Mobilā versija
Brīdinājums +13.2°C
Emīlija, visu, kalendāros, neievietoto, vārdu, diena
Pirmdiena, 22. maijs, 2017
7. jūlijs, 2016
Drukāt

Rota ar Dieva zīmi un tautiskas saktas. “Sudmaliņu” dvēseles Marutas Alpas svarīgās lietas.

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Maruta Alpa

VIII Starptautisko tautas deju festivāls – konkurss “Sudmaliņas” tūliņ būs aizritējis. Šādu pasākumu rīko jau kopš 1992. gada, un tas ir vērienīgākais festivāls skatuviskās dejas jomā Latvijā, kura mērķis ir pulcēt kopā Latvijas un dažādu pasaules valstu dejotājus, kas radoši pēta, iepazīst un pārmanto tautas dejas tradīcijas. Tāpēc tiekamies ar šā nozīmīgā saieta dvēseli – Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperti MARUTU ALPU. Pateicoties viņas profesionalitātei, kas balstīta prasmīgā sadarbībā ar citiem savas jomas lietpratējiem, daudz darīts, lai saglabātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas, ir pamanīti un atzinību plašākā sabiedrībā ieguvuši jauni un talantīgi horeogrāfi, latviešu skatuviskā tautas deja ir atpazīstama gan Latvijā, gan pasaulē.

– Dejošana ir jaunības māksla, privilēģija, tāpēc apbrīnoju dejotājus vidējā vecumā un seniorus. Saprotu, ka viņiem deja ir atslodze no ikdienas darba rutīnas, tā atbrīvo no stresa un palīdz uzlabot veselību, – teic Maruta.

Viņa uzaugusi ļoti radošā ģimenē – mamma Valentīna dziedājusi korī, tētis Eduards spēlējis dažādus mūzikas instrumentus. Pati izvēlējusies studēt dejas mākslu. Marutai Alpai, vērtējot deju kolektīvus, visvairāk tīk, ja dejo no sirds un var just līdzpārdzīvojumu.

– Reiz Ludzā deju kolektīvu skatē pajautāju deviņu gadus vecam zēnam, ko viņš vēlētos redzēt, kad iebrauks Rīgā. Brīvības pieminekli, skanēja atbilde. Tas izskanēja tik patiesi, no sirds, ka man vai asaras acīs saskrēja… Tik ļoti gribēju, lai puika noteikti nokļūtu galvaspilsētā! Un kolektīvs patiešām dejoja labi, aizrautīgi, un arī izcīnīja tiesības būt Rīgā. Brauciet arī jūs skatīties, kā dejas virpulī griežas “Sudmaliņas”!

Pievienot komentāru

Konfesijas būs vienlīdzīgākas par citiem īpašniekiem?Viens miljons eiro nākamgad un vismaz divi miljoni eiro gadā, sākot no 2019. gada – tik lielu valsts budžeta finansējumu reliģiskajām organizācijām to īpašumā esošo valsts pieminekļa statusu ieguvušo dievnamu atjaunošanai paredz šobrīd varas gaiteņos klīstošais Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojekts.
Draugiem Facebook Twitter Google+