“Dejā rotātā” – koncerts par godu deju svētku virsvadītājai Ingrīdai Saulītei 0
Pirmdien, 26. oktobrī plkst. 19 Latvijas Nacionālajā operā un baletā notiks koncerts – dāvana deju svētku virsvadītājai Ingrīdai Saulītei 80 gadu jubilejā – “Dejā rotātā”, LA.lv uzzināja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībā.
Koncerta apmeklētāji redzēs latviešu deju krāšņākos rakstus, spožākās horeogrāfijas un izcilākos tautas deju ansambļus – “Dancis”, “Gatve”, “Teiksma”, “Rotaļa”, “Ačkups”, “Daiļrade”, “Liesma”, “Līgo”, “Vektors”, “Zelta sietiņš”, “Teiksmiņa” un “Dzintariņš”.
Ansambļi izdejos Harija Sūnas, Imanta Magones, Ulda Šteina, Ulda Žagatas, Viļa Ozola, Arvīda Donas, Aijas Baumanes, Zigurda Miezīša un Alfrēda Spuras horeogrāfijas, kā arī Ingrīdas Saulītes bijušo audzēkņu, nu jau talantīgu horeogrāfu un deju kolektīvu vadītāju – Jāņa Ērgļa, Agra Daņiļeviča, Artas Melnalksnes, Ilzes Mažānes, Guntas Skujas un Taigas Ludboržas – radītās dejas. Koncertā mirdzēs skaistākās latviešu tautas dejas pērles – “Sasala jūriņa”, “Latviešu pāru deju svīta”, “Gatves deja”, “Rucavietis” un daudzas citas.
“Lai deja pastāvētu, ir nepieciešams radītājs, un latviešu dejā tā ir Ingrīda Saulīte – talantīga horeogrāfe, tautas un skatuves deju lieluzvedumu veidotāja, deju krājumu autore un sastādītāja. Viņa dejotāju acīs ir kā paraugs, no kura dzīves pieredzes iedvesmoties, kura profesionalitātei līdzināties, no kura darba spējas smelties, kuram par visu dejas labā paveikto pateikties,” stāsta apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Lipenite.
Krāšņā jubilejas koncertā Latvijas Nacionālajā operā un baletā tiksies Ingrīdas Saulītes skolēni, darba kolēģi un ikviens dejas mīļotājs, lai uzburtu skaistus un sirsnīgus deju svētkus par godu horeogrāfes nozīmīgajai jubilejai.
Ingrīda Saulīte ir viena no Deju svētku spilgtākajām personībām, kas mīlēta un godāta vairākās dejotāju paaudzēs.
Pirmos deju soļus talantīgā horeogrāfe apguva Beatrises Vīgneres Plastikas deju skolā 1942. gadā un, pēc četriem gadiem iestājoties Rīgas horeogrāfijas vidusskolā, dejotprasmi pilnveidoja pie brīnišķīgiem pedagogiem – Tamāras Vītiņas, Marinas Sizovas, Valentīna Bļinova un Helēnas Tangijevas-Birznieces.
Jau skolas laikā jaunā baleta māksliniece piedalījās baleta izrādēs “Gulbju ezers”, “Dons Kihots”, “Laima”, “Apburtā princese”.
1952. gada septembrī Ingrīda Saulīte sāka strādāt Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nama Horeogrāfijas sektorā.
No 1980. līdz 1988. gadam Ingrīda Saulīte bijusi Latvijas PSR Kultūras ministrijas Repertuāra redakcijas kolēģijas locekle (horeogrāfijas jautājumos) un Kultūrizglītības iestāžu pārvaldes priekšnieka vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam – LPSR Valsts Kultūras komitejas Tautas mākslas nodaļas vadītāja.
Kopš 1982. gada strādājusi Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmija) horeogrāfijas nodaļā.
Kopš 1965. gada Ingrīda Saulīte ir bijusi astoņu republikas Dziesmu un deju svētku un piecu skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku deju virsvadītāja, nereti arī mākslinieciskā vadītāja vai režisore. Pateicoties mākslinieces ierosmei, aizsācies arī starptautisks deju festivāls “Sudmaliņas”.
Horeogrāfes milzīgais talants, neizsīkstošais darba spēks un ieguldījums dejas mākslā ticis novērtēts gan Latvijā kā “Nopelniem bagātā skatuves māksliniece” un “Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece”, gan ārpus tās – Lietuvā guvusi atzinību kā “Kultūras darba teicamniece”, savukārt Polijā apbalvota kā “Nopelniem bagātā kultūras darbiniece”.
