Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Dejas brīnumputnam Uldim Žagatam aizejot

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Pirms vasaras saulgriežiem mūžības ceļos aizsaukts izcilais un leģendārais latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs Uldis Žagata (1928. gada 17. marts – 2015. gada 17. jūnijs).

Viņš mūžam ierakstīts Latvijas vēsturē kā ilggadējs deju svētku virsvadītājs un Goda virsvadītājs, tautas deju ansambļa “Dancis” un valsts deju ansambļa “Daile” mākslinieciskais vadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1997). Uldi Žagatu atcerēsimies kā latviešu dejas brīnumputnu, kurš ar savu daiļradi iezīmējis veselu laikmetu skatuves dejā. Jau kopš XI Deju svētkiem viņam bijis Goda virsvadītāja tituls. Viņš bija fantāzijas lielmeistars, piecdesmit gadus no dzīves veltījis latviešu skatuves dejai, gandrīz trīssimt horeogrāfiju autors. Būdams universitātes “Danča” vadītājs, viņš savam kolektīvam uz katru jubileju dāvināja pa dejai. “Visa mana dzīve gājusi caur dejotprieku,” Meistars atzina sarunā ar “KZ” 2013. gada vasarā – īsi pirms XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV deju svētkiem. 2013. gada maija vidū Lielvārdes kultūras namā Maestro tika godināts 85. jubilejas koncertā. Kad viņš – pēc smagas slimības ratiņkrēslā – uz skatuves cēlās kājās, daudziem zālē bija asaras acīs un kamols kaklā. Līdz ar citiem vēlējumiem visdziļāk aizķēra viens – lai izdodas atkal uzvarēt savu likteni.

Dzimis Valmierā, Uldis Žagata deju gaitas sāka Rīgas Horeogrāfijas skolā. “Pats par sevi brīnos, no kurienes man tā mūzika un izturība gēnos. Sapņos nebija domas kļūt par dejotāju. Esmu laimīgs par dzīvē sastaptajiem cilvēkiem, kuri gribēja ar mani sastrādāties. Daudz mācījos no Helēnas Tangijevas-Birznieces, no Maskavas atbraukušā pedagoga Valentīna Bļinova Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Toreiz latviešu dejā mums visiem atradās katram sava vieta. Redzēju, ka klasiķis no manis nesanāks, pārgāju uz raksturdejām un iepazinos ar Aiju Baumani, ar kuru kopā apbraukājām pasauli. Tie divdesmit pieci gadi uz Operas un baleta teātra skatuves pagāja vēja spārniem,” atcerējās Maestro. “Vienmēr esmu teicis – dejas pamatā ir laba mūzika. Ja tā pārņem savā varā, deja rodas kā pati no sevis. Man ļoti pie sirds Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”. Kāda deja sanāktu!” teica Uldis Žagata. Būt uzticīgam visu mūžu dejai – tas bija viņa mūža augstākais piepildījums.

Patiesā cieņā Maestro pieminot, “Kultūrzīmju” redakcija

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+