Mobilā versija
0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
14. decembris, 2016
Drukāt

Deju trači Daugavas stadionā (30)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēc “KZ” publikācijām (9. un 16. 11. 2016.) sabiedrībā radusies viļņošanās saistībā ar horeogrāfu Jāņa Purviņa un Jāņa Ērgļa Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma koncepcijā iekļauto ideju izrādes “Māras zeme” pirmajā un otrajā daļā izmantot stilizētus arheoloģiskos tērpus, kuriem audums, pēc līdz šim no Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) izskanējušās informācijas, tiks iegādāts ārzemēs, kā arī par daudzajiem neskaidrajiem jautājumiem – piemēram, par to, cik liela tēriņu daļa tērpu darināšanas procesā jāuzņemas pašvaldībai, valstij un cik – pašiem dejotājiem? Un vai ar šādām stilizācijām Deju svētku koncepcija pārāk neattālinās no savas sākotnējās idejas: kopt latviešu tautas deju?

Pārdomu cienīgs arī fakts, ka LNKC izsludinātajā 2018. gada Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma ideju koncepciju konkursā piedalījās tikai viena radošā komanda – Jānis Ērglis un Jānis Purviņš kopā ar režisoru Elmāru Seņkovu un scenogrāfu Reini Suhanovu. Absolūtais konkurences trūkums, no vienas puses, var būt kārtējais pierādījums abu Latvijā slaveno horeogrāfu līderībai nu jau daudzu gadu garumā, bet, no otras puses, liek arī aizdomāties – vai nozarē viss ir kārtībā, ja neviens cits horeogrāfs pat nevēlas mēģināt veidot deju lieluzvedumu “Daugavas” stadionā, kas būs viens no Latvijas valsts simtgades svētku vainagojumiem?

 

Vai atkārtosies neizdarība?

“KZ” jau rakstīja, ka minētās radošās komandas iecerētais uzvedums “Māras zeme” veidots kā deju izrāde ar vizuālo un tērpu veidolu, kurā tiks izmantotas gan zelta fonda, gan iepriekšējos deju jaunrades konkursos radītās dejas. Tā sastāvēs no četrām daļām, no kurām katra veltīta savam laikmetam Latvijas vēsturē. Izrādes libreta autore ir Ieva Struka, kura, tāpat kā režisors Elmārs Seņkovs, strādā Nacionālajā teātrī. LNKC Deju nozares eksperte Maruta Alpa atzīst, ka mākslinieciskajā darba grupā tikušas apspriestas vairākas tērpu mākslinieku kandidatūras, kuru vidū bijusi, piemēram, Katrīna Pasternaka, vairāki mākslinieki no Operas, bet režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs nosvērušies par labu tērpu dizainerei Evijai Dāboliņai, kas ar deju nozari sadarbojusies jau vairākkārt – veidojusi tērpus uzvedumam Mežaparkā “Lec, saulīte”, arī – “Gredzenus mijot” Skolēnu dziesmu un deju svētkiem 2015. gadā, kā arī nupat pēdējā aizvadītajā starptautiskajā festivālā “Sudmaliņas” – tērpus programmu vadītājiem un pieteicējiem. Deju izrādes “Māras zeme” pirmajās divās daļās horeogrāfi iecerējuši stilizētus arheoloģiskos tērpus, kuru dizainu veidojusi tieši Evija Dāboliņa. Kā informē LNKC Deju nozares eksperte Maruta Alpa, tērpu auduma iepirkuma konkurss tiks izsludināts 2017. gada martā vai aprīlī. Tomēr gandrīz droši var apgalvot, ka audumu pasūtīs ārzemēs, jo tērpus iecerēts šūt no neburzīga poliestera, un LNKC secinājuši, ka Latvijā nav rūpniecisku auduma ražotņu. Horeogrāfs Jānis Purviņš gan pieļauj: “Var jau būt, ka, izsludinot iepirkuma konkursu, pēkšņi uzradīsies kāds privāts uzņēmējs, taču Latvijā nav tādu rūpnīcu un fabriku, kas ražotu audumus.”

Atkal valstiski nozīmīgam sarīkojumam kaut kas tiks gādāts ārvalstīs un nevis tepat, Latvijā, sniedzot iespēju nopelnīt pašmāju uzņēmējiem. Deju nozares pārstāvji gan norāda, ka viņi nav vienīgie baltie zvirbuļi. Patiešām – līdzīga situācija bija, arī izvēloties vienu no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nacionālajiem suvenīriem – linu šalles, kuras ražoja Lietuvā. Toreiz prezidentūras sekretariāts gan tika vainots par to, ka nav laikus veicis iepirkuma konkursa procedūru. Pastāv bažas, ka arī šajā situācijā varētu atkārtoties tas pats. Savukārt Maruta Alpa norāda – tas, ko prezidentūras iepirkumā piedāvāja mūsu audējas, kā jau roku darbs, bija neskaitāmas reizes dārgāks nekā Lietuvā iepirktais rūpnieciskais ražojums. Tāpat bijis arī ar tērpiem mūsu olimpiešiem.

 

Pašvaldībām – papildu nasta

Pirms mēneša konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā, kad tika prezentēta “Māras zemes” iecere, tika skaidri un gaiši pateikts, ka auduma iegādei nozare cer uz pašvaldību un citu deju kolektīvu dibinātāju, piemēram, augstskolu, atbalstu. Līdz janvāra beigām tikšot apzinātas pašvaldības, līdz augustam audumam jābūt Latvijā, un pārējais laiks līdz 2017. gada beigām palikšot šūšanas procesam.

Rīgas pašvaldība jau atsūtījusi oficiālu vēstuli ar atbalstu šai iecerei. Līdzīgu viedokli “KZ” pauž arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis: “Auduma iegādei dejotājiem pašvaldības budžetā finansējums atsevišķi netiek plānots, bet līdz vasarai nauda atradīsies, veicot budžeta grozījumus.” Savukārt daudz skeptiskāk noskaņots Lielvārdes novada pašvaldības vadītājs Imants Balodis: “Vai visi dejotāji piedalīsies svētkos? Un kā būs ar pārējiem aksesuāriem, kuri nepieciešami tērpam? Kādēļ atkal papildu nasta tiek uzlikta pašvaldībām? Vai Saeimas deputāti nebūtu varējuši padalīties savās 24 miljonu kvotās? Vai jauni tērpi dejotājiem ir pats svarīgākais valsts simtgadē?”

LNKC Deju nozares eksperte Maruta Alpa paskaidro, ka sietavas, auti būs izmantojami no jau esošajiem tērpiem, nevienam nebūs jāpērk dārgās pūces saktas vai bronzas stopsaktas, varēs izmantot jebkuru citu saktiņu. Arī projektā “Satiec savu meistaru” pavasarī dejotāji tikšot aicināti mācīties izgatavot iecerēto stilizēto arheoloģisko tērpu detaļas. Horeogrāfi Jānis Purviņš un Jānis Ērglis uzsver, ka piegrieztnes būšot ļoti vienkāršas. Un tās visiem deju apriņķiem tikšot iedotas.

 

Variantu B neatklāj

Runājot par Dziesmu un deju svētkiem, tradicionāli tiek uzsvērts valsts un pašvaldību ieguldījums, bet neviens nav īsti apzinājis, cik iegulda paši amatieri, dziedātāji un dejotāji. Viņi tērē savu brīvo laiku un līdzekļus, jo daudzi uz mēģinājumiem, skatēm brauc ar savām mašīnām, kurās 
benzīnu lej par savu naudu. Tāpēc ne viens vien “KZ” aptaujātais deju kolektīva vadītājs un dejotājs neizpratnē vaicā – ja reiz Dziesmu un deju svētki ir valstiski svarīgs notikums, vai tērpu šūdināšanā drīzāk nevajadzētu skatīties nevis dejotāju, bet valsts un pašvaldības sadarbības virzienā? Maruta Alpa saskata juridisku šķērsli: “Ja valsts, piemēram, piedalītos tērpu šūšanā, savukārt audumu iegādātu par pašvaldības līdzekļiem, tad pēc tam tērpi nevarētu nonākt pašvaldības īpašumā. Būtu nepieciešams īpašs valdības lēmums sadarbībai starp valsti un pašvaldībām.” Te gribas iebilst – vai tiešām nav iespējams atrast “sapratni” starp likumiem? Kādēļ gan, piemēram, valsts nevarētu savu “tērpa daļu” pašvaldībai nodot lietošanā uz 99 gadiem?

Horeogrāfi Jānis Purviņš un Jānis Ērglis precizē, ka nekur neesot teikts, ka dejotājiem obligāti nākšoties tērpus šūt pašiem vai to darīt par savu naudu. Doma esot, ka “katram dejotājam ir pa spēkam pašam uzšūt tērpu, ja nav finansiāla atbalsta”. Tandēma radošums netraucēšot kādam kolektīvam nokļūt Rīgā uz svētkiem. Taču viņi nav gatavi atklāt, kāds galu galā būs risinājums, ja daļa kolektīvu aptaujā sacīs, ka nevar vai principā nevēlas šūt tērpus par saviem līdzekļiem. Risinājums būs horeogrāfisks? Tiks cerēts atkal uz pašvaldībām? Pagaidām abi horeo­grāfi cer uz pozitīvu risinājumu un tādēļ variantu B un C labāk patur pie sevis. Kā viņi saka, neviens pliks “Daugavas” stadionā jau nenāks.

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. Aplausus jau izpelnas GARS un augtsākā ideja, kas tiek nesti mums priekšā. Grūti iedomāties kā gavilēs skatītāji dziesmusvētku gājienā, kad kāds kolektīvs ies šajos tērpos. Ja jau, tad jau 21.g.s. skatuves dejas jādejo humpalās pirktos apģērbos – tas mūsu šīsdienas tautastērps.

  2. Kas ir ar mums?Bez rokām, bez kājām? Paši nevaram audumus saražot? Linus izaudzēt? Kas ar mums LV notiek?
    Nu galīgi līdz klinķim esam nodzīvojušies, visu pazaudējuši.(slimnīcā jāguļ humpalu gultās,jāsedzas ar humpalu deķiem..Kauns neatkarības valdībai!

  3. Tērpi jau nu galīgi nav latviski. Un pat tad, ja uzšūtu etnogrāfiski pareizus, bet VISIEM vienādus, tad stadionā izskatīsies drīzāk pēc Ķīnas svētkiem Mao laikā ar vienādiem ancukiņiem, ne latviešu dančiem.
    Vēlvairāk piekrītu “‘Manas domas gan visu laiku griežas uz šī uzveduma saturisko pusi – tur pārpārēm ir nomācoši depresīvais, plakātiski patriotiskais ( uzsveru vārdu – plakātiski ), vienmuļi un bezsaturīgi riņķojošais ( te jau kāds minēja par smieklīgajiem vidējās paaudzes deju nosaukumiem ). Bet kur ir pati deja?”, patiešām, nu tik depresīvi tas viss kopā salikts, ka nesaprotu, kuram tas liekas atbilstoši svētkiem???

  4. Tērpi jau nu galīgi nav latviski. Un pat tad, ja uzšūtu etnogrāfiski pareizus, bet VISIEM vienādus, tad stadionā izskatīsies drīzāk pēc Ķīnas svētkiem Mao laikā ar vienādiem ancukiņiem, ne latviešu dančiem.
    Vēlvairāk piekrītu “‘Manas domas gan visu laiku griežas uz šī uzveduma saturisko pusi – tur pārpārēm ir nomācoši depresīvais, plakātiski patriotiskais ( uzsveru vārdu – plakātiski ), vienmuļi un bezsaturīgi riņķojošais ( te jau kāds minēja par smieklīgajiem vidējās paaudzes deju nosaukumiem ). Bet kur ir pati deja?”, patiešām, nu tik depresīvi tas viss kopā salikts, ka nesaprotu, kuram tas liekas atbilstoši svētkiem???

  5. Te daži komentētāji pareizi aizrādīja par krieviskumu. Zili raksti uz baltas pamatnes, krekls laukā no biksēm, sarafāns no zili balti raiba auduma… Gan jau ka arī horeogrāfijā arīdzan redzēsim krievisko skrējiena soli ar augstu atpakaļ mestām kājām, augšup un lejup cilājot sānis izplestas rokas. Maz jēgas no “jaunajām” dejām, ja tikai skrien un skrien pa riņķi vienā, otrā un trešajā dejā. Negribas vairs uz tautas deju koncertiem iet jo visas dejas vienādas, pēc koncerta pirmās daļas jau gribas iet mājās. “Latviešiem” patīk tikai straujāk skriet un augstāk lekt. “Temperaments pieaudzis” ļoti pēdējos gados, tā sacīt…

  6. Ir jau vareni kopumā ideja. bet… Tik liela naudas vienreizēja izmešana, ja kolektīvam kā C UN F grupā jādejo tikai viena deja, bet tērpi vienalga jāšuj, bet vēl taču pastalas un viss kas, kas ar to saistīts. Sāksim ar to, ka tik daudz pastalu vispār Latvijas nevar saražot. Koncerta dalībnieku koncepciju vajag apskatīt pirmajā koncerta daļā izmantojot tikai ABD grupas. Ideja laba, bet pārāk dārga. vajag sabalansēt kopā. Ja jau ķerās pie arheoloģiskiem tērpiem, tad ieguvums būtu tiešām veidot arheoloģisko tērpu bagāžu, kas būtu ieguvums visiem. Tagad tomēr sajūta, ka par daudz liels naudas ieguldījums. Turklāt tas ierobežo pārējo tautas mākslas kolektīvu attīstību. Nepieciešams ir arī viņiem tērpi, bet tagad viss tiks atdots tikai dejotājiem un pārējie tādā pabērna lomā.

    • Ak, dievs, cik savairojušies kritiķi un eksperti! Interesanti, kur jūs bijāt, kad bija jāpiedalās konkursā un jāprezentē savs ” etnogrāfiski pareizais” piedāvājums. Vai Purviņš un Ērglis ir vainīgi, ka nav neviena alternatīva varianta? Neatbalstu nekādus “pret” parakstu vācējus un “alternatīvo zelta fonda deju apjūsmotājus”. Tas ir pilnīgs murgs – šādi noriet tiešām talantīgus un izcilus deju svētku virsvadītājus… Es kā dejotājs, tieši deju svētku koncertā izjūtu vislielāko lepnumu par to, ka esmu latvietis – brīnišķīgas, neatkārtojamas un vienojošas kultūras zemes pilsonis… Tādas emocijas nekur citur nevar sajust… Skumji, ka kādam koncerta vidū gribas iet mājās, es vairāk atceros to cilvēku sirsnību, kuri pēc koncerta ar asarām acīs saka mīļu “paldies”…Turieties, virsvadītāji, mēs esam ar jums!

  7. "nopirksim veikalā ārzemju" domāšana Atbildēt

    Par to, ka Latvijai būs 100 gadu jau tikai gadu atpakaļ uzzinājām !
    Tā būtu tautietes, no aitu vilnas, kuru neviens nezina kur likt,
    uzaudušas dažādu biezumu audumus, citas tautietes uzšuvušas.
    Ir kādu naudiņu nopelnījušas, ir nauda paliktu Latvijā, ir prieciņš
    publikai. Bet visu vajag izputināt, likvidēt…
    Tagad ar pustukšo maciņu rokās jāklaudzinās pie kaimiņu durvīm.

  8. Kā spīd cauri mūsu “latviskums”, neapmierinātība, skaudīgums, aizvainojums (skates rezultāti)!!!
    Es esmu par tērpiem, kaut vai tikai uz pāris dejām. Lai pašvaldības un valsts domā par saviem iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus, un uzšuj kas jāuzšuj! Katrs kolektīvs nes savas pašvaldības un valsts vārdu koncertos kā Latvijā tā pasaulē, tad kāpēc lai šī pati valsts un pašvaldība nedaudz vairāk neparūpētos par savējiem!? Latvijai tomēr 100 gadi. Lai kādu mēnesi 100 gudrās galvas samaksā no savas kabatas par dzīvokļiem, degvielu un telefonu sarunām:), tad arī naudiņa parādīsies!

  9. Kaut kā pazudis komentāros jautājums par to cik tas viss maksās uz vienu dejotāju. Pazudis ar vēl viens komentārs, kur kāds bija norādījis, ka viena dalībnieka tērpa izmakss būs ap 400 eur. Varbūt žurnālisti varētu uzdot tad oficiālu jautājumu organizatoriem – kādas būtu izmaksas amplitūda uz dalībnieku, ja nāksies visu segt pašiem. Neticās, ka viņi to nezinātu, ja reiz kāds komplekts ir uzšūts.

    • Nekur nav pazudis, Tu nepareizo raksto komentē.

    • Vai var vienreiz beigt vaimanāt par to, ka neko nevar, bet sākt domāt kā to izdarīt un paredzamās tērpa auduma izmaksas ir 40 eur nevis 400. Pilns internets ar vaimanātājiem. tāda sajūta, ka vieni nevarīši dzīvo Latvijā. Mums neviena laba ideja nevar gūt atbalstu bez šiem vaimanātājiem.

      • Dace, jautājumu tamdēļ, ka precīzas izmaksas vēl neviens nav pateicis, vismaz visiem. Bija informācija par audumu, kur teica, ka vienam dejotājam apdrukātais audums izmaksās 35-40 eur. Tiesa, nepasakot, ar PVN vai bez. Ja vēl pierēķinām PVN, tad apdrukātā auduma izmaksas ir 42,35 – 48,40. Parēķinām vēl klāt pārējo auduma izmaksas priekš virskārtas un puišu biksēm. Vēl izmantojamie matreāli šūšanai + pašas šūšanas izmaksas. Klāt vēl nāk kāju auti, galvessaga, jostas, aptinumi utt. Cilvēki vienkārši grib zināt precīzu informāciju un tamdēļ taujā, īpaši, ja ģeniālo ideju autori savas idejas vēlas realizēt uz citu naudas maku rēķina. Man arī laba ideja – dzīvot skaistā privātmājā okeāna krastā, bet tamdēļ es neprasu, lai man to visi samet un nopērk 🙂 Bet ja nopietni – visa problēma ir tajā, ka tika pateikts, ka šūšanas izmaksas nāksies segt pašiem kolektīviem/dalībniekiem. Neviens saprātīgi domājošs kolektīva vadītājs negribēs ieguldīt līdzekļus tādos apģērba gabalos, kuru izmantošana ir stipri ierobežota, īpaši, ka katram kolektīvam ir nepieciešams atjaunot vai papildināt tērpu noliktavu ar tādiem tērpiem, kurus var izmantot gandrīz katrā dejā. Pat tad, ja ar finansējumu piedalīsies dibinātāji, pašvaldības vai valsts – nauda faktiski tiks izlietota viena pasākuma apģērbam. Protams, ka būs kolektīvi, kuri šad tad viņus izmantos, bet pārsvarā pēc koncertiem šie tērpi aizies lupatās, īpaši vidējās paaudzes deju kolektīvos. Nešķiet, ka pie tā, ka daudziem kolektīviem nav pat divi tautas tērpu komplekti šādu tērpu šūšana ir mēra laika dzīres ambīciju vārdā?

        • Jūs pajautājāt pilnīgi precīzi – ko ar šiem “tērpiem” kolektīvi iesāks pēc svētkiem? Protams, ka lielākā daļa izmetīs lupatās, jo visā Latvijā varbūt ir pāris kolektīvi, kas dejo tādas dejas, kurām šādi tērpi būtu atbilstoši. Bet – šiem kolektīviem jau ir uzšūti arheoloģiski daudz pareizāki tērpi, ieguldīti līdzekļi jau tajos. Ja Māras zemes veidotāji gribēja visiem dejotājiem šādus tērpus, tad par to bija jādomā, jāplāno un jāgādā LAICĪGI. Jāatrod līdzekļi to iegādei un uzšūšanai. Ja citādi nu nekādi nevarēja.Bet vai tiem ir kāda vērtība? ‘Manas domas gan visu laiku griežas uz šī uzveduma saturisko pusi – tur pārpārēm ir nomācoši depresīvais, plakātiski patriotiskais ( uzsveru vārdu – plakātiski ), vienmuļi un bezsaturīgi riņķojošais ( te jau kāds minēja par smieklīgajiem vidējās paaudzes deju nosaukumiem ). Bet kur ir pati deja?

  10. Arī mūsu pašvaldības kolektīviem un vadībai ir lielas bažas. Tērpa audums un šūšana ir viens( un kur arheoloģiski zila krāsa, kā ir pamattērpiem, vairāk uz krievu stilu sāk vilkt), bet otrs ir visas lietas, kas vēl vajadzīgas, kāju auti, jostas, saktas, tinumi ap rokām, šie visi sīkumi izmaksās vēl tik pat ja ne vairāk. Kur lai tam visam vēl ņem naudu??????????
    Šis pasākums sāk palikt par komercializētu pasākumu nevis senlatviešu kultūras tradīciju saglabāšanu. Skumīgi.

  11. vai te ir skatuvisko deju teorijas apspriešana, vai triks novirzīt no simtgades temata ?

  12. “… Jau divpadsmit gadus tautas tērpu speciālisti deju nozarei vaicā: kāpēc mūsdienu oriģinālhoreogrāfijas ar mūsdienu, arī pasaules mūziku dejo 19. gadsimta jeb tradicionālajos, etnogrāfiskajos tērpos? Taču priekšlikumi, kādos tērpos tad īsti dejot, nav saņemti, un situācija savā ziņā ir kā cīņa ar vējdzirnavām…”
    .
    tradicionālajos tērpos jādejo etnogrāfisko mūziku,
    mūsdienu(kādus te piedāvā) tērpos, jādejo mūsdienu mūziku !

    Tikai te ir riebīga, maza niansīte:
    šī ir SIMTGADE, kad NELĒKĀ lambadas u.tml. īpatnējas gaumes pakustējienus !!!

  13. kuram kas jāuzņemas Atbildēt

    Incanti, Mangulis aiz pārliecības vai aiz iztapības gatavs būt ” Vienmēr gatavs ! ” ?

  14. “… vai mūsu latviešu skatuviskās dejas vispār iespējams
    nodejot pilnīgi “pareizajā” tautas tērpā?…”
    \\\
    Vienkāršosim līdz palmas lapai(atvainojiet, kārkla lapai) ?

  15. ” … neviens pliks “Daugavas” stadionā jau nenāks … ”
    Norok Latvijas kārtējo Ginesa rekordu – simtgadē stadionā dejo plikie pāri !!!

  16. Katrīna Pasternaka – tērpu māksliniece?
    uzvedums “Saule lēca no zobena” ?

  17. ‘ … tērpus programmu vadītājiem un pieteicējiem … ”
    /
    kur ir tērpi apkopējām, elektriķiem, apskaņotājiem ???
    Vai tie mazāk svarīgi par pieteicējiem ?
    /
    Pieteikt var arī trenūzenēs no režijas, nerādoties publikai !

  18. Vai Katrīna Pasternaka jau sen ir tērpu māksliniece???

  19. Nu tie spīdekļi, kam pašiem savi deju kolektīvi, bez kuriem nozare mirs, neaizstājamie, NEDRĪKSTĒTU sēdēt žūrijā. Lai konceptē svētkus un ļauj savus kolektīvu vērtēt neatkarīgiem ekspertiem. Visi strādā LNKC, draudzējās cik vien spēj, plāno svētkus, sēž žurijās utt. Vai nav par daudz atbildības savos plecos sakarinājuši? LNKC būtu nopietns uzdevums atrast jaunus un jau sevi pierādījušus deju nozares speciālistus žurēšanai.

  20. Ļoti vienos vārtos veidots raksts. Es pat teiktu – reklāmraksts kā tērpu idejai, tā uzveduma autoriem. Daņiļēviča No zobena vispār grūti ierāmēt latviešu skatuviskās tautas dejas kategorijā. Horeogrāfiskā leksikā vairāk iespējams sameklēt modernā baleta elementus, nekā skatuviskās tautas dejas soļus, ja neskaita gājiena soli. Tamdēļ atsaukties, ka nu šos gabalus varēs dejot šādos tērpos – ir kā ir. Ar šī uzveduma gabalus kā tādus dejo ļoti ierobežots deju kolektīvu skaits. Daudz maz pārzinot visu deju repertuāru gribētos tad no Ērgļa ar izdzirdēt to ne vienu vien deju nosaukumus, kurās šos tērpus varēs izmantot un šajos tērpos dejot tās pašas dejas skatē, kur viens no vērtējuma kritērijiem ir tieši tērpu vērtēšana. Vērtējot mūzikas materiālus un horeogrāfisko leksiku – šādos tērpos labi ja kādas 10 dejas pa visām kvalifikācijas grupām sanāktu. Lieki piebilst, ka žūrijās jau tas pats Ērglis un Purviņš ar sēdēs. Šķēbani paliek lasīt liekulīgās aptaujāto cilvēku slavas dziesmas. Īpaši, ja lielākā daļa no viņiem ir visnotaļ pietuvināti viens otram. Vai nu raksta autors nevēlējās rakt par šo tēmu dziļāk un aptaujāt plašāku cilvēku skaitu, kā vadītājus, tā arī dejotājus ne tikai par šiem tērpiem, bet arī par šī uzveduma dejām, vai arī – iespējams tieši slavinājums bija šī raksta mērķis. Var jau galvās rasties visambiciozākie mērķi, bet, piedodiet, kādēļ šo mērķu izpildes finansiālo pusi nogrūst uz dejotāju pleciem?

  21. izaug šie mega projekti? Vai nepietika ar Lec, saulīte uzvedumu?
    E.Seņkovs iešūpojies?

Draugiem Facebook Twitter Google+