Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Deklarācija – visām valstīm


Foto - Iveta TomsoneFoto - Iveta Tomsone

Pirmdien, 23. janvārī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē citu dalībvalstu lauksaimniecības ministriem neoficiāli tika iesniegta 20. janvārī Berlīnē parakstītā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministru un triju Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadības pārstāvju kopīgā deklarācija “Par godīgu Kopējo lauksaimniecības politiku visām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

 

Deklarācijā Baltijas valstis pieprasa, lai no nākamā daudzgadu (2014. – 2020. g.) finansēšanas perioda pirmās dienas būtu nodrošināti taisnīgi un godīgi konkurences apstākļi visā ES tirgū.

 

Saņemta lielvalstu izpratne

Zemkopības ministre lauksaimniekus informēja, ka tikusies ar vadošo ES valstu lauksaimniecības ministriem, kuri atzinuši, ka situācija Baltijas valstīs ir atšķirīga. “Mūs sāk saprast,” viņa secināja. Kā nākamo darāmo darbu viņa min zinātnieku sagatavotu pētījumu izplatīšanu visām dalībvalstīm par situāciju Baltijas valstīs un kā maksājumi to var ietekmēt. “Mūsu darbs rit pareizā virzienā,” viņa ir pārliecināta un aicināja lauksaimnieku organizācijām palikt tikpat redzamām un konsekventām savās prasībās. To, ko zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai īsās tikšanās laikā “Zaļās nedēļas” izstādē Berlīnē neizdevās pateikt Vācijas lauksaimniecības, pārtikas un patērētāju aizsardzības ministrei Ilzei Aignerei, viņa paspēja tikšanās laikā ES Lauksaimniecības padomē pirmdien. Vēl ceturtdien žurnālistiem Berlīnē Vācijas ministre Ilze Aignere apgalvoja, ka lielas netaisnības neesot, jo Baltijas valstis taču saņemšot 70% no ES vidējā maksājumu līmeņa. Pirmdien viņa Latvijas ministrei jau atzinusi, ka izprot Baltijas lauksaimnieku situāciju. Vai šābrīža sapratne būs bijusi tikai diplomātiska līdzjūtība vai pārvērtīsies atbalstā papildu tiešmaksājumu piešķīrumam, to varēs nojaust nākamās norunātās divpusējās tikšanās laikā martā. Baltijas atšķirīguma pamanīšanu Straujuma vērtē kā pozitīvu signālu. Atgādināšu, ka 2002. gadā iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā sarunvedēji izkaroja 20% restrukturizācijas koeficientu, ko aizkulisēs dēvēja par padomju piemaksu, jo zemos lauksaimnieciskās ražošanas rādītājus pamatoja ar pāreju no lielajiem kolhoziem uz vēsturiskajām privātsaimniecībām.

 

Rubiks atzīstas bezspēcībā

Pirmdien Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā notika viedokļu apmaiņa par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem. Komitejas loceklis, no Latvijas ievēlētais Alfrēds Rubiks (“SC”) pavēstīja, ka iesniedzis vairākus priekšlikumus, uz kuriem saņēmis ziņotāja Luisa Manuela Kapolas Santosa atbildes, ka tie iestrādāti kompromisa priekšlikumā. “Taču grozījumos nevaru atrast nevienu vārdu, ja nu burtu kādu, no saviem priekšlikumiem,” vīlies atzina deputāts. Viņš uzskata, ka visu nosaka lielvalstu, galvenokārt Vācijas un Francijas, deputāti. Alfrēds Rubiks atzinās savā bezspēcībā ietekmēt rezultātus.

 

“Troksnis, ko esam sataisījuši, lai tiešmaksājumi būtu godīgāki, nav devis rezultātu,” viņš atzina konferences dalībniekiem. Viņš bija vīlies, ka Vācijas un Francijas deputāti apstrīdēja pat lēmumu koordinatoriem 28. februārī tikties Baltijas asamblejā un tika noteikta tikai konsultatīva tikšanās.

 

LOSP lobijam 
nemaksās

Graudkopības kooperatīva “Latraps” biedri Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas kontā ieskaitīs apmēram 100 000 latu. Līdz ar to tiek veidots budžets aktīvai lobēšanas kampaņai par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem, aicinot arī citus zemniekus ziedot 50 santīmus no katra ziedotājam piederošā zemes hektāra.Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) joprojām atturīgi vērtē iniciatīvu un tai nepievienojas, pavēstīja LOSP pārstāve Krista Garkalne.

 

Nākamie soļi

Šodien Rīgā tiksies visi trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri – Laimdota Straujuma, Kazis Starkēvičus un Helirs Valdors Sēders, lai pārrunātu Baltijas valstu kopīgo nostāju par nepieciešamību ieviest godīgu un taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Šodien Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātes Meirida Makginesa un Sandra Kalniete tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un ar visiem trim Baltijas valstu zemkopības ministriem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+