Latvijā
Politika

Deklarācijas melnraksts iezīmē jaunās valdības kursu0

No arhīva

Lai gan darbs pie deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību turpinās, mediju rīcībā nonākušais apkopotais partiju ideju melnraksts ļauj apmēram saprast, kādā virzienā jaunā koalīcija iecerējusi vest valsti. Pagaidām stilistiskā atšķirība starp dažādām deklarācijas sadaļām ir ievērojama – ja dažas veidotas birokrātiski sausā stils, tad citas vairāk runā par tālām vīzijām, mazāk par konkrētiem darbiem.
Deklarācijas ideju apkopojums ir apjomīgs (30 lapas; 175 punkti), tāpēc publicējam tikai atsevišķas no tām – tās, kas paredz lielākās politiskās izmaiņas vai ietver dāsnākos solījumus.

Finanšu jomā

valdība gatavojas īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un uzņemtās eirozonas dalībvalsts saistības.
Iecerēts turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Deklarācijas projektā solīts veidot “godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim”, kā arī turpināt “palielināt pensionāra neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām”.
Ministru kabinets apstipināšanas gadījumā tas apņemtos pildīt MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Aizsardzības jomā

deklarācijā varētu būt ierakstīta apņemšanās ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu un nodrošināt aizsardzības budžetu vismaz 2% apmērā no IKP.

Izglītības jomā

plānots turpināt izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (“Skola 2030”), kā arī veidot “racionālu skolu tīklu”. Deklarācijas projektā atzīmēts, ka skolu sistēmas optimizācijas procesā īpašu uzmanību nepieciešams pievērst pierobežas skolu saglabāšanai. Valdība apņemtos “turpināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanu un pilnveidot atalgojuma modeli, tajā skaitā pirmsskolas pedagogiem”. Pakāpenisks valsts budžeta palielinājums solīts arī augstākajā izglītībā un zinātnē.

Nacionālās identitātes stiprināšanai

valdība nodrošinātu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, izvērtējot iespējas pārejai uz valsts valodu visā pirmsskolas izglītības posmā. Kā būtiskākais sabiedrības saliedētības instruments deklarācijas melnrakstā minēta latviešu valoda.

Tieslietu sadaļai

deklarācijas ideju projektā lasāms tēlaināks nosaukums – “Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara”. Tajā lasāma apņēmība sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, piemēram, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu tiesās, stiprinot tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošās personas atbildību, kā arī meklējot modernus tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmā. Cita starpā kā veicamais darbs minēts “maksātnespējas uzraudzības sistēmas stiprināšana, pārskatot tās efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu realizēšanu”.
Deklarācijas melnrakstā lasāms arī diskutabls punkts par budžeta finansējuma palielināšanu partijām: “Samazināsim politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, ievērojami palielinot tām valsts budžeta finansējumu.”

Satiksmes nozarē

solīts īstenot “gudru transporta politiku”. Tas nozīmējot, piemēram, pārņemt pilnā valsts kontrolē lielās ostas, pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām, izvērtēt valsts AS “Latvijas dzelzceļš” biznesa modeli, nepieciešamības gadījumā veicot restrukturizāciju, kā arī izvērtēt “Latvijas Autoceļu uzturētāja” darba kvalitāti un iespēju no 2021. gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem. Kopumā satiksmes sadaļa ir viena no konkrētākajām deklarācijas projektā.

Iekšējās drošības jomā

starp būtiskākajiem darbiem ir apņēmība stiprināt cīņu pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem un izveidot Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu. Ietverts arī solījums turpināt austrumu robežjoslas izbūvi.

Veselības aprūpē

kā galvenais mērķis izvirzīta “universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas”. Šai deklarācijas sadaļai ir pat savs sauklis: “Veselības aprūpes sistēmas centrā ir pacients.” Deklarācijas melnrakstā lasāma apņēmība palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no IKP un paaugstināt veselības aprūpē strādājošo darba samaksu. Atrodama arī norāde par atteikšanos no Kučinska valdības ieviestā veselības aprūpes finansēšanas modeļa, dalot pacientus divos grozos. “Nepieļausim diskrimināciju veselības aprūpes pieejamībā pēc iedzīvotāju nodarbinātības veida,” teikts deklarācijas projektā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā

kā būtiskākā ir apņēmība līdz 2021. gadam īstenot pirmā līmeņa pašvaldību reformu, “apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās”, kā arī izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību un pozitīva vērtējuma gadījumā īstenot “pilotprojektu”.

Kultūras jomā

solīts “veidot Latviju kā kultūras lielvalsti”, un tā lielākoties veidota, balstoties uz iesākto darbu turpināšanu.

Lauksaimniecības jomā

deklarācijas melnrakstā norādīts uz nepieciešamību kāpināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā, “novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem”. Neskatoties uz to, ka ministriju vadībā vairs nebūtu ZZS pārstāvis, jaušams, ka ir vēlme vismaz sākotnēji turpināt līdzšinējo kursu. Tajā skaitā solīts izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem. Deklarācijas projektā iekļauts punkts, kas paredz “ierobežot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem”.

Ekonomikas sadaļa

deklarācijā ir viena no daiļrunīgākajām un sākas ar vīziju: “Latvija – talantu zeme, kur notiek strauja un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, kuras augļus bauda visi sabiedrības locekļi.” Kā mērķi norādīti “plus 5000 eksportējoši uzņēmumi”, “pozitīva migrācijas bilance” un “pozitīva eksporta/importa bilance”. Lai veicinātu eksportu, nepieciešams “vienots un pozitīvs Latvijas tēls” un “ierēdniecības maksimāls atbalsts”.
“Likvidēsim obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem,” solīts deklarācijas melnrakstā.

Ārpolitikas jomā

nav redzamas būtiskas noslieces no līdzšinējā kursa. Valdība apstiprināšanas gadījumā būtu gatava turpināt uzturēt sankciju politiku pret Krieviju tik ilgi, līdz tā ievēro starptautisko tiesību principus, kā arī sola aizstāvēt Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības “breksita” kontekstā.

Neskatoties uz to, ka koalīcijas partneri ir noraidoši pret ideju veidot īpašu Demogrāfijas lietu ministriju,

demogrāfijai veltīta sadaļa deklarācijas projektā ir iekļauta.

Tās ievadā minēts mērķis: “Radīt apstākļus, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku.”

LA.lv