“Delna”: Alojas deputāts Bakmanis vēlas izkrāpt ES naudu 9000 latu apmērā (papildināts) 0
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” Alojas novada domes deputāta Jāņa Bakmaņa (Vidzemes partija) rīcībā saskata vēlmi izkrāpt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus 9000 latu apmērā.
Kā aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvji, par izbūvētu laivu piestātnes un peldvietas pontona laipu biedrība “Eiropas stārķu pilsētu organizācija”, kuras vārdā rīkojas Bakmanis, prasa no ES fondiem 9000 latu.
“Delna” vērš uzmanību, ka, administrējot biedrības “Eiropas stārķu pilsētu organizācija” projektu, Lauku atbalsta dienests neapstiprināja laivas piestātnes un peldvietas pontona izmaksas, jo konstatēja būtiskas atkāpes no sākotnējās ieceres. Apskatot objektu uz vietas, Lauku dienests secinājis, ka kopējās laipas izbūves izmaksas nevarētu būt 10 000 latu, lai prasītu no ES finansējumu 9000 latu apmērā.
Par minēto lietu šā gada 3.oktobrī Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā tika skatīts biedrības “Eiropas stārķu pilsētu organizācija” pieteikums pret Lauku atbalsta dienestu, lūdzot atcelt izdoto lēmumu, ar kuru biedrībai tiek atprasīts izmaksātais ES finansējums laivu un peldvietas pontona izbūvei 9000 latu apmērā.
Lieta tika izskatīta pēc būtības un spriedums tiks sastādīts 21.oktobrī. Papildus tiesa lems par blakuslēmumu nodot lietu prokuratūrai, jo vietējās būvvaldes rīcībā, pieņemot laipu ekspluatācijā, ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, klāsta “Delna”.
“Delna” uzskata, ka Alojas novada domes deputāta Jāņa Bakmaņa rīcībā ir nepārprotami saskatāmas krāpšanas pazīmes, tādēļ tā vērsīsies policijā ar lūgumu pārbaudīt minēto lietu, kā arī vērsīsies Alojas novada domē ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt deputāta rīcību.
Bakmanis aģentūrai LETA noraidījis apvainojumus mēģinājumā izkrāpt ES naudu. Viņš nenoliedz, ka projekts ir īstenots par lieliem līdzekļiem, taču tajā pašā laikā norāda, ka “viens saka, ka tas ir dārgi, otrs, kas saprot, ko nozīmē projekta izmaksas, saka, ka nav tik dārgi,” atzina deputāts.
Viņš klāstījis, ka pirms projekta iesniegšanas finansējuma saņemšanai veikta cenu aptauja, noformēts tehniskais projekts un visi dati un skaitļi bijuši ES fondu piešķīrēju rokās, kad pieņemts lēmums par vai pret līdzekļu piešķiršanu projektam.
“Bakmaņa maciņā neviens santīms nav iekritis, ja par to ir bažas. Es nenoliedzu, ka darbi bija dārgi un ar šodienas skatījumu patiešām varēja lētāk to laipu izveidot, bet visi tie 10 000 latu, bez šaubām, arī tika izlietoti projektam,” viņš apstiprināja.
Bakmanis pastāstīja, ka jau divu gadu garumā kopš laipas izveides sākuma tā savas funkcijas ir pildījusi godam, aukstajā laikā noņemta un kopumā – pienācīgi apsaimniekota. Arī iedzīvotāji esot atzinīgi izteikušies par Bakmaņa vadītās biedrības “Eiropas stārķu pilsētu organizācija” paveikto.
Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS) par pārmetumiem iepriekš nav dzirdējis, lai arī baumu līmenī par Bakmaņa saistību ar vairākām biedrībām zina, esot dzirdējis arī par laipas veidošanas ieceri.
Bārda pagaidām no vērtējumiem atteicās, līdz iepazīsies ar notikušā detaļām. Visticamāk, tas varētu notikt, ja domei tiks lūgts izvērtēt Bakmaņa kā deputāta rīcību.
Patlaban Bārda atzina, ka, spriežot pēc līdzšinējās sadarbības ar Bakmani domē iepriekšējā sasaukumā un nemitīgajām konfliktsituācijām par lēmumu nepārskatāmību, domes priekšsēdētājs iespēju, ka pārkāpums varētu būt noticis, neizslēdz.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Latvijas Stārķa fonds toreizējā Limbažu rajona Staicelē tika nodibināts 90.gadu beigās, tas savu darbību beidza 2007.gada oktobrī.
Sākotnēji Stārķu muzeju bija iecerēts atklāt 1999.gada 31.jūlijā, tika izraudzīts arī muzeja būvnieks, taču līdzekļu trūkuma dēļ ieceres īstenošanu nācās atlikt.
Stārķa simbols attēlots Staiceles pilsētas karogā un kopš 1992.gada – arī pilsētas ģerbonī. Heraldikas komisija Staiceles ģerboni oficiāli apstiprināja 1997.gadā.
2001.gadā pēc Staiceles iniciatīvas dibināja Eiropas Stārķu pilsētu organizāciju, kas apvienoja Eiropas pilsētas ar stārķa simbolu ģerbonī.
Toreizējais Staiceles mērs Jānis Bakmanis arī pēc vairākkārtējiem projektu noraidījumiem Eiropas fondu finansējuma piesaistīšanai neatmeta ideju par stārķiem veltīta centra izveidi.
Staiceles pašvaldība sāka Eiropā vienīgā stārķu muzeja celtniecību, cerot uz Staiceles HES būvniecības investoru atbalstu. Taču HES būvniecības projekts tika apturēts, un Stārķu muzejs palika nepabeigts, turklāt pašvaldībā lielo būvniecības parādu dēļ uz laiku tika arestēti bankas konti un sākta finanšu stabilizācija.
