“Delna” brīdina: Uzturēšanās atļauju kvotēšana – klasisks korupcijas slazds 0
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) brīdina valdību veidojošās partijas par korupcijas riskiem, kas neizbēgami veidosies, ieviešot kvotas uzturēšanās atļauju iegūšanai, par savām bažām portālu “LA.lv” informēja “Delna”.
“Šis ir klasisks korupcijas slazds, kas aprakstīts korupcijas pētnieku klasikas darbos, un būtu nepieļaujami, ja valdība tajā apzināti iekristu,” komentē “Delnas” direktors Gundars Jankovs.
Viņaprāt, “nosakot deficītu iekārojamai mantai, tiek automātiski radīta virkne problēmu. Iepriekšējā pieredze ar kvotām liecina, ka Latvijas valdība ar to nespēj tik galā pārskatāmi un godīgi. Daudz efektīvāk ir radīt pārskatāmu un atvērtu mehānismu bez kvotām, kas sasniegtu līdzīgu politisku mērķi un būtu daudz lētāk un efektīvāk”.
“Delna” uzsver, ka nepiedalās politiskajā diskusijā par to, vai uzturēšanās termiņatļaujas ir vai nav jāpatur 2014. gada budžetā. Taču tā uzskata par savu pienākumu brīdināt par korupcijas risku valsts pārvaldē.
Par korupcijas definīcijas klasiku uzskata Roberta Klitgārda formulēto, kas skaidro, ka korupcija rodas, “ja ir monopols plus patvaļa, mīnus atskaitīšanās. Kvotu sistēma pēc būtības uzskatāma par monopola izveidošanu uz kādu resursu. Latvijā šobrīd nav mehānisma, kas nodrošinātu atklātu un pārskatāmu kvotu izsniegšanu. Tādu radīt būtu dārgi un neefektīvi, un arī, ja tas darbotos, paredzams, ka vēlme iegūt uzturēšanās atļaujas un finanšu resursi pircēju rīcībā radītu augsni amatpersonām pārkāpt noteikumus privāta labuma gūšanai.”
“Delna” norāda uz līdzšinējo Latvijas praksi, piemēram, ar zaļās enerģijas kvotu izsniegšanu Ekonomikas ministrijas paspārnē. Tā bijusi nepārskatāma un atbalstījusi atsevišķas privātas intereses, radījusi izmaksu riskus Latvijas tautsaimniecībai. Šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie šo problēmu risināšanas. Šis piemērs, “Delnas” skatījumā, spilgti rāda nepārdomātu kvotu ieviešanas risku.
Jau vēstīts, ka strīdīgajā uzturēšanās atļauju jautājumā šodien panākta vienošanās starp valdošo koalīcijas partiju līderiem. Iespējamais kompromisa variants paredz ierobežojumu 700 darījumiem virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu gadā, kuru apmērs ir virs 0,5 miljonam eiro. Turpmākajos gados darījumu apjoms pakāpeniski samazināsies par 175, bet 2016.gadā tiks veikta sistēmas pārskatīšana un lemts par tālāko rīcību.
