Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. marts, 2014
Drukāt

Delna: valdībai nav tiesiska pamata piešķirt 16 miljonus eiro gudrona dīķa sanācijai (1)

Foto: LETAFoto: LETA

"Delnas" direktors Gundars Jankovs.

Nav tiesiska pamata kompānijai “Skonto būve” piešķirt papildu finansējumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas īstenošanai, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd faktiski lobē būvnieku intereses, uzskata sabiedrība par atklātību “Delna”.

“Delnas” direktors Gundars Jankovs norāda, ka šobrīd notiek aktīva privātā sektora interešu lobēšana, ņemot vērā, ka tā ir bijusi līdz šim ierasta prakse – uzvarēt publisko iepirkumu par zemāko cenu un pēc tam vest sarunu procedūru, lai saņemtu papildus finansējumu. “Sarežģīti vides projekti nav tā joma, kurā nostrādās ierastās shēmas,” uzsver Gundars Jankovs.

VARAM ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību turpināt iesākto darbu pie Inčukalna gudrona dīķu sanācijas īstenošanas. Atbilstoši šim lēmumam Valsts vides dienests jau ir iesniedzis dokumentus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu atļaut piemērot sarunu procedūru papildus finansējuma novirzīšanai šī projekta īstenošanai. Tajā pašā laikā zvērinātu advokātu biroja “Magnusson” sagatavotais atzinums liedz piemērot sarunu procedūru un nedod pamatu piešķirt papildu finansējumu, jo nav notikuši neparedzēti apstākļi.

“Delna”, tiekoties VARAM ministru Eināru Cilinski, vienojās, ka šis jautājums netiks virzīts tālāk, ņemot vērā tiesiskos aspektus šajā iepirkumā, uz kuriem norādīja ne tikai zvērinātu advokātu birojs, bet arī Delnas Juridiskā atbalsta centra juristi. “Tomēr mēs redzam, ka ministrija turpina aizstāvēt būvnieka intereses, virzot valdības dienas kārtībā jautājumu par papildus naudas piešķiršanu Skonto būvei,” Gundars Jankovs.

“Delna” norāda, ka nepamatota sarunu procedūru piemērošana var radīt būtisku kaitējumu valstij, jo Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma pārbaudes lietvedību, kā rezultātā celt prasību Eiropas Savienības tiesā pret Latviju un atzīt projektā izlietotos Eiropas finanšu līdzekļus par neattiecināmām izmaksām.

Līdzīgus gadījumus, kad nepamatoti tika piemērota sarunu procedūra, šobrīd Eiropas Komisija jau izvērtē Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektā, kā arī fotoradaru iepirkumā. Alternatīva iespēja pārbaudīt sarunu procedūras piemērošanas pamatotību ir vēršanās Administratīvajā tiesā, pārsūdzot iespējamo Iepirkuma uzraudzības biroja lēmumu.

“Par prettiesiska lēmumu pieņemšanu likumā ir paredzēta juridiska atbildība, kas cita starpā paredz regresa kārtībā piedzīt radītos zaudējumus no atbildīgās amatpersonas,” norāda Gundars Jankovs.

“Delna” rosināja VARAM pieprasīt būvniekam veikt būvdarbu līguma atbilstošu izpildi piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī rosināja turpmāk sarežģītu vides projektu realizācijā atbildīgajām iestādēm slēgt apvienotos projektēšanas un būvniecības darbu līgumus saskaņā ar FIDIC Sudraba grāmatas noteikumiem.

Delna atkārtoti ir nosūtījusi vēstuli VARAM ministram Eināram Cilinskim ar lūgumu izsniegt zvērinātu advokātu biroja “Magnusson” sagatavoto atzinumu un pārējo projekta dokumentāciju, kas kalpojusi par pamatu lūgt IUB veikt sarunu procedūru.

2014.gadā “Delna’sola pievērst īpašu uzmanību infrastruktūras un būvniecības iepirkumiem, lai novērstu valsts un ES fondu finanšu resursu izsaimniekošanu, ko sabiedrība izprot kā valsts nozagšanas mēģinājumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Derētu attiesāt atpakaļ ļimonus! – par kļūdām jāmaksā – tāme nepareiza, tā kā maksimas jumts, darbs nav pabeigts…. slikta komercprakse…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+