Demogrāfijas vienošanās paredz vairāk atbalstīt apdrošinātus vecākus; Viņķele neapmierināta 0
Ar valdošās koalīcijas partneriem panāktā vienošanās demogrāfijas jautājumā paredz lielāku atbalstu apdrošinātām personām nekā neapdrošinātām, šodien žurnālistiem sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Ministre teica, ka panāktajā kompromisā saskata “Satversmes tiesas riskus”, jo tas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret personām vienādos apstākļos. Viņa nodēvēja vienošanos par “tīri politisku”, jo tā, viņasprāt, nemazinās nevienlīdzību un neveicinās jauno vecāku integrāciju darba tirgū, stimulēšanu iegūt izglītību vai meklēt darbu, ko paredzēja vairāki Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumi jauno vecāku atbalstam.
Ministre arī norādīja, ka vairāk neredz iespējas un argumentus, kā pārliecināt kolēģus par cita veida atbalsta sniegšanu jaunajiem vecākiem – mērķtiecīgāka un uz nevienlīdzības mazināšanu vērstāka.
“Es esmu apmierināta, ka ir panākta konceptuāla vienošanās. Saeima var ienest kādas korekcijas. Bet es domāju, ka lielākā daļa no priekšlikumiem arī piedzīvos savu atbalstu Saeimā,” viņa pauda.
Tomēr par saskatītajām nepilnībām Saeima tiks informēta. “Šis būs gadījums, kad ministrijas eksperti formulēs savu īpašo viedokli, lai nerastos pārpratumi pēc tam. Mans pienākums ir informēt par nepilnībām šajā sistēmā,” sacīja Viņķele.
Ministre skaidroja, ka LM rosināto papildu 100 latu pabalstu no bērna gada līdz pusotram gadam vecākam, kurš strādā, mācās vai ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), koalīcijas partneri noraidīja.
Panāktā demogrāfijas vienošanās paredz palielināt bērnu kopšanas pabalstu no 100 latiem līdz 120 latiem un noteikt, ka visa šī pabalsta saņemšanas laikā vecāki drīkst strādāt.
Minēto pabalstu šobrīd saņem sociāli neapdrošināti vecāki no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam, kā arī sociāli apdrošināti vecāki no bērna gada līdz pusotra gada vecumam.
Līdz bērna gada vecumam sociāli apdrošināti vecāki saņem vecāku pabalstu 70% apmērā no algas un šī pabalsta saņemšanas laikā nedrīkst strādāt. Demogrāfijas vienošanās paredz šiem vecākiem minētajā laika periodā izmaksāt arī 120 latu bērnu kopšanas pabalstu. Tāpat tā paredz pagarināt vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam, kas gan nozīmētu, ka pabalsts nepalielinās, bet tam sakrātā naudas summa tiks “izstiepta” ilgākā periodā.
Plānots arī, ka, saņemot vecāku pabalstu, drīkstēs strādāt, bet tad pabalsta apmērs samazināsies līdz 30% no algas.
“Piedāvājuma autori, saukšu vārdos, ir Parādnieka kungs (Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK)), Siliņas kundze (Saeimas neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa), Bites kundze (Saeimas deputāte Inga Bite (RP)) un Kazākas kundze (Saeimas deputāte Daina Kazāka (RP)),” piebilda ministre.
Pozitīvi panāktajā vienošanās ir tas, ka tajā iekļautie pasākumi ir plašāki, nekā to paredzēja pagājušajā gadā panāktā demogrāfijas vienošanās – tie nav tik ļoti šauri fiksēti uz vecāku pabalsta sistēmu, bet ietver arī uzturlīdzekļu ampēra palielinājumu vientuļajiem vecākiem, kā arī brīvpusdienu saņēmēju loka paplašinājumu un brīvpusdienām atvēlētā finansējuma palielināšanu, uzsvēra ministre.
Plānots, ka no nākamā gada 1.septembra brīvpusdienas pienāksies arī 3.klašu skolēniem un vienas ēdienreizes dotācija palielināsies no astoņdesmit santīmiem līdz vienam latam, tā nodrošinot augstāku ēdiena kvalitāti.
Ministre piebilda, ka izmaiņas vecāku pabalsta izmaksā, ja tās tiks atbalstītas, stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī, bet bērnu kopšanas pabalsta apmērā 2014.gada 1.janvārī.
