Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. februāris, 2012
Drukāt

Demogrāfiju neuzlabos ārsta kabinetā

aboltina_leta2

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, atklājot konferenci “Demogrāfija un reproduktīvā veselība. Risinājumi un nākotnes izaicinājumi”, atzina, ka šī diskusija parlamentā ir apliecinājums Saeimas politiskajai vēlmei un gatavībai risināt jautājumus, kas saistīti ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Taču šai vēlmei nebija lielas ticības no konferences dalībnieku puses.


Ja konferences ievads nebūtu tikai skaisti vārdi, tad šā gada valsts budžets būtu izstrādāts tā, lai patiešām ikviens manītu, ka demogrāfija ir izvirzīta Latvijā par absolūtu prioritāti. Kā sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs, lai tā kļūtu par prioritāti, no parlamenta un valsts puses demogrāfisko problēmu risināšanai nepieciešams piešķirt desmitus vai simtus miljonu latu. Diemžēl šim mērķim mūsu valstī piešķirts tik maz līdzekļu, lai Latvija ieņemtu vienu no pēdējām vietām Eiropā. Lietuva un Igaunija šajā jomā spējušas daudz vairāk. Apzinīgākās Eiropas valstis jaunajām ģimenēm piešķir trīs līdz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvija – teju vienu procentu. Tas pierāda vien to, ka demogrāfija mūsu valstī ir lozungveida prioritāte, tāpēc jāturpina kopējais sabiedrības spiediens uz politiķiem, secināja I. Mežs un uzsvēra, ka būtu jāpārskata valsts budžets un jāatrod finansējums jauno ģimeņu atbalstam. “Kā Igaunija spēj atrast divreiz vairāk līdzekļu, lai veicinātu bērnu dzimstību, bet Latvija nevar?” jautāja Mežs un aicināja politiķus nākamajos mēnešos un gados naudu novirzīt nekam citam, kā vien demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

 

Varot arī bez naudas

S. Āboltiņa nesolīja ne desmitus, ne simtus miljonu jaunajām ģimenēm, jo šādas naudas budžetā neesot, bet daudz ko varot izdarīt arī bez naudas. “Kopēji pavirzot šo jautājumu, varam daudz ko panākt,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Politiķi, kas piedalījās konferencē, nenāca klajā ne ar vienu konkrētu priekšlikumu, lai pārliecinātu klātesošos, ka Saeima deg un krīt par dzimstības veicināšanu. Izklausījās, ka par to deg vienīgi Mežs.

 

Pārskatā par iedzīvotāju reproduktīvo veselību (2003 – 2011) var uzzināt, ka galvenais, kas ietekmē dzimstību, ir ekonomiskā situācija un pieaugusī nedrošības sajūta par ienākumiem un darba saglabāšanu nākotnē. Ir tikai likumsakarīgi – ja cilvēkiem ir darbs, viņi domā par ģimenes veidošanu un dzimtas turpināšanu.

 

Diemžēl pēdējos desmit gados ir krasi pieaudzis nereģistrēto partnerattiecību īpatsvars. Četrdesmit procentu vīriešu un 31% sieviešu vecumā no 25 līdz 49 gadiem nesastāv oficiāli reģistrētā laulībā. 2010. gadā 44% bērnu dzimuši ārlaulībā. Jaunieši liberāli izturas pret nereģistrētām partnerattiecībām, uzskatot reģistrāciju par nevajadzīgu procedūru un papildu apgrūtinājumu, piemēram, laulību šķirot.

 

Uztraucošs 
mirstības rādītājs

Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Rezeberga pastāstīja, ka sievietes arvien vēlākos gados izvēlas laist pasaulē bērniņu, tāpēc rodas arvien lielākas problēmas grūtniecības laikā. Jauniešu vidū pieaug saslimstība ar seksuāli transmisīvajām slimībām, kas ir viens no neauglības iemesliem. Bet pats skumjākais ir sieviešu mirstība dzemdību un pēcdzemdību periodā. 2010. gadā nomira piecas, bet 2009. gadā – desmit sievietes.

Aiga Rūrāne, Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja, runājot par jauno māmiņu mirstību, norādīja, ka gadu desmitiem ziemeļvalstīs neesot bijis neviens ar grūtniecēm un dzemdētājām saistīts nāves gadījums. A. Rūrāne: “Šeit liela nozīme ir sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Mātes un bērna augstā mirstība Latvijā ir starptautisks signāls, lai runātu par valsts attīstību kopumā.”

 

Palīdzēs 
tikt pie bērna

Latvijā 10% iedzīvotāju saskaras ar neauglības problēmām, tāpēc veselības ministre Ingrīda Circene ir vienojusies ar valdības vadītāju Valdi Dombrovski, ka budžetā atradīsies 1,5 miljoni latu, lai palīdzētu neauglīgajiem pāriem tikt pie mazuļa.

 

Patlaban tiek veidots reģistrs, kurā tiks iekļautas šādas ģimenes, lai pēc tam tās varētu saņemt ārstēšanu par valsts budžeta līdzekļiem. Līdz 1. jūnijam tiks izveidots reģistrs, kurā iekļaus personas līdz 37 gadu vecumam. Tad varēsim uzskatīt, ka Latvija vairs nav vienīgā valsts Eiropā, kur neauglība jāārstē no sava personīgā naudas maka.

 

Piemēram, Igaunijā, pateicoties valsts dotajai iespējai neauglīgajiem pāriem, dzimstība pieaugusi par trim procentiem. Veselības ministrija rēķina, ka, palīdzot ģimenēm, kurām ir pro-
blēmas tikt pie bērna, varētu piedzimt par 500 mazuļiem vairāk.

Konferences laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijas demogrāfiskās problēmas nevar atrisināt ārsta kabinetā. Risinājumiem jānāk no parlamenta un valdības. Pagaidām ir tikai Veselības ministrijas izstrādātā pro-gramma mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai. Bet tas ir tikai neliels posms kopīgajā demogrāfijas politikā, kuru sabiedrība gaida.

 

Uzziņa

Mātes un bērna veselības aprūpes programma paredz:

* neauglības diagnosticēšanu, izmeklēšanu un medikamentus neauglības ārstēšanai un mākslīgās apaugļošanas procedūrai iekļaut valsts apmaksāto programmu skaitā;

* iekļaut grūtnieces augsta riska grupā brīvprātīgai vakcinācijai pret gripu, apmaksājot vakcīnu no valsts budžeta;

* kompensēt nepieciešamos recepšu medikamentus 25% apmērā grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42. dienai, kā arī bērniem līdz divu gadu vecumam;

* ieviest papildu izmeklēšanas metodes grūtniecēm par valsts finansējumu;

* valsts finansētajā grūtnieču aprūpē iesaistīt privāti praktizējošos ginekologus un citus speciālistus, īstenojot principu “nauda seko grūtniecei”;

* nodrošināt topošo vecāku bezmaksas apmācības procesu pirmsdzemdību aprūpes laikā;

* iekļaut veselības mācību kā obligātu vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+