Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Diāna, Dina, Dins
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
20. aprīlis, 2015
Drukāt

Demogrāfs: Latvijā ģimenes ar vairākiem bērniem ir pakļautas nabadzības riskiem vairāk nekā citur ES (8)

Foto: LETAFoto: LETA

Demogrāfs Ilmārs Mežs.

Latvijā nabadzības risku pieaugums ģimenēm ar vairākiem bērniem ir divreiz lielāks nekā Igaunijā, četrreiz lielāks nekā Dānijā, Somijā, Vācijā, Zviedrijā, kas mūsu kritiskajā demogrāfiskā situācijā nav pieļaujams, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

Salīdzinājumam – Igaunijai ar dažādu finanšu atbalsta instrumentu kopumu ir būtiski izdevies šos riskus mazināt un stabilizēt demogrāfisko situāciju. Piemēram, ģimenes pabalsti ir trīs līdz četras reizes augstāki nekā Latvijā, savukārt zemo algu saņēmējiem un nestrādājošiem vecākiem ir daudz augstāki vecāku pabalsti, kā arī papildu bērnu kopšanas pabalsts, bezmaksas pusdienas visu klašu skolēniem, plaša pirmā mājokļa atbalsta politika, utt.

Latvijā viens no netaisnīgajiem nabadzības riskiem slēpjas tieši mūs pensiju sistēmā, proti, sievietes ar bērniem vienmēr saņems mazāku pensiju, nekā sievietes, kuras strādā līdzvērtīgu darbu vienlīdz ilgu laiku un nopelna līdzīgu algu.

Taču tieši šo sieviešu bērnu darbs nākotnē un viņu veiktās iemaksas veidos nākotnes pensiju nodrošinājumu. „Var teikt, ka sievietes, kuras devušas nākotnes pensiju sistēmai vissvarīgāko – vairākus nākotnes nodokļu maksātājus, pašas no šīs sistēmas saņems mazāk,” norāda Mežs.

Mežs atzīst, ka zinot to, cik bieži darba devēji Latvijā labprātāk izvēlas algot cilvēkus bez bērniem, Nacionālās apvienības pārstāvja Imanta Parādnieka piedāvātā „solidaritātes nodeva” jeb tautā dēvētā “bezbērnu nodeva” ir taisnīgs, tomēr nepietiekams solis problēmas risinājumam.

Proti, iecerētā nodeva tikai pavisam nedaudz samazina nodokļu maksājumus, kas jāmaksā darba devējiem, kuri nodarbina vecākus ar bērniem. Papildus ir nepieciešami vēl citi risinājumi, piemēram, palielinātas valsts iemaksas šodienas jauno māmiņu pensiju kapitālā. Efektīvs risinājums varētu būt īpaša pensiju kapitāla indeksēšana, piemēram, par katru bērnu palielinot to par 5-10%.

Tiesa, tas līdz galam nerisina pensiju problēmu sievietēm, kurām bērni jau ir piedzimuši, un nekādi neiespaido sievietes, kuras jau šobrīd saņem mazākas pensijas, tam būs nepieciešami papildus risinājumi.

Lai pensiju sistēma būtu ilgtspējīga, strādājošo skaitam ir jābūt vismaz divas reizes lielākam, nekā pensionāru skaits. Pretējā gadījumā vai nu pensijas ir ļoti zemas, vai arī nodokļi ir pārāk augsti. Strādājošo un pensionāru skaita attiecības uzlabosies tikai tad, kad Latvijā ilgstoši dzimstība pārsniegs mirstību.

Pēc Ilmāra Meža vērtējuma, šobrīd pensiju sistēmas situācija vēl ir relatīvi labvēlīga, jo darba tirgū ienāk astoņdesmito gadu un deviņdesmito gadu sākumā dzimušie jaunieši. Taču spriedze pensiju sistēmā pieaugs, kad darba tirgū ienāks deviņdesmito gadu vidū un beigās dzimušie, kuru ir divas reizes mazāk.

Normālai paaudžu nomaiņai ik gadus ir jāpiedzimst 1,5 līdz 1,6% no iedzīvotāju skaita, tādēļ ir būtiski mazināt netaisnīgo nabadzības slogu, ko vecākiem ar vairākiem bērniem uzkrauj Latvijas nodokļu sistēma un vāja ģimeņu atbalsta politika, uzskata demogrāfs. Pašlaik Latvijā dzimst tikai 1,0-1,1% no iedzīvotāju skaita, tamdēļ ir nepieciešama valsts politikas uzlabojumu turpināšana, līdzīgi, kā to dara Igaunijas jaunā valdība.

Jau vēstīts, ka februāra sākumā Parādnieks nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, lai darbaspēka nodokļu un atvieglojumu sistēma būtu taisnīgāka, objektīvāka un tā būtu saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi.

Parādnieks rosināja mazināt darba devēja iemaksu likmi par 0,59% tām personām, kurām ir bērni. Savukārt personām, kurām bērnu nav un nav bijis, samazinājums būtu 0,09%, jo 0,5% tiktu novirzīti kā solidaritātes likme jeb tā dēvētā bezbērnu nodeva. Vidējai algai tie būtu ap 3,83 eiro mēnesī. Šo iemaksu reāli veic darba devējs, tādēļ iedzīvotāji ietekmi uz finansēm neizjustu, taču ilgtermiņā tas dotu iespēju padarīt pensiju sistēmu taisnīgāku, kaut vai pret māmiņām ar bērniem, kuru pensijas pašreiz ir vidēji par 10% mazākas nekā tām sievietēm, kuras izvēlējušās karjeru.

Tāpat politiķis piedāvā diferencēt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, balstoties uz minimālo ienākumu līmeni un vidējo atalgojumu valstī. Tādējādi nodokļu atvieglojumi būtu samērojami ar reālo valsts ekonomisko situāciju, nevis „budžeta iespējām” un „politisko” gribu. Nodokļu politika būtu precīzāk mērķēta un atbalstītu nabadzības riskam vairāk pakļautās iedzīvotāju grupas.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tie kam Latvija nav vajadzīga lai brauc prom, neviens viņus te ar varu netur. Arī tie, kas tendēti vienīgi uz to, ka valsts viņiem sameklēs un nodrošinās darbu. Paliks tie, kam Latvija ir vajadzīga un kas paši kaut ko centīsies darīt tās labā. Laimes meklētāju un prasītāju mums nekad nav trūcis un kāda daļa valsti ir jau pametusi. Ir brīva darbaspēka kustība un ir izvēles brīvība, kur dzīvot, tā ka neapmierinātie var doties, kur viņiem liekas labāk. Mums ir krietni vairāk jādomā un jāatbalsta palicēji, tie kuri grib saimniekot un ražot šajā zemē. Starp citu, 25 gados latviešu skaits valstī ir samazinājies par 158,7 tūkstošiem un nospiedošais samazinājums te ir uz DABISKĀ PIEAUGUMA rēķina (piedzimst mazāk nekā nomirst): veseli 144,5 tūkstoši! Pārējos -14,2 tūkstošus tad arī sastāda EMIGRĀCIJA. Tā ka nav jau tā, kā te bazūnē masu saziņas līdzekļi un “eksperti” – ka notiekot masveidīga latviešu emigrācija! Lielākie prom braucēji šajos 25 gados ir cittautieši: krievi, baltkrievi, ukraiņi, u.c., pavisam 395,1 tūkst.

  2. gandriz neiedomajami, ka berni ir liela bagatiba pati par sevi.

  3. Latvijai mani berni nav vajadzigi un es ari.Vispar nekur,nekam neesam vajadzigi!

  4. iedomājos vinķeles pārbolītās acis un bilde skaidra

  5. Cien. Demogrāf,- iespējams neesi pamanījis, taču Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti ne tikai ğimenes ar vairākiem bērniem(te gan es nedomāju tās jaunās atvases, kuru vecāki strādā par Valsts pilnvarniekiem vai kādā Ministrijā – sarakstu protams varētu paturpināt,- jo jau tagad redzam šos rekordistus saņemot slimības, paternitātes vai bezdarbnieka pabalstus), bet arī visi pensonāri, kuriem nebija iespēja veikt “extra” iemaksas 1996. gadā… liela daļa cilvēku ar speciālām vajadzībām… daudzi, kuriem bērnībā vecāki iemācija nezagt… bīstamo profesiju pārstāvji, kuru darbs nav apdrošināts pret nelaimes gadījumiem utt.
    P.S. uzlūkojiet arī šo kā viedokli, kurš radies no manas pieredzes. Var jau būt, ka tā ir sakritība, bet tai gadā, kad pensonāriem bija jāizlemj saņemt algu vai pensiju – daudzi “aizgāja”. Mans tētis nosirmoja mēneša laikā. Viņš izdzīvoja, bet daudziem tā nepaveicās.

  6. Piedodiet, nav ko murgot par bérnu dzemdés’anu, ja nav nekádas perspektíves darba tirgú! Vajag attístít rúpniecíbu, radít prec’u noietu pasaulé, nevis gremdét pas’u saimniecíbas. Arí tie, kas piedzims,péc gadiem pametís Latviju!!!!!

    • saci pati darit kaut ko lietas laba un beidzi sudzeties. Vai patiesam doma ka visu ka mazam putninam ieliks mute bez sparnina pacelsanas?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+