Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Demokrātija kalpo tautai. Vai otrādi?

Foto - LETAFoto - LETA

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) liegusi iespēju tērēt valsts līdzekļus, lai referendumā lemtu par valsts iznīcināšanas pasākumu. Ne mirkli nešaubos, ka pilsoņu vairākums referendumā noraidītu Ždanokas ieceri. Taču tad atkal vietā būtu apgalvojums, ka tautai pašai jādara tas, ko nav spējusi paveikt valsts vara.

 

Varas pārstāvji ir tiesiski un demokrātiski izvirzīti, lai aizstāvētu Latvijas valsti. Tas ir viņu galvenais pienākums, kam pakārtoti visi pārējie. Tikai ārkārtas situācijās, kad vara nesekmīgi izmēģinājusi visas iespējas, jālūdz pilsoņu palīdzība.

 

Balstoties uz tiesību ekspertu atzinumiem, CVK darījusi to, ko mēs gaidām no ikvienas valsts iestādes, – kalpojusi valsts dibināšanas mērķim. Pilsoņu kopums (tāpat kā teritorija) ir valsts pamats. Radikāli mainīt tā sastāvu nozīmē veidot jaunu valsti. Demokrātiskas valsts pienākums ir visos līmeņos novērst šādu centienu izplatību. Protams, tas daudzus mulsina, jo valsts uzdrošināšanās par sevi pastāvēt joprojām šķiet kaut kas neierasts.

Atšķirīgā attieksme pret CVK lēmumu, manuprāt, iezīmē dziļākas atšķirības cilvēku domāšanā un uzskatos.

Indivīda tiesības uz viedokli un izteikšanos, protams, ir vērtība. Vērtība ir pilsoņu iespēja strīdīgus jautājumus lemt tautas nobalsošanā. Bet…

Vērtība ir arī latviešu valoda un valsts, kuras uzdevums ir latviešu pašnoteikšanās tiesību īstenošana. Problēma rodas gadījumos, kad šīs vērtības nonāk pretrunā un tās nav savietojamas. Ir jāizvēlas, kura vērtība ir kurai pakārtota.

Sociologs Arnis Kaktiņš paudis bažas, ka reiz arī latviešiem referendums var izrādīties vienīgais līdzeklis, lai aizstāvētu valstiskumu. Manuprāt, ja tik tālu nonāksim, tad vienīgi tāpēc, ka būsim par daudz auklējušies ar, godīgi sakot, valsts ienaidniekiem. Gribēdami pārsniegt kaut kādu mistisku demokrātiskuma rekordu, būsim atdevuši politisko varu Latvijas iznīcinātājiem…

Referenduma kaitējums ir ne jau tā iznākums, par kuru nešaubos. Kaitējums ir, ka valsts nopietnā līmenī lemtu par to, vai vispār turpināt pastāvēt. Pirms balsojuma presē, televīzijā un interneta lapās mudžētu no propagandas, kas aicinātu balsot par Latvijas valsts pārtraukšanu. Tā būtu pretvalstisku ideju agresīva sludināšana, iedrošinot arvien jaunus atbalstītājus. Pretvalstiskas idejas iegūtu lielāku politisko svaru. Ja vēl tas notiek ar valsts varas akceptu un finansējumu, tas būtu pazemojums ikvienam, kam Latvija ir dārga.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+