Mobilā versija
-1.1°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
23. jūlijs, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Politikas tikums nemainīgs – būt tur, kur atlec viens otrs treknāks kumoss (3)

Nepublicetas_atminas_8

Tās nav sarkana pavediena, bet striķa izmēra sakarības, cik ļoti uzkrītoši, mats matā caurvijas bijušā ulmaņlaiku ministra Alfrēda Bērziņa aprakstītā situācija ap 1933. – 1934. gadu Latvijas Saeimā ar stāvokli tagadnē. Tā pati parlamentārā nevarība izlemt, kad “Saeima neiet”, tā pati parazitēšana uz nodokļmaksātāju rēķina, tā pati bezspēcība mēģinājumos ko labot, piemēram, nostiprinot atbildīgāku prezidenta varu konstitucionālā ceļā.

“LA” izdevums Alfrēda Bērziņa “Nepublicētās atmiņas” ir visnotaļ aizraujoša lasāmviela, kas ieved pirmskara politikā nevis pa parādes, bet sētas durvīm, un ieteicama interesentiem kā pamācošu, vērtīgu uzziņu materiāls. Protams, tautā sauktais Vicobērziņš ir tāds pipars, kuram ne katra vārda galā ir augsta ticamība, bet viņš, lai arī ne objektīvākais liecinieks, tomēr ir tālaika darbīgs kulises ACULIECINIEKS.

Neatstāstīšu grāmatas saturu, padomāsim par dažām demokrātijas mehānisma detaļām.

Pirmo reizi par apvērsumu Ulmanis Bērziņam apjautājies, kad abi gājuši mājās no Saeimas nama (viņiem bija uz vienu pusi ejams) – “atceros, bija kaut kas ap 11 vakarā”. Detaļa nr. 1 – cikos čakliem Saeimas bišutēviem mūsdienās beidzas darbadiena?

Bērziņš atminas, ka Latviešu zemnieku savienība, lai pārtvertu iniciatīvu par populāro ideju “tautas vēlēts prezidents”, steigusi sastādīt Satversmes grozījumu projektu. Viņš vērsies pie paziņas prokurora Hermaņa Apsīša (vēlāk tieslietu ministrs). Apsītis liedzies, ka neesot valststiesībnieks, tomēr sēdušies vien klāt (jedritvai – bez deputātu palīgiem! – E. L.), un pēc ASV konstitūcijas parauga ar mājražota intelekta klātbūtni īsā laikā projekts priekšācelšanai, kā raksta Bērziņš, “uzprojicēts”. Detaļa nr. 2 – cik darba grupu, komisiju radītu mūsu dienās, lai Saeimā sapravītu kaut paragrāfa projektu?

Latviešu tautas apvienībā “Pērkonkrusts” darbojās līdz 8000 aktīvistu. Pērkonkrustiešus nevarētu dēvēt pat par politisku spēku, tas bija nenozīmīgs radikāļu avangards. Lielajās partijās – LZS bija 39 tūkstoši, LSDSP – līdz 20 tūkstošiem biedru. Pārdomājama detaļa nr. 3 – cik cilvēku darbojas “Vienotībā”, “Saskaņā”?

Minētais norāda uz veselīgu serdi, kas nenoliedzami bija pirmskara politikā, bet visā pārējā bojāts salmu jumts pāri kā tālaika, tā mūslaiku partijiskuma sistēmai. Atkal ar ūdenslāšu līdzību. Starp partijām bez mitas izlādējās negaisi. Plenārsēžu zālē pārsvarā notika apātiskas darbības, kurpretī acīs iedegas velniņi pie valdību mainīšanas, portfeļu dalīšanas, balsu salasīšanas. Partiju vīri to vien gaidīja, lai atlēktu viens otrs treknāks kumoss. Komisiju sēdes bijušas īsas, jo maksāja nieka divus latus. Nereti sēdi slēdza, pēc pusstundas taisīja jaunu – re, atkal divi lati ieripo ķešā.

Tikumi kā pa ievaskotu parketu pārceļojuši no 1933. gada Saeimas uz 2014. gadā ievēlēto. Pat ar vieniem un tiem pašiem brāļiem Laiviniekiem, kas mēdz stipri uzņemt uz krūts un nostrādāt cundurus. Starp deputātiem bija arī darbīgi, derīgi kukaiņi, bet pa lielākai daļai kaitēkļi, trani, kodes, grauzējķirmji, aklie dunduri, kas spēj darboties ar dibenā iespraustas smilgas enerģiju, un mūslaikos šo insektu koloniju papildinājuši indīgie kolorādi.

Ārpus parlamenta sienām – akurāt tas pats. Kādā sarunā Kārlis Ulmanis norāda, ka ir zināmas Rīgas inteliģences aprindas, kuras puslīdz pret visu (īpaši latvisko. – E.L.) ir opozīcijā. Vecais kungs toreiz nevarēja būt pazinis ne ofisu, ne tvitera planktonu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Neesmu to grāmatu lasījusi,bet esmu pārliecināta,ka vērts zināt vairāk un izvērtēt pirmskara Latviju. Ne tikai labos veikumus,bet arī kļūdas pielaistās izprast. Latvijas ekonomika pacēlās pateicoties Vakareiropas gatavošanās karam. Ja tā nebūtu,kā Latvijas tautsaimniecība iegrozītos? Ar Latvijas sviestu ieeļļojām kara mašīnu,bet paši vajadzīgajā brīdī bijām uzmesti. Kas notiek tagad? Vakareiropai esam vajadzīgi? Cilvēku resursu nav daudz. Platība neliela. Toties Latvija ar visu sparu grib būt vērtīga sabiedrotā ES. Es nosodu piespiedu bēgļu uzņemšanu savā zemē. Ja bēgļi gribētu dzīvot Latvijā un tikai Latvijā,tad saprastu un ar prieku piekristu pieņemt. Vai Valdība saprot atšķirību?

  2. Ne jau Bērziņš un Ulmanis toreiz pirmie sāka domāt, ka “Saeima neiet”. To no jaunievēlētās Saeimas pirmajām dienām, kad vairākus mēnešus nevarēja sastādīt valdību, deklarēja nacionālais spārns ar Arvedu Bergu priekšgalā. Visus parlamentārisma gadus viņš bez pārtraukuma no Saeimas tribīnes un laikrakstā “Latvis” kritizēja nestabīlo parlametāro iekārtu – pieprasīja “stipru prezidentu un izpildvaru”. Faktiski viņš gatavoja augsni 15. maija apvērsumam, jo sociāldemokrāti pretojās jebkurai izpildvaras nostiprināšanai.

  3. Šodienas Latvijas valstsvīri pielaiž lielāko tiesu visas tās pašas kļūdas, kuras pielaida toreizējā Latvijas valdība. Atšķirība ir tikai tā, ka toreiz šīs kļūdas izlaboja, bet mūsdienās neviens tās pat neatzīst, kur nu vēl labot. Arī toreiz no sākuma veidoja sīkus uzņēmumus un darbnīcas. Arī VEFs tika izveidots no vairākiem sīkiem uzņēmumiem. Tikai pēc 1934. gada sāka lielāko daļu šo sīko uzņēmumu apvienot akciju sabiedrībās. Daudzas populāras vēl šodien. Mums speciāli ir mikrouzņēmuma statuss. Arī 5% barjera iekļūšanai Saeimai tika piedāvāta 1934. gada sākumā, bet K. Ulmanis nepiekrita, sakot, ka tas neko nedos. Acīmredzot viņš nekļūdījās. Šodienas mūsu situācija man atgādina ainu no filmas Titāniks. Kuģis grimst, cilvēki masveidā to pamet, zālē ieplūst ūdens, bet muzikanti spēlē. Arī mūsu valsts vadība izliekas neko neredzam, tēlo, ka strādā, saņem algas, labas algas!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atrodi ģimenes ārstus!

Valsts kontroles veiktā revīzija liecina, ka veselības aprūpes pakalpojumi daudzviet Latvijā ir ļoti grūti pieejami. 45 pagastos Kurzemē un Latgalē nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietu; dažviet līdz ģimenes ārstam jāmēro vairāk nekā 20 km tāls ceļš.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+