Tās nav sarkana pavediena, bet striķa izmēra sakarības, cik ļoti uzkrītoši, mats matā caurvijas bijušā ulmaņlaiku ministra Alfrēda Bērziņa aprakstītā situācija ap 1933. – 1934. gadu Latvijas Saeimā ar stāvokli tagadnē. Tā pati parlamentārā nevarība izlemt, kad “Saeima neiet”, tā pati parazitēšana uz nodokļmaksātāju rēķina, tā pati bezspēcība mēģinājumos ko labot, piemēram, nostiprinot atbildīgāku prezidenta varu konstitucionālā ceļā.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

“LA” izdevums Alfrēda Bērziņa “Nepublicētās atmiņas” ir visnotaļ aizraujoša lasāmviela, kas ieved pirmskara politikā nevis pa parādes, bet sētas durvīm, un ieteicama interesentiem kā pamācošu, vērtīgu uzziņu materiāls. Protams, tautā sauktais Vicobērziņš ir tāds pipars, kuram ne katra vārda galā ir augsta ticamība, bet viņš, lai arī ne objektīvākais liecinieks, tomēr ir tālaika darbīgs kulises ACULIECINIEKS.

Neatstāstīšu grāmatas saturu, padomāsim par dažām demokrātijas mehānisma detaļām.

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Pirmo reizi par apvērsumu Ulmanis Bērziņam apjautājies, kad abi gājuši mājās no Saeimas nama (viņiem bija uz vienu pusi ejams) – “atceros, bija kaut kas ap 11 vakarā”. Detaļa nr. 1 – cikos čakliem Saeimas bišutēviem mūsdienās beidzas darbadiena?

Bērziņš atminas, ka Latviešu zemnieku savienība, lai pārtvertu iniciatīvu par populāro ideju “tautas vēlēts prezidents”, steigusi sastādīt Satversmes grozījumu projektu. Viņš vērsies pie paziņas prokurora Hermaņa Apsīša (vēlāk tieslietu ministrs). Apsītis liedzies, ka neesot valststiesībnieks, tomēr sēdušies vien klāt (jedritvai – bez deputātu palīgiem! – E. L.), un pēc ASV konstitūcijas parauga ar mājražota intelekta klātbūtni īsā laikā projekts priekšācelšanai, kā raksta Bērziņš, “uzprojicēts”. Detaļa nr. 2 – cik darba grupu, komisiju radītu mūsu dienās, lai Saeimā sapravītu kaut paragrāfa projektu?

Latviešu tautas apvienībā “Pērkonkrusts” darbojās līdz 8000 aktīvistu. Pērkonkrustiešus nevarētu dēvēt pat par politisku spēku, tas bija nenozīmīgs radikāļu avangards. Lielajās partijās – LZS bija 39 tūkstoši, LSDSP – līdz 20 tūkstošiem biedru. Pārdomājama detaļa nr. 3 – cik cilvēku darbojas “Vienotībā”, “Saskaņā”?

Minētais norāda uz veselīgu serdi, kas nenoliedzami bija pirmskara politikā, bet visā pārējā bojāts salmu jumts pāri kā tālaika, tā mūslaiku partijiskuma sistēmai. Atkal ar ūdenslāšu līdzību. Starp partijām bez mitas izlādējās negaisi. Plenārsēžu zālē pārsvarā notika apātiskas darbības, kurpretī acīs iedegas velniņi pie valdību mainīšanas, portfeļu dalīšanas, balsu salasīšanas. Partiju vīri to vien gaidīja, lai atlēktu viens otrs treknāks kumoss. Komisiju sēdes bijušas īsas, jo maksāja nieka divus latus. Nereti sēdi slēdza, pēc pusstundas taisīja jaunu – re, atkal divi lati ieripo ķešā.

Tikumi kā pa ievaskotu parketu pārceļojuši no 1933. gada Saeimas uz 2014. gadā ievēlēto. Pat ar vieniem un tiem pašiem brāļiem Laiviniekiem, kas mēdz stipri uzņemt uz krūts un nostrādāt cundurus. Starp deputātiem bija arī darbīgi, derīgi kukaiņi, bet pa lielākai daļai kaitēkļi, trani, kodes, grauzējķirmji, aklie dunduri, kas spēj darboties ar dibenā iespraustas smilgas enerģiju, un mūslaikos šo insektu koloniju papildinājuši indīgie kolorādi.

Ārpus parlamenta sienām – akurāt tas pats. Kādā sarunā Kārlis Ulmanis norāda, ka ir zināmas Rīgas inteliģences aprindas, kuras puslīdz pret visu (īpaši latvisko. – E.L.) ir opozīcijā. Vecais kungs toreiz nevarēja būt pazinis ne ofisu, ne tvitera planktonu.