Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. jūnijs, 2014
Drukāt

Mājās dzīvojošs jenots Dendijs iepazīst pasauli


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Par jenotiņa iegādi Katrīna Gukalova bija sapņojusi jau ilgāku laiku. Beidzot sapnis ir piepildījies – viņas eksotisko dzīvnieku saimi papildinājusi vēl viena mīļa radībiņa – mazs jenotiņš, kuram dots vārds Dendijs.

Jenotu puika dzimis dzīvnieku audzētavā Rēzeknē. Tās īpašnieki stāstījuši, ka Dendijam ir seši brālīši un māsiņas. Kad Katrīna mazulīti atveda uz savām mājām Kākciemā, tam bija vien nepilns mēnesis. Sākums bija grūts, jo jenotiņu gan dienā, gan naktī bija jāēdina ik pēc divām stundām. Lai mazulītim būtu vislabākā barība – kazas piens, Katrīna no paziņām uz laiku speciāli aizņēmās kaziņu, kura nu ganās mājas pagalmā. Vislabāk Dendijam garšo tikko slaukts, silts kazas pieniņš, un to arī mazā radībiņa visbiežāk saņem.

Šobrīd Dendijam jau ir pusotrs mēnesis, un ir nedaudz vieglāk – tas jābaro ik pēc trīs līdz četrām stundām. Daudz laika jenotu mazulis joprojām pavada saldā miedziņā no mīkstiem apģērba gabaliem izveidotā migā, jo tik mazai radībiņai ļoti vajadzīgs siltums. Bet ar katru dienu vairāk tas paliek nomodā. Tad Dendijs vēl nedrošām kājelēm dodas iepazīt pasauli un lūkojas tajā ar lielu ziņkāri. Par mazo jenotiņu rūpes uzņēmies arī Katrīnas Šitcu šķirnes suns Maksis. Ja Dendijs, naktī pamodies, pīkstot liek saprast, ka grib ēst, Maksis satraukts skrien pie Katrīnas viņu modināt. Suņuks ar mēli arī mazgā mazā jenota kažoku, īpaši rūpīgi aplaizot mutes kaktiņus, kur palikušas piena paliekas. Arī Maksis ļoti labprāt izlok pa bļodiņai kazas piena.

Katrīna stāsta, ka savvaļā dzīvojošie jenoti ir agresīvi. Galu galā – tie taču ir plēsēji. Lielākoties pārtiek no gaļas un zivīm, ēd arī olas, riekstus, ogas, augus. Bet Katrīna cer: pateicoties tam, ka viņa Dendiju būs jau no mazotnes pieradinājusi, šis jenotiņš izaugs cilvēkam draudzīgs un mīļš, tāpat kā pārējie Katrīnas dzīvnieki – degunlācīši, murkšķi, skunksi, ūdele, zirgs Grots un citi.

Veselība jenotiem ir stipra, stāsta Katrīna. Visus vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas tie saņem no pārtikas. Nekādus papildus vitamīnus nav jādod.

Kad jenotiņš būs sasniedzis divu mēnešu vecumu, to pamazām varēs sākt radināt pie nopietnākas barības. Sākumā pa drusciņai pienam jāpiejauc ola, biezpiens vai banāns, vēlāk dzīvnieciņa ēdienkartē varēs jau iekļaut izmērcētu sauso kaķu barību. Vēl krietni vēlāk – piedāvāt pa gaļas kripatiņai. Gaļas produktus un olas Katrīna jau šobrīd iegādājas no kaimiņiem, kuri savā lauku sētā audzē vistas un tītarus. Jo gaļu labprāt ēd arī skunksi un ūdele. Veikalā pirktu fabrikās audzētu vistu gaļu dzīvniekiem nevajag dot, uzsver Katrīna. Tad labāk to aizstāt ar sauso kaķu barību.

Jenoti: 


savvaļā dzīvo Ziemeļamerikā

no šā kontinenta ievesti Krievijā, Vācijā, pēc tam Latvijā

ja nav no mazotnes pieradināti, raksturā agresīvi

raksturīgākā ārējā pazīme – melns matojums ap acīm, kas līdzinās karnevāla brillēm

svars var būt no 7 – 14 kg

pasaulē zināmais smagākais jenots svēra 28,4 kg

vienā metienā dzimst 5 līdz 7 mazuļi

pārtiek no gaļas, zivīm, olām, riekstiem, ogām, augiem

dzīvo 12 līdz 15 gadus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+