Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. februāris, 2016
Drukāt

Depresīva vai visas krāsas ietveroša? Atklās izstādi “Melnās gleznas”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Anna Heinrihsone, "Koks", Inta Celmiņa, "Melnā princese".

Ceturtdien, 18. februārī, galerijā “Māksla XO” tiks atklāta izstāde “Melnās gleznas”, kuras ierosinātājs bija Kazimira Maļēviča “Melnais kvadrāts”, LA.lv uzzināja galerijā.

Slavenajai Maļēviča gleznai 2015. gada 12. novembrī tika svinēta simtgade. “Ap šo pašu laiku – 13. novembrī Parīzē, Galerie Karsten Greve apmeklēju Pjēra Sulāža personālizstādi “SOULAGES Peintures 2013 – 2015”, bet Rīgā Ivars Heinrihsons, gatavojoties savai ekspozīcijai Art Madrid’16, par vienu no saviem Madrides apmeklējuma mērķiem nosauca Goijas “Melno gleznu” atkalstudēšanu Prado. Trīs lietas, kas iegrieza virpuli, un izstāde “Melnās gleznas” tika nolikta,” stāsta galerijas vadītāja, mākslas maģistre Ilze Žeivate.

Tomēr “melno gleznu” tradīcija sākusies jau ilgi pirms Maļēviča – 19. gadsimta sākumā, un tie ir dižā spāņu gleznotāja Francisko Goijas (1746 – 1828) četrpadsmit sienu gleznojumi, kas tapuši laikā no 1819. – 1823. gadam, māksliniekam pavadot savus pēdējos dzīves gadus Spānijā.

Savu nosaukumu Pinturas Negras jeb “Melnās gleznas” gan tās rakstiski iegūst tikai 1928. gadā – simts gadus pēc Goijas nāves. To savā grāmatā par Goiju “Goya en zig-zag” iedod gleznotāja biogrāfs Huans del Ensina, tādejādi aprakstot četrpadsmit sienu gleznojumu tumšo tonalitāti,skopo krāsu pielietojumu, drūmo personāžu un baiso gleznu sižetu atspoguļojumu, kas runā par naidu, cietsirdību, neiecietību un nāvi.

Savukārt latviešu glezniecībā “melnās gleznas” Ilzei Žeivatei pirmkārt saistās ar Ivara Heinrihsona vārdu: “20. gadsimta 90. gadu sākumā Latvijas mākslas izstādēs ienāk Ivara Heinrihsona “Melnie skrējieni”, kaut arī melnā krāsa gleznotāju piesaistījusi jau studiju – 70. gados. Toreiz gan valdošā “glezniecības gaume” valstī melno par krāsu neuzskatīja. Tāpēc Ivara Heinrihsona 70. un 80. gadu glezniecība ir salīdzinoši krāsaina – tumša, ekspresīva, bet krāsaina – valdošās krāsas ir tumši zaļš, zils, pelēks un okers.”

Pats mākslinieks stāsta, ka melnais bija daļēji apzināta izvēle: “Daudzkrāsainība mani mulsina. Vienmēr, kad iesāku krāsainu darbu, kaut kas man lika tam krāsot pāri ar pelēko, līdz nonācu arī pie melniem un arī baltiem darbiem.”

Galerijas vadītāja teic – lai arī Maļēviča “Melnais kvadrāts” neapšaubāmi ir kļuvis par populārāko un vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta mākslas darbiem vēsturē, tomēr jau pašā iesākumā bija skaidrs, ka jaunā izstāde tiks veidota nevis par “melno” – kā zīmi un simbolu mākslā (pēc Maļēviča), bet par “melno” glezniecībā, “melno”, kas atklāj jaunu redzējumu un jaunu saprašanu par pašu glezniecību. Gribējās apzināt, cik tādu darbu ir latviešu mūsdienu glezniecībā.

Izstādē “Melnās gleznas” piedalās Laris Strunke, Ivars Heinrihsons, Inta Celmiņa, Uno Daņiļevskis, Helēna Heinrihsone, Inga Meldere, Anna Heinrihsone, Ieva Maurīte, Kristīna Keire, Zane Iltnere, Tatjana Krivenkova, Sigita Daugule, Harijs Brants.

Izstāde apskatāma no 18. februāra līdz 15. martam.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+