Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
1. februāris, 2017
Drukāt

Deputāte: latviešu valoda nav ķēķa valoda, bet tam nav sakara ar rektoriem (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai Latvijas augstskolās ir jāpaplašina iespējas izmantot svešvalodas, šādu nostāju Latvijas Radio pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (“Vienotība”).

Komisija šodien spriedīs par attiecīgiem grozījumiem Augstskolu likumā. Viņķele plāno piedāvāt pārskatīt ļoti strikto valodu regulējumu studiju programmām, jo pašlaik ir pieļaujami tikai atsevišķi izņēmumi, kad programmas var nebūt latviešu valodā. Tāpat tiek domāts, vai tiešām nepieciešams visus akadēmiskos darbus prasīt iesniegt latviešu valodā.

Piedāvāsim padarīt brīvākas iespējas atvērt augstskolu programmas svešvalodās, brīvākas iespējas piesaistīt lektorus no ārvalstīm, turklāt ļaujot tiem pretendēt uz amatiem augstskolās, stāstīja politiķe.

Viņķele ir pārliecināta, – bez atvērtības svešvalodām Latvijas augstskolas zaudē konkurētspējā citām izglītības iestādēm pasaules mērogā, un esot jāapzinās, ka talantīgie jaunieši pēc vidusskolas beigšanas izdara izvēli nevis par to, kurā Latvijas augstskolā studēt, bet gan par to, vai studēt Latvijas vai ārvalstu augstskolā.

Taujāta, vai viņas piedāvājumiem būs politiskais atbalsts, Viņķele atzina, ka par to nav līdz galam droša, taču kolēģiem tad būšot jāapzinās, ka viņi ziedo augstās izglītības kvalitāti savu ideoloģisko uzstādījumu dēļ.

Runājot par diskusijām par Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andeša Pālsova pārapstiprināšanu amatā, kuru var kavēt nepietiekamas valsts valodas zināšanas, Viņķele pauda viedokli, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) pieļāvis kļūdu, sākot debates. Tā vietā viņam vienkārši bijis jāvirza kandidāti apstiprināšanai valdībā, tad arī nebūtu lieku diskusiju.

“Vienotības” frakcija darījusi zināmu Šadurskim, ka lēmums rektoru jautājumā tai ir nepieņemams, līdz ar to Šadurskis pārskatīja savu strikto nostāju, stāstīja politiķe. Taujāta, kā tad īsti šis jautājums tiks risināts, Viņķele stāstīja, ka Šadurskis vienkārši virzīs rektora kandidātus apstiprināšanai valdībā. Viņa gan nesniedza skaidru atbildi, kas tālāk sagaidāms valdībā un vai tur šo jautājumu nebloķēs Nacionālā apvienība.

Latviešu valoda nav ķēķa valoda, bet tam nav nekāda sakara ar lēmumu, vai mēs apstiprinām divu augstskolu rektorus, piebilda Viņķele.

Premjers nav gatavs atteikties no valsts valodas prasībām augstskolu rektoriem

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nav gatavs atteikties no valsts valodas prasībām augstskolu rektoriem.

Politiķis šorīt LNT stāstīja, ka esot ieinteresēts, lai Latvijas augstskolas vairāk piesaistītu ārvalstu lektorus un profesorus, taču administratīvajā korpusā strādājošajiem latviešu valoda esot jāzina. “Nestādos priekšā, ka augstskolas vada rektori, ar kuriem mēs nespējam sarunāties,” piebilda politiķis.

Kučinskis šajā jautājumā iestāšoties par saprātīgu risinājumu – viņaprāt, likumu nevajadzētu piemērot vienam konkrētam gadījumam, bet gan pie līguma ar rektoru jāatrunā, ka viņš konkrētā laikā sniegs konkrētu valodas zināšanu līmeni. Līdz ar to Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors amatu saglabātu.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Izdabājot diviem ārvalstu rektoriem, var tikt radīts precededents, ka ne tikai rektori (profesori) no Rietumiem, bet arī no Austrumiem un vietēje krievi varēs nezināt valsts valodu. Varbūt, ka augstskolās saeima atvērs durvis pat apmācibai krievu valodā? Šis ir gājiens ar Trojas zirgu.

  2. Izdabājot diviem ārvalstu rektoriem, tiek radīts precededents, ka ne tikai rektori (profesori) no Rietumiem, bet arī no Austrumiem un vietēje krievi varēs nezināt valsts valodu. Varbūt, ka augstskolās saeima atvērs durvis pat apmācibai krievu valodā? Šis ir gājiens ar Trojas zirgu.

  3. ērce > ķēkšai Viņķelei Atbildēt

    Tev būtu jāzina, Ilze, ka latviešu valoda ir bijusi īpaši apdraudēta kopš 1940. gada okupācijas. Pateicoties mūsu vadoņu gļēvumam un tuvredzībai kopš 1991. gada, neievedot valsts valodu visās skolās, tā ir apdraudēta vēl joprojām. Tāpēc īpaša latviešu valodas aizsardzība ir pareiza, arī augstākās mācību iestādēs.

  4. Drīz jālaipo ķīniski.

  5. Mati ceļas gaisā, tāda Viņķele taču ir Saeimas izglītības komisijas priekšsēdētāja! Karlīnes jau arī nav aizmirstamas.

  6. Kārtējā līkmugure

  7. Štrunts par likumu, lai tikai nav krieviski

  8. Krievu laiki jaunās skaņās- tagad “eirolaiki” klāt, kas pieprasa runāt tikai “nesuņu” valodā, kā uzskata Karlīne, kas gribēja būt Kārlis

  9. Bet kā viņš iepazīsies ar dokumentiem?! Ko viņš darīs rektoru padomē un citos Latvijā notiekošos pasākumos? Būs kā krievu laikos- viens nezin valodu un visi pārējie pāriet toreiz uz krievu valodu, bet tagad uz angļu! Vai tiešām mēs sevi tik maz cienām! Es saprotu pasniedzēji – ļoti labi, lai lasa lekcijas angļu valodā. bet rektors – pēc 18 gadiem nezin valodu-kauns!!!

    • Mēs sevi necienām – tāda ir skarbā diagnoze….,tad kāpēc citiem mūs cienīt???? Man vienmēr nāk prātā dziesmiņa – ar visiem mīļi runājas:(((((……

  10. Ko par to visu saka valsts valodas apguves aģentūras vadība?

Draugiem Facebook Twitter Google+