Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. septembris, 2015
Drukāt

Deputāti ekskluzīvi labvēlīgi pret ebreju organizācijām (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vislielākās domstarpības Saeimas deputātu vidū bija par ēku Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 (attēlā pa kreisi), kas ir arī vērtīgākais īpašums, jo tajā veikts kapitālais remonts.

Saeima vakar pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz nodot biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” piecus nekustamos īpašumus – trīs Rīgā, kā arī pa vienam Jūrmalā un Kandavā. Citas organizācijas par šādu varas pretimnākšanu var tikai sapņot.

“Īpašumus paredzēts bez atlīdzības nodot ebreju biedrībai, lai mazinātu vēsturiskās netaisnības sekas, kas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas darbības dēļ mūsu valsts teritorijā,” paskaidroja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Viņš gan atzina, ka pēc Satver­smes tiesas lēmuma Latvija nevar būt atbildīga par okupācijas režīmu nodarījumu un tai nav juridisku pienākumu segt vai kompensēt to nodarītos zaudējumus. “Tomēr vienlaikus likumdevējam ir tiesības paust savu politisko gribu un ekskluzīvi lemt par pasākumiem, kas vērsti uz vēsturisko, netaisnīgo seku mazināšanu pret ebreju kopienu, kas holokausta laikā ir mērķtiecīgi iznīcināta pēc etniskās izcelsmes,” piebilda Kalniņš.

Pirms Otrā pasaules kara visi pieci nekustamie īpašumi bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā. Kandavas un arī Jūrmalas nekustamajā īpašumā pirms kara atradās sinagoga. Rīgā viens no īpašumiem piederēja Ebreju sieviešu slimnīcas slimo kopšanas biedrībai, bet pārējie saistīti ar izglītības biedrībām “Ebreju izglītības biedrība Latvijā” un “Tora Vderech Erec”, kurai piederošajā ēkā darbojās ebreju skola. Vienlaikus Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus, kas noņem iepriekš noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt nekustamo īpašumu – sabiedriskās organizācijas “Rīgas Ebreju kopiena” īpašumā jau nodotajam zemesgabalam un ēkai Rīgā. Grozījumi arī atceļ nosacījumu, ka īpašums nododams atpakaļ valstij, ja biedrība beidz pastāvēt.

Balsojumos pret īpašumu atgriešanu iebilda tikai “No sirds Latvijai” un Nacionālās apvienības pārstāvji. Vislielākās domstarpības deputātu vidū bija par ēku Rīgā Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, kurā atrodas Rīgas 3. arodskola un privātskola “Harmonija”. Šis ir arī vērtīgākais īpašums, jo tajā veikts kapitālais remonts, bet pārējie četri ir diezgan nolaistā stāvoklī. “Pirms dažiem gadiem Rīgā ieradās Izraēlā dzīvojošā mājas saimniece, kura kopā ar toreizējo rabīnu Barkānu apmeklēja skolu, viņa bija ļoti apmierināta par to, ka šajā skolā ir izvietota arodskola, tika parakstīts protokols, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabinets, un tajā ierakstīts, ka īpašums, kurā tagad atrodas Rīgas 3. arodskola, ir jāsaglabā Izglītības, zinātnes un ministrijas valdījumā – Rīgas 3. arodskolas vajadzībām. Tātad – ar kādām tiesībām mēs tagad gribam to visu likvidēt un atjaunot kaut kādu mistisku vēsturisku taisnību, pasliktinot arodskolas stāvokli, kurā mācās ebreji, poļi, lietuvieši, latvieši, krievi. Visi tie, kas arī ir daļēji vēsturiski cietuši. Vai mums ir likums par kādu izredzēto tautu šeit?” retoriski jautāja deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA). Viņš arī pauda neizpratni, kādēļ par nekustamo īpašuma pārņēmēju izvēlēta tieši “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”. Deputāts netieši lika noprast, ka tas varētu būt saistīts ar faktu, ka šo biedrību vada “Rietumu bankas” līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko. Gan Suharenko, gan citas ar “Rietumu banku” saistītas personas pēdējos gados ziedojušas Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), “Vienotībai” un “Saskaņai”. Kā labu piemēru Kiršteins minēja Lietuvu, kur ebreju īpašumus pārvalda Finanšu ministrijas kontrolēts fonds. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kalniņš gan taisnojās, ka ebreju organizācijas esot solījušas izveidot šādu fondu pēc tam, kad likumprojekti tiks pieņemti.

Ēka Rīgā, Abrenes ielā 2 (bijusī ebreju skola), patlaban stāv tukša, arī tā tiks atdota ebreju kopienai. Foto - Timurs SubhankulovsĒka Rīgā, Abrenes ielā 2 (bijusī ebreju skola), patlaban stāv tukša, arī tā tiks atdota ebreju kopienai. Foto - Timurs Subhankulovs

Ar šo lēmumu Saeima ir izrādījusi lielāku pretimnākšanu ebreju organizācijām nekā vienai otrai vietējai biedrībai. Piemēram, Latvijas Sarkanais krusts jau kopš 1991. gada cīnās par 30 nekustamajiem īpašumiem, kas organizācijai piederēja pirms Otrā pasaules kara. Biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops uzsvēra, ka nesaista šo lietu ar ebreju īpašumu restitūciju. “Drīz jau varēsim svinēt 25 gadu jubileju, kopš regulāri diskutējam par šo tēmu ar ministriem, deputātiem, ierēdņiem un juristiem. Pagaidām nekādu gaismu tuneļa galā nemana, bet gan jau ar laiku mēs tur nonāksim,” teica Līkops. Tomēr Saeimas ārlietu komisijas vadītājs Saeimas debatēs uzsvēra – pieņemtie likumprojekti par ebreju īpašumu atgūšanu nevarēšot būt par pamatu citu sabiedrības grupu analogiem prasījumiem pret valsti.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. kalniņš – jevrejs ???

  2. Nesaprotu, kā var atdot mistiskai organizācijai, par kuru nekas līdz šim nav dzirdēts, kapitāli izremontētu skolas ēku, kurā ir ieguldīti Latvijas valsts budžeta līdzekļi, ignorējot MK lēmumu, ka šī ēka ir saglabājama IZM valdījumā. Tas izskatās pēc kārtējās “Bankas Baltija” un “Parex” afēras. Vispirms valsts iegulda milzu līdzekļus skolas remontā, pēc tam valsts budžets atkal tiks slaukts, maksājot milzu nomas naudu šai “Rietumu bankas” baņķiera pārvaldītajai organizācijai.

  3. Īstu latvāņu lēmums.Savejos tramda kā mazos ezišus,bet izredzētiem pagriež vēsturi atpakaļ un nabadzīgās valsts vārdā izsniedz dārgas dāvanas.Vai nevajadzētu izmaksat kompensācijas arī par okupantu nogalinātajiem sveštautiešiem,jo okupantu vietā jau maksajam okupantu reabilitētajiem varas upuriem.Ņemot vērā varturu organisko saiti ar okupantiem,tas būtu visai loģiski,bet naudu tam varētu aizņemties.

  4. Vai nu raksta autors ir ko saputrojis,va Kiršteins muld,vai deputāti ir stulbi,ja mājas saimniece ir māju novēlējusi izglītibai,kā var atdot citiem ,ja nav cits rakstisks vēlējums.Pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēta ebreju kopiena ,kura aplaimota ar īpašumiem? ar ko latvijas sarkanais krusts atšķiras no ebreju kopienām īpašumu jautājumos?

    • Ar to, ka Rietumu banka sponsorēja attiecīgas partijas, bet Sarkanais krusts nē. Tāpēc arī Levita kungs netika par prezidentu, jo strikti pateica, ka būs jāievēro likumi un tie, kuros ir tie slavenie plankumi, visi tiks pārstrādāti, jo ir domāti valsts izlaupīšanai bez iespējas notiesāt laupītājus. Krš ir notiesāts, kas izlaupīja miljonus – neviens.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+