Zaļās krāsas cimdiņi graudu klētij Zemgalei, brūnie – Kurzemei, zilie – ezeru zemei Latgalei. Attēlā: trīs no daudzajām dāvanas autorēm Dzintra Žilde (no kreisās), Laimdota Ence un Vera Kalcenava.
Zaļās krāsas cimdiņi graudu klētij Zemgalei, brūnie – Kurzemei, zilie – ezeru zemei Latgalei. Attēlā: trīs no daudzajām dāvanas autorēm Dzintra Žilde (no kreisās), Laimdota Ence un Vera Kalcenava.
Foto: Valdis Semjonovs

Deputāti, esiet, lūdzu, mīļi! Pensionāriem īpašs vēstījums tautas kalpiem 1

Latvijas seniori Latvijai dzimšanas dienā sagatavojuši savu dāvanu – valsts karti ar īpaši adītiem dūraiņiem. Rakstainie cimdi ceļu uz Rīgu mērojuši no Latvijas malu malām. Dāvanu Latvijas Pensionāru federācija (LPF), kas apvieno 132 pensionāru biedrības, parlamentam bija plānojusi pasniegt vakar. Taču, tā kā Saeimas sēde nenotika, dāvanu, visticamāk, parlamentam nodos jau pēc svētkiem, 22. novembrī. Senioru dāvanu vajadzēs ienest pa Saeimas galvenajām durvīm, jo karte ir vairāk nekā divus metrus gara un vairāk nekā metru plata.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

“Cimdu adītājas paudušas arī piederību savam novadam vai savai pilsētai. Mēs lūdzām sūtīt vienu cimdiņu un pat bez īkšķīša. Cimdiņi nav domāti valkāšanai. Tie simboliski liecina, cik dziļas ir mūsu tautas tradīcijas. Nu esiet silti, esiet mīļi. Atcerieties kādreiz arī par tautu, par pensionāru esamību valstī. Un, ja labi uzvedīsities, būs arī otrs cimdu pāris!” teic LPF priekšsēdētāja vietniece Dzintra Žilde.

“Lai dod Latvijai atpakaļ Abreni, tai cimdiņi vēl palikuši,” piebilst cimdu adītāja Laimdota Ence no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas pensionāru biedrības. Lai gan Laimdotas kundze ir dusmīga uz valdību, ka ar saņemto pensiju īsti nevar samaksāt komunālos maksājumus, taču viņa, tāpat kā daudzi viņas paziņas un draugi, nedomā padoties: “Viņi, tur augšā, droši vien gaida, ka mēs ar tik mazām pensijām padosimies, bet tā nebūs. Te valdībai aprēķins ir pazudis. Mēs nesarūkam, mēs kustamies, un, lai arī mazas, bet viņiem tomēr tās pensijas mums būs jāmaksā. Ir kas nekustas, nolaiž rokas, tiem grūtāk, bet mēs ejam un darām. Tas nekas, ka brīžiem sāp visas maliņas, bet mēs ticam, ka Latvijā iespējamas pārmaiņas uz labu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīdziniece Vera Kalcenava savukārt teic, ka viņai paveicies un nebūtu par ko žēloties. “Veselība turas, pensija mani apmierina, nav diži liela, nav arī maza, man pietiek. Ģimene man ir blakus, bērni visi Latvijā, mazbērni aug. Tie man septiņi. Es esmu bagāta ome. Man ir grēks žēloties, bet ir jākustas,” uzsver Veras kundze. Viņa pārstāv Rīgas pensionēto skolotāju biedrību, kas ikdienā ar saviem adījumiem palīdz arī Dzelzavas speciālās internātpamatskolas audzēkņiem. “Latviešu tauta jo­projām pastāv, jo prot izdzīvot jebkurā situācijā, jebkuros grūtumos. Spītīga. Šodien jauniešiem nav tāda rūdījuma, tāpēc jāpalīdz arī viņiem,” piebilst pensionētā pirmsskolas un sākumskolas skolotāja. Viņa cimdiņā ieadījusi tautasdziesmas “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” motīvus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.