Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. februāris, 2014
Drukāt

Grib sīkāku atskaiti par Rīga 2014 atklāšanas tēriņiem (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Nodibinājuma "Rīga 2014" vadītāja un tematiskās līnijas "Rīgas karnevāls" kuratore Diāna Čivle piedalās preses konferencē, kurā iepazīstina ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākuma programmu.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas deputāti šodien, uzklausot nodibinājuma “Rīga 2014” atskaites par Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumu izdevumiem, pauda pretrunīgus viedokļus gan par pašiem pasākumiem, gan par tēriņiem.

Kamēr vieni deputāti prasīja sīkas atskaites par izlietoto naudu un pauda kritiku par atsevišķiem pasākumiem, kuros “pietrūcis nacionālā kolorīta”, citi pauda viedokli, ka kultūras galvaspilsētas atklāšana, par spīti ierobežotajam budžetam, izdevusies ļoti kvalitatīva un daudzpusīga, un atgādināja, ka arī kultūra maksā naudu.

Nodibinājuma vadītāja Diāna Čivle šodien komitejas sēdē norādīja, ka atklāšanas pasākumu organizēšanai izlietoti 498 005 eiro, kas ir aptuveni 3% no kopējā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu budžeta 2012. līdz 2014.gadam – 24 miljoniem eiro. Čivle norādīja, ka lielāko daļu valsts finansējuma administrē atbildīgās ministrijas, kas līdzekļus uzreiz novirza konkrētām institūcijām ar noteiktu izlietojuma mērķi.

Salīdzinājumam viņa minēja, ka otrā Eiropas 2014.gada kultūras galvaspilsētā Zviedrijā, Ūmeo, kopējais pasākumu budžets ir aptuveni 40 miljoni eiro, bet atklāšanas pasākumi izmaksājuši trīs miljonus eiro.

Atklāšanas dienā “Grāmatu draugu ķēdes” organizēšanai izlietoti 75 433 eiro, “Gaismas parādei” 11.novembra krastmalā – 22 192 eiro, gaismas un skaņas priekšnesumam Daugavas akvatorijā no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam – 99 576 eiro, savukārt sešu tematisko līniju programmai Centrāltirgū kopumā izlietoti 213 888 eiro, un šī pozīcija izraisīja deputātu lielāko interesi. Dārgākais pasākums 18.janvārī bija koncerts “Rīga dimd” Arēnā Rīga, kas bija paredzēts 8000 apmeklētāju – tā rīkošanai 2013.gada budžeta grozījumos papildus tika piešķirti 284 574 eiro.

Deputāte Svetlana Savicka (SC) vēlējās zināt, kas tieši notika Centrāltirgū un kam šī nauda iztērēta, atzīstot, ka pati šos pasākumus nav apmeklējusi. Čivle paskaidroja, ka Centrāltirgū īstenoti seši pasākumu kopumi vairāku stundu garumā, kas notikuši paviljonos, tirgus laukumā un autoostā. Pasākumu kopums “Ceļu karte” Gaļas paviljonā veidota par 34 149 eiro, “Brīvības iela” Piena paviljonā – par 53 529 eiro, “Izdzīvošanas komplekts” Sakņu paviljonā – par 27 248 eiro, “Dzintara ādere” Zivju paviljonā – 35 401 eiro, “Okeāna alkas” Rīgas Starptautiskajā autoostā – 50 072 eiro, savukārt Rīgas karnevāls Centrāltirgus teritorijā starp Gaļas un Piena paviljonu organizēts par 13 489 eiro.

Lai ilustrētu, kā veidojušies izdevumi par katru konkrēto pasākumu, Čivle sīki uzskaitīja, cik Zivju paviljonā izmaksājusi dažādu stendu izveide, tehnikas noma, honorāri māksliniekiem, videomateriālu un informatīvo materiālu veidošana utt. Precīzas, pilnīgas tāmes deputātiem gan netika iesniegtas, jo vēl nav saņemtas pilnas atskaites no visām pasākumu veidošanā iesaistītajām pusēm. Čivle norādīja, ka, visticamāk, reālās izmaksas būs mazākas, nekā plānotās. Viņa arī piebilda, ka nodibinājums šā gada laikā īstenos kopumā 260 projektus, kuru dokumentācija aizņem piecus skapjus ar mapēm, un deputāti jebkurā laikā var iepazīties ar aktuālajām tāmēm un detalizētām atskaitēm.

Nodibinājuma vadītāja norādīja, ka Rīgas Centrāltirgus pasākumi parādīja arī to, ka kultūras pasākumus var organizēt neordinārās vietās, un šajā gadījumā tas pilnībā attaisnojies. Komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) gan vēlāk piebilda, ka kāds no Gaļas paviljona darbiniekiem, pie kura viņa iepirkusies, vaicājis: “Vai kultūra ir savienojama ar jēlu gaļu?” Pēc Aldermanes domām, būtu lietderīgi veikt aptauju, lai noskaidrotu, vai pasākumi Centrāltirgū arī citiem liekas laba doma.

Anna Vladova (SC) savukārt norādīja, ka par pusmiljonu eiro varot izdzīvot 30 skolas gadā. Viņa interesējās, cik cilvēku strādā nodibinājumā “Rīga 2014” un kā tiek izlietoti 76 600 eiro administrācijas izmaksām. Čivle norādīja, ka Rīgā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizēšanā iesaistīti 30 cilvēki salīdzinājumā ar 60 līdz 70 cilvēku komandām citās valstīs, taču administrēšanas izdevumi ir krietni mazāki, nekā ieplānotie 8% no kopējām izmaksām, turklāt jāņem vērā, ka šajās izmaksās ieskaitīti arī izdevumi par telpu nomu Kongresu namā.

Čivle arī norādīja, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi palīdzējuši noturēties virs ūdens vairākām nevalstiskajām organizācijām, jo krīzes laikā finansējuma samazinājuma dēļ kultūras nozarei 2010. un 2011.gads bijis īpaši smags. Atsevišķu projektu apstiprināšana devusi stimulu un iespēju tām turpināt savu darbu.

Domniece Ausma Cimdiņa (GKR) pauda, ka, salīdzinot ar Ūmeo notikušajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem, viņai radusies sajūta, ka Rīgā pietrūcis “nacionālā, vietējā, etniskā kolorīta” – pēc viņas domām, “Rīga 2014” programmā to varētu vairāk akcentēt. Aldermane piebalsoja, ka arī viņa esot saņēmusi diezgan daudz piezīmju, ka lielu daļu atklāšanas pasākumu varēja ielikt kurā katrā galvaspilsētā, jo tiem pietrūcis Rīgas kā Eiropas galvaspilsētas “nacionālā kolorīta”. Aldermane piebilda, ka sūdzību uzklausīšana nenozīmē, ka viņa tām piekrīt, taču izteica pieņēmumu, ka nacionālās iezīmes spilgti izpaudīsies turpmākajos pasākumos.

Tomēr vairāki deputāti iebilda, ka kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumi, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, izdevušies ļoti kvalitatīvi un piemēroti ļoti dažādām gaumēm.

Savu kolēģu paustajai kritikai nepiekrita Ainars Baštiks (GKR): “Atklāšanas pasākumi bija ļoti interesanti un daudzveidīgi, neskatoties uz to, ka bija tomēr nežēlīgs sals. Mēs dažkārt ļoti mīlam piesaukt skandināvus kā modeli, uz ko tiekties, bet domāju, ka skandināvi daudz ko varētu mācīties no mums, ja varam to pašu izdarīt n-tās reizes lētāk un kvalitatīvāk,” norādīja deputāts. Viņš gan piebilda, ka par uzvedumu operā dzirdējis dažādas atsauksmes un tas, iespējams, nav bijis pats veiksmīgākais pasākums.

Atklāšanas pasākumu norisi atzinīgi novērtēja arī Sarmīte Ēlerte: “Pirmkārt, par pārsteigumu dažiem un daudziem kultūra maksā, un mēs par to šī gada laikā pārliecināsimies atkārtoti – kultūra maksā naudu. Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumi bija ļoti kvalitatīvi, gan parūpējoties par šaurām intelektuālām grupām, gan plašai publikai paredzēti pasākumi – to nevar neatzīmēt. Šeit izskanēja vairāki detalizēti jautājumi par Rīgas Centrāltirgus pasākumiem, un mēs dzirdējām baušļa vērtu tēzi – “tāmes deputātiem ir jāredz”. Būtu brīnišķīgi, ja mēs varētu redzēt arī [pašvaldības SIA] “Rīgas satiksmes” tāmes, balstoties uz “Rīga 2014″ pieredzi,” norādīja deputāte.

Ēlerte uzskata, ka kultūras galvaspilsētas gads ir iesācies labi ar pašcieņas pilnai galvaspilsētai raksturīgiem pasākumiem. Viņa pauda cerību, ka tas pieņemsies spēkā, kvalitātē un plašumā, taču piebilda, ka arī “Rīga 2014” gadījumā būtu nepieciešams nodrošināt deputātiem iespēju iepazīties ar pasākumu tāmēm, jo līdz ar to atkristu daudzu jautājumu. Čivle atkārtoti apliecināja, ka tāmes deputātiem tiks iesniegtas, tiklīdz būs apkopotas visas atskaites.

Rezumējot kolēģu viedokļus, Aldermane norādīja, ka šādus jautājumus ir svarīgi izskatīt komitejā, jo viedoklis par tiem nav absolūti viennozīmīgs. “Cilvēkiem ir interese par naudas apjomu, tāpēc tik svarīgi iepazīties ar tāmēm,” sacīja komitejas priekšsēdētāja.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kad tad sāksies konkrētie fantāzijas lidojumi?

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+