Deputāti “Muceniekos” bez bēgļiem 8
Vakar Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” viesojās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, kuri gan netikās ne ar vienu no patvērumu meklētājiem, bet apskatīja tikai telpas.
Kā skaidroja centra personāls, lielākā daļa patvēruma meklētāju esot devušies savās ikdienas aktivitātēs, kas saistītas ar iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Izrādīt centru bija gatavi “Mucenieku” direktors Pēteris Grūbe un Pilsonības, migrācijas lietu pārvaldes direktora vietniece Maira Roze. Deputāti varēja doties ekskursijā pa “Mucenieku” telpām – virtuvi, bērnistabu, svaru zāli, kā arī korpusu, kurā pašlaik neviens patvēruma meklētājs nemitinās, jo neesot tik daudz cilvēku.
Lielāko daļu no pašreizējiem “Mucenieku” iemītniekiem veido patvēruma meklētāji, kuri Latvijā ieradušies paši, tostarp nelikumīgi šķērsojot Latvijas robežu, – tādi esot 44 no 63 centra iemītniekiem, bet pārējie ir no Eiropas Savienības pārvietošanas programmas. Kā deputātus informēja centra vadītājs, “Mucenieku” centrā esošo nelielo bērnudārzu paredzēts reformēt un patvēruma meklētāju bērniem turpmāk būšot pieskatīšanas grupas un tikšot piedāvāts doties uz tuvējo pašvaldību un Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm. Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (NA) gan aicināja saglabāt “Muceniekos” iespēju patvēruma meklētāju bērniem apgūt zinības pirmsskolā. “Centrā jābūt bērnudārzam, un jāpanāk, lai šeit esošos pirmsskolas vecuma bērnus nepārceļ uz Rīgu, kur jau tā bērnudārzi noslogoti un nepietiek vietas vietējiem. Turklāt, ja viņi šeit būs sākuši mācīties latviešu valodā, bet Rīgā viņus ievietos krievu grupā, tad tas būs greizi,” sprieda R. Jansons. Kopumā esošo infrastruktūru patvēruma meklētāju uzņemšanai viņš novērtēja kā pietiekamu un uzsvēra, ka pašlaik Latvijā nevaram gaidīt lielu patvēruma meklētāju pieplūdumu. “Skaidrs, ka afrikāņu izcelsmes patvēruma meklētāji, kuri atrodas nometnēs Itālijā, uz Latviju nedosies, jo šeit viņiem nav kopienas, līdz ar to loģiski ir, ka viņi drīzāk izvēlēsies sev pazīstamākas Eiropas valstis kā, piemēram, Vācija. Iesaku necerēt, ka patvēruma meklētāji varēs Latvijā atrisināt problēmas ar darbaspēku. Kamēr pasaulē nebūs kādas jaunas krīzes, Latvija nebūs zeme, kuru viņu uzskatīs par sev vajadzīgu,” sprieda R. Jansons.
Cits komisijas deputāts Hosams Abu Meri (“Vienotība”), lūkojoties uz apstākļiem centrā, uzsvēra, ka patvēruma meklētāji Latvijā var dzīvot ļoti labos apstākļos. “Esmu bijis bēgļu nometnēs Libānā, kur cilvēkiem jādzīvo teltīs un reizēm aukstumā, bet šeit ir mājīgas un siltas telpas un rūpes par bērniem un par veselību. Pabalsti atbilstoši Latvijas apstākļiem, un mums jāatceras, ka daudzi mūsu pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma. Latvijā ir daudzi cilvēki, kuri dzīvo sliktāk nekā patvēruma meklētāji šeit,” sacīja Abu Meri.
Mucenieku iedzīvotāji jau ir pieraduši pie patvēruma meklētājiem un ar viņiem sadzīvojot labi. Pēteris, kuru “LA” satiek Muceniekos, teic, ka viņa bērni kopā ar patvēruma meklētāju bērniem spēlējot futbolu un sadzīvošana esot ļoti laba. Līdzīgās domās ir arī vietējā iedzīvotāja Oksana, kura uzsver, ka viņai neesot pretenziju pret patvēruma meklētājiem. Muceniekos ir divi veikali. Veikala pārdevēja Nadežda stāsta, ka pie viņas veikalā mēdz iepirkties trīs patvēruma meklētāji, kuri pērkot kartupeļus un sīpolus un parasti ierodoties ceturtdienās, kad patvēruma meklētājiem izmaksā pabalstus. Mazos veikalus patvēruma meklētāji gan izmanto reti, jo iepērkas lielākos ārpus Muceniekiem.
