Deputāti mudina valdību atlikt lēmumu par LMT un “Lattelecom” nākotni; premjers lemšanu neatliks 5
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti šodien nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un “Lattelecom” kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta “objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze”.
Komisija, izvērtējot par telekomunikāciju nozari atbildīgo institūciju, LMT un “Lattelecom” kapitāldaļu pārvaldības atbildīgo amatpersonu sniegto informāciju, secināja, ka izskanējušie argumenti nav pietiekami, lai pieņemtu ekonomiski un sociāli pamatotu lēmumu par valsts turpmāko rīcību ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.
Deputāti arī nolēma aicināt līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt Publisko izdevumu un revīzijas komisijai valsts stratēģiskos mērķus attiecībā uz LMT un “Lattelecom” kapitāldaļu pārvaldību, kā arī, piesaistot neatkarīgus, to vidū starptautiskus telekomunikāciju jomas ekspertus, komisijai iesniegt mikroekonomisku un makroekonomisku analīzi par turpmāko rīcību ar LMT un “Lattelecom” kapitāldaļām, tajā izskatot ne mazāk kā piecus turpmākās rīcības variantus un katrā variantā piedāvājot stiprās un vājās puses.
Valdība neatliks lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” nākotni, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un “Lattelecom” kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta “objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze”.
Kučinskis atzina, ka Saeimas komisijas lūgums ir objektīvs, taču valdība vai nu 12.aprīlī, vai nedēļu vēlāk skatīs šo jautājumu, lai lemtu, kā rīkoties ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.
Valdība plāno izskatīt divus LMT un “Lattelecom” nākotnes variantus – saglabāt esošo situāciju vai uzņēmumus apvienot. “Ja saglabā esošo situāciju, tad šādu lēmumu valdība var pieņemt bez papildu izpētes. Bet, ja nolemjam par uzņēmumu apvienošanu, tad būs nepieciešama padziļināta izpēte par riskiem un ieguvumiem,” uzsvēra premjers.
Kā ziņots, valdība 12.aprīlī plāno pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar abu uzņēmumu kapitāla daļām. Pašlaik tiek izvērtēta iespēja uzņēmumus apvienot vai arī saglabāt pašreizējo situāciju, abos variantos saglabājot valsts kontroli pār uzņēmumu daļām.
Pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no “TeliaSonera”, un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un “Lattelecom” valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.
“Lattelecom” un LMT darbības uzlabošanas darba grupa patlaban izskata tikai divus iespējamos scenārijus – abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu, žurnālistiem iepriekš sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens pauda, ka “Lattelecom” un LMT darbības uzlabošanu varētu turpināt uz esošās īpašnieku modeļa bāzes.
Savukārt finanšu ministre Reizniece-Ozola uzskata, ka valstij kā “Lattelecom” un LMT akcionārei ir jābūt atbildīgai par savu aktīvu efektīvu izmantošanu, tāpēc uzņēmumu apvienošana būtu lietderīga. Finanšu ministres ieskatā, būtu prātīgi piedāvāt Skandināvijas telekomunikāciju koncernam “TeliaSonera” atbalstīt uzņēmumu apvienošanu, valstij saglabājot kontroli pār uzņēmumu daļām.
Ekonomikas ministrs iepriekš tikās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma “TeliaSonera” pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora redzējumu par “Lattelecom” un LMT attīstību un iespējamo turpmāko sadarbības modeli. Tikšanās laikā “TeliaSonera” sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. “TeliaSonera” apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas.
“TeliaSonera” pārstāvji kā labāko uzņēmumu turpmākās attīstības scenāriju redz “Lattelecom” un LMT apvienošanu, tādējādi nodrošinot efektīvāku abu uzņēmumu resursu izmantošanu. Tāpat uzņēmumu apvienošana ļautu optimizēt turpmāk nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un rezultātā uzlabotu patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
