Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. jūnijs, 2014
Drukāt

Deputāti nevienojas par maksimālo pieļaujamo zemes apmēru personas īpašumā (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijas deputāti trešdien sēdē nevienojās par maksimālo pieļaujamo lauksaimniecības zemes apmēru vienas personas īpašumā, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.

Daļa deputātu atbalstīja deputātes Zanda Kalniņas-Lukaševicas ierosinājumu, ka vienas personas īpašumā maksimālā lauksaimniecībā izmantojamās zeme platība nedrīkst būt lielāka par 500 hektāriem zemes.

Deputāts Jānis Dombrava uzsvēra, ka zemes platība vienas personas īpašumā nedrīkst pārsniegt 500 hektārus, jo Latvijas teritorijas apmērs ir limitēts un, vienai personai ļaujot iegādāties lielāku zemes apmēru – divu tūkstošu hektāru apmērā, to cilvēku skaits, kam var piederēt zeme, tiek ierobežots. “Zemes resurss ir ierobežots. Ja vienai personai piederētu 100% Latvijas zemes, tad, skaidrs, ka visi pārējie Latvijas pilsoņi nevarētu realizēt tiesības iegūt savā īpašumā zemi,” sacīja Dombrava.

Pēc viņa teiktā, ir būtiski, lai Latvijas zemi varētu iegādāties pēc iespējas vairāk personu, nodrošinot mazajām saimniecībām attīstības iespējas, kā arī veicinot reģionu attīstību.

Tāpat vairāki deputāti sēdē vērsa uzmanību – ja maksimālais pieļaujamais zemes apmērs vienas personas īpašumā būtu 500 hektāri, tiktu nodarbināts lielāks skaits cilvēku reģionos, jo vienā mazajā saimniecībā līdz 500 hektāriem zemes vidēji ir nodarbināti četri cilvēki, kamēr lielajās saimniecībās tikai viens darbinieks.

Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāvis sēdē pauda pārliecību, ka maksimālais zemes iegādes pieļaujamais apmērs ir divi tūkstoši hektāru zemes, pamatojoties uz saimniecību struktūras sadalījumu Latvijā. Viņš norādīja, ka ministrija ir analizējusi saimniecību struktūru Latvijā pēc Lauksaimniecības atbalsta dienestā pieejamās informācijas.

Viņš arī piebilda – nosakot zemes iegādes griestus, tiek noteiktas vienlīdzīgas iespējas lielākam kopumam saimniecību augt, kam piekrita arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Tāpat ir svarīgi, lai pašvaldības līdz ar grozījumiem likumā varētu noteikt reģionālo līdzsvarotību. Ministrija atbalsta, ka darba grupas ierosinājumu, ka pašvaldības var noteikt zemes iegādes limitu vienai personai, nepārsniedzot likumā noteikto maksimālo lauksaimniecības zemes iegādes apmēru, kam piekrita arī Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Zemnieku federācija.

Plānots, ka grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā turpinās gatavot ceturtdien, 12.jūnijā, uzreiz pēc plenārsēdes.

Grozījumu prasības attiecas uz tādiem zemes gabaliem, kuri pirkšanas brīdī pārsniedz piecu hektāru platību. Tā kā lauksaimniecības zeme tās iegādes brīdī var būt sliktā stāvoklī un vajadzēs laiku, lai to sagatavotu apstrādei, zemes īpašniekam tās apsaimniekošana būs jāsāk triju gadu laikā kopš tās iegādes un rakstiski jāapliecina zemes izmantošana ražošanā. Turpretī, ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēs soda sankcija

Tāpat grozījumi likumā paredz – lai fiziskā persona varētu iegādāties zemi , tai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī jābūt tiesīgai saņemt tiešos maksājumus un pēdējo triju gadu laikā jāsaņem ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpat fiziskajai personai jābūt ar pieredzi lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzināma izglītība.

Savukārt juridiskajai personai, kas pretendē uz zemes iegādi, būs jānodarbina cilvēkus, kas ir ieguvuši lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību. Tāpat juridiskajai personai būs jābūt reģistrētai Latvijā kā nodokļu maksātājam, tiesīgai saņemt tiešos maksājumus, kā arī vismaz pēdējo triju gadu laikā tai jābūt guvušai ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Zemkopības ministrija ir informējusi, ka grozījumi ir nepieciešami, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu un iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā, jo ar esošo tiesiskais regulējumu nepietiek, lai Latvijas lauksaimniecības zemes resursi tiktu aizsargāti un ilgtspējīgai izmantoti. Arī sabiedriskās organizācijas likumprojektu ir atbalstījušas.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. 200 ha, tādiem ir jābūt griestiem zemei privātīpašumā, bet īrēt var cik grib. Jo mazāka platība, jo mazāka interese no ārvalstu lielsaimnieku puses. Ja saimniecības lielums būs tāds, kas viņus apmierina, viņi izpirks zemi pa tīro. Un tad cena pacelsies līdz desmitiem tūkstošu par ha, mūsējie vienkārši nespēs nopirkt, bet radīsies kārdinājums pārdot.

  2. Ir skaidrs, ka Latvijā vienai saimniecībai nav nekādas vajadzības piešķirt vairāk par 500 ha. ZM ir nonākusi pilnīgā ZSA lobija ietekmē, kura realizē tikai dažu lielsaimnieku, nevis visas valsts intereses. Pamatam ir jābūt ģimenes saimniecībām un 500 ha dod iespēju un darbu ģimenei un kas ir daudz svarīgāk, nodrošina darbu un iztiku daudz lielākam cilvēku skaitam laukos, bet tas samazinās bezdarbu laukos un mazāk lauku cilvēku emigrēs. Tas, ko te cenšas uzspiest ZSA un ZM, nav ES modelis, jo tur lielā pārsvarā dominē nelielas 20 – 50 ha saimniecības, un tieši šis modelis nodrošina gan pietiekamu ražošanu, gan vienmērīgu vienmērīgu lauku apdzīvotību. Piemēram, tieši Polija ar savām nelielajām saimniecībām konkurē mūs ārā ar savu lauku produkciju, bet mēs tik skandinām par lielražošanu. Mūsu ierēdņi pārāk saskatījušies ASV prēriju modelī, kas galīgi neder Latvijas apstākļiem, jo šeit, izņemot Zemgali, dominē nelielu lauku konfigurācija. Tāpat pie 2000 ha platības pie ES fondu naudas
    tiek visai neliels lielsaimnieku slānis, kuriem tā ir bezizmēra naudas ādere, kamēr lielajam vairākumam zemnieku saimniecību to izmantošana tiek ierobežota un viņi nevar attīstīties. Saeimai ir jāizšķiras, vai nu mēs beidzot atbalstām visu Latvijas zemnieku intereses, vai arī kā līdz šim, turpinām atbalstīt tikai atsevišķu lauku ražotāju grupu intereses.

    • Jāni, Jāni ne jau Saeima,ko izšķir…visu izšķir nauda.Un nauda ir ZS.Tā kā 3 lasijumā bus baigais savarstijums,bet rezultata nekādi ierobežojumi lidz 500Ha nebus.

    • Un ja pat pieņem Pederācijas priekšlikumu par 500ha, tas jau neko nerisina, jo nav tak saistītās personas atrunātas! Tas ir pilnīgs populisms!

      • To jau pat vienreiz Vienotibas FM Vilks teica intervijā: ja Jums te nepatik braucat projam.Un jo vairak aizbrauks un lauki paliks tukšāki,jo vairāk ZS parstavjiem bus zeme par velti.

  3. Diez vai vērts vienoties -drīz visu būs izpārdevuši…

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+