Foto – Ints Kalniņš/REUTERS/LETA

Pieprasa mazo pašvaldību apvienošanu 43

Pirms gandrīz desmit gadiem, kad tika pabeigta reģionālā reforma, aptuveni 20 pašvaldības neatbilda kritērijiem, kas tām ļautu pastāvēt kā neatkarīgiem novadiem (piemēram, iedzīvotāju skaits vismaz 4000 cilvēku). Pērn, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sāka darbu pie sadarbības teritoriju koncepcijas, kritērijiem neatbilstošas bija jau 38, bet nu jau tādas ir 39 pašvaldības.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Jāsaprot, ka pašvaldība ar 1000 iedzīvotājiem nespēs veikt visas tās pašas funkcijas, ko pašvaldība ar 36 000 iedzīvotāju,” vakar Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijā uzsvēra VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis. Mazajām pašvaldībām ir problēma ne vien izpildīt likumā noteiktās funkcijas, bet arī īstenot lielus attīstības projektus, piesaistīt investorus un Eiropas fondu līdzekļus. Turklāt acīm redzama nevienlīdzība pašvaldību jomā novedusi pie tā, ka valsts pārvaldes iestādes katra izvēlas atšķirīgu reģionālo iedalījumu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Valsts probācijas dienestam ir 28 reģionālās iestādes, Valsts policijai – 39 iecirkņi, rajonu tiesas – 32, Lauku atbalsta dienestam – 9 teritoriālās iestādes, Valsts vides dienestam – astoņas, Valsts zemes dienestam – piecas. Kopumā ir vairāk nekā 30 dažādu variantu, un šī sajukuma dēļ iedzīvotāji bieži vien nesaprot, uz kuru pusi jādodas, lai saņemtu kādu valsts pakalpojumu.

Ar mērķi padarīt pakalpojumus pieejamākus un saprotamākus, kā arī spēcināt pašvaldības, VARAM pirms pāris gadiem piedāvāja divus reformas variantus. Viens paredzēja apvienot mazās pašvaldības, izveidojot 49 novadus un deviņas republikas pilsētas (būtībā – veikt jaunu teritoriālo reformu). Otrs piedāvāja saglabāt esošo administratīvo iedalījumu, bet stiprināt pašvaldību sadarbību, izveidojot 29 sadarbības teritorijas ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Saņemot iebildumus no pašvaldībām, valdošā koalīcija 2015. gada nogalē izšķīrās par otro, maigāko variantu un uzdeva VARAM sākt darbu pie tā ieviešanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču vakar, kad ministrijas pārstāvji Saeimas komisijā atskaitījās par paveikto, deputāti izteica pārmetumus, ka būtu jārīkojas skarbāk. “Cik ilgi mēs te turpināsim mudžināties? Kādas sadarbības teritorijas? Ne jau sadarbības trūkums ar valsts iestādēm ir problēma pašvaldībās. Nevienlīdzīgas pašvaldības ir problēma. Jūs varat nez cik labus sadarbības modeļus piedāvāt, bet tas neko nedos, ja šī pašvaldība gluži vienkārši nav ekonomiski dzīvotspējīga. Jābeidz vilkt garumā laiku un jārisina jautājums par pašvaldību izmēru un skaitu,” skarbi izteicās deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”), ministram Kasparam Gerhardam pārmetot politiskās gribas trūkumu. Ministrijas pārstāvji un bijušais VARAM ministrs Einārs Cilinskis (NA) gan aizstāvējās, ka ne ministrija, ne valdība kopumā nedrīkst uzspiest reformu, ja pašvaldības pašas to nevēlas. “Mums nav mandāta to darīt. Es neteikšu, vai tas ir labi vai slikti, bet tā tas vienkārši ir,” teica Cilinskis. Tomēr arī viņš atzina, ka pastāv pamatotas bažas, vai sadarbības teritoriju ieviešana būs solis risinājuma virzienā.

Arī opozīcijas pārstāvis Ivars Zariņš (“Saskaņa”) aicināja kolēģus skatīties skarbās realitātes patiesībā, ka mazās pašvaldības netiek galā ar savām likumā noteiktajām funkcijām un no tā cieš iedzīvotāji. Viņaprāt, valstij šādā situācijā ir tikai divi rīcības scenāriji – apvienot mazās pašvaldības vai pārņemt no tām daļu funkciju uz valsts pleciem.

Kamēr deputāti lauž šķēpus, ministrija turpina strādāt pie sadarbības teritoriju ieviešanas. Par šo jautājumu esot veiktas konsultācijas ar pašvaldībām. Pašvaldību nostāja gan tiek komentēta pretrunīgi. VARAM apgalvo, ka konceptuāli lielākā daļa pašvaldību neiebilst pret 29 sadarbības teritoriju modeli. Savukārt Latvijas pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis vietvaru nostāju raksturoja kā “rezervēti negatīvu”. “Reālus sadarbības mehānismus neviens nepiedāvā, tikai zīmē kartes,” pukojās M. Pūķis. Veikti arī vairāki pētījumi. Piemēram, karšu izdevniecības “Jāņa sēta” veiktajā pētījumā ieteikts publisko individuālo pakalpojumu (izglītības, kultūra, sociālā palīdzība, veselība) optimizēšanai tos koncentrēt deviņās republikas pilsētās un 21 pilsētā, kas definētas kā reģionālas nozīmes attīstības centri.

Pašlaik VARAM gatavo likumprojektu par sadarbības teritoriju izveidi, kas līdz martam jāiesniedz valdībā, bet Saeimā varētu nonākt gada otrajā pusē.