Deputāti: PMLP jāuzlabo tiešā komunikācija ar ārzemniekiem 0
Pēc sarunas ar vairākiem Latvijā ilgstoši dzīvojošiem ārzemniekiem Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti secinājuši, ka viena no nepieciešamajām un reālajām pārmaiņām būtu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) individuālās komunikācijas uzlabošana ar katru no ārzemniekiem, aģentūra BNS uzzināja sēdē.
Uz tikšanos ar Saeimas deputātiem bija aicināts Amerikas Savienoto Valstu pilsonis Džordžs Stīls (George Steele), Šrilankas pilsonis Malinka Rambadagalla un Vācijas pilsonis Matiass Knolls (Matthias Knoll).
Viena no problēmām, ko iespējams risināt samērā operatīvi, ir PMLP nepietiekamā individuālā komunikācija ar cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo ar uzturēšanās atļaujām, atzina komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība).
Klātesošie ārzemnieki aicināja PMLP padomāt par to, kā operatīvi sazināties ar ārvalstniekiem, kā viņus informēt par jaunākajām izmaiņām noteikumos vai likumos, piemēram, tos izsūtot pa e-pastu.
PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis gan norādīja, ka katram ārvalstniekam individuāli aizsūtīt tieši viņam interesējošo informāciju praktiski nebūtu iespējams, turklāt tā ir ērti atrodama PMLP mājaslapā internetā.
Taču viņš piekrita, ka būtu iespējams pilnveidot informēšanas servisu, lai tiem ārzemniekiem, kuri to vēlas, rastu iespēju nosūtīt informāciju par mājaslapā pievienotiem jaunumiem.
Ņemot vērā, ka Saeimā pašlaik tiek strādāts pie Pilsonības likuma grozījumiem, kas pēc to pieņemšanas atļaus iegūt Latvijas pilsonību un saglabāt arī citas valsts pilsonību, klātesošajiem ārzemniekiem Latvijas pilsonības iegūšanas jautājums vairs neesot tik sāpīgs, kā tas bija agrāk.
Knolls norādīja – lai arī Saeimas vēlēšanās viņš kā nepilsonis piedalīties nedrīkst, viņam ir visas iespējas ietekmēt vēlēšanu iznākumu un sabiedrisko domu, uzstājoties televīzijā, radio un veidojot publikācijas drukātajiem medijiem.
“Visiem, kas bļauj, ka bez pilsonības tu esi otrās šķiras cilvēks, es varu pateikt, ka tie ir meli,” sacīja Knolls un uzsvēra, ka Latvijas valsts arī nepilsoņiem dod pietiekami lielas iespējas iesaistīties sabiedrības dzīvē.
Daudz svarīgāka problēma pašlaik aizvien esot personvārdu rakstība dokumentos, īpaši gadījumos, kad tas skar bērnus, kas dzimuši jauktajās laulībās.
Stīls pastāstīja, ka viņa meitai ir dubultais uzvārds – mātes un tēva. Problēmas rodas, kad kopā ar bērnu ir jāceļo, jo Stīla meitai pasē ir ievērota latviešu valodā pieņemtā rakstība, kur tēva puses uzvārds ir rakstīts kā “Stīla”, savukārt viņas tēvam ir ASV pase, kur vārds ir rakstīts kā “Steele”, kas robežsargu izpratnē nav viens un tas pats.
“Tomēr mans vārds ir mans vārds, un es saprotu latviešu likumus, bet tas nav pareizi, ka manu bērnu vārdi ir atšķirīgi [no manējā],” teica Stīls.
Sēdes noslēgumā Latkovskis atzina, ka nebūt ne visi jautājumi tika izrunāti vienā tikšanās reizē un šādas tikšanās reizes ir lietderīgs informācijas apmaiņas veids.
