Foto – Ieva Čīka/LETA

Saeima vakar pēc garām un kaismīgām debatēm konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu no vienas puses un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm no otras puses.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Lasīt citas ziņas

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) centās uzskaitīt pozitīvās lietas, ko Latvija no šī nolīguma iegūs. Mūsu uzņēmējiem tas pavēršot piekļuvi jauniem tirgiem, došot papildu drošību mūsu investoriem Kanādā, kā arī viņu uzņēmējiem Latvijā. Vienlaikus tikšot saglabāti ES un Latvijas standarti pārtikas nekaitīguma, produktu drošības, patērētāju aizsardzības, veselības, vides, sociālos vai darba tiesību jautājumos. “Importam no Kanādas jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumam, ko piemēro Eiropas Savienības ražojumiem,” teica Kalniņš. Viņš arī uzsvēra, ka ātra CETA ratifikācija no Latvijas puses būšot pozitīvs signāls Kanādai, kas uzņēmusies vadošo lomu NATO daudznacionālā bataljona kaujas grupu izveidei Latvijā.

Tomēr Kalniņa sacītais deputātus nepārliecināja un debates par šo nolīgumu Saeimā bija saspringtas. Visstingrāk pret CETA iebilda “Saskaņas” frakcijas pārstāvji, piemēram, Jūlija Stepaņenko un Igors Pimenovs brīdināja, ka šāds līgums būs izdevīgs ekonomiski daudz attīstītākajai un spēcīgākajai Kanādai, bet Latvijas tautsaimniecībai tas būšot iznīcinošs. Tiesa, ne visi saskaņieši bija noskaņoti tik skeptiski – deputāts Boriss Cilevičs aicināja nolīgumu atbalstīt, jo Latvija jau sen stratēģiski izlēmusi integrēties pasaules tirgos, nevis iet protekcionisma ceļu kā Baltkrievija.