Latvijā
Politika

Deputāti sastrīdas, ko darīt ar Bordāna priekšlikumu par NEPLP0


Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Foto: LETA/Paula Čurkste

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ierosinājums no amata atbrīvot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) valdes locekli Dace Ķezberi šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē izraisīja ļoti plašas parlamentāriešu diskusijas par procedūru, taču pēc būtības šis jautājums netika izvērtēts.

Deputāti tieslietu ministra vēstuli nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kuras kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļiem un NEPLP.

Juridiskās komisijas sēde sākās ar strīdu par to, vai uzklausīt Bordānu slēgtajā sēdē.

Komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) mudināja skatīt šo jautājumu slēgtajā sēdes daļā, ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzību. Pret šo ierosinājumu iebilda opozīcijas deputāti.

Parlamentāriete Jūlija Stepaņenko norādīja, ka Juridiskās komisijas deputātiem nebūtu jātērē laiks jautājumiem, kas nav saistīti ar šīs komisijas darba specifiku. Strīķe atbildēja, ka jautājums par piekritību arī tiks izvērtēts, bet Stepaņenko oponēja, ka tas nebūtu jāskata slēgtajā sēdē. Strīķe norādīja, ka arī šī diskusija būtu saistīta ar vēstules saturu.

Deputāts Aldis Gobzems arī iebilda pret slēgtās sēdes rīkošanu.

Viņš uzskata, ka tā “būtu divkosība”, jo neesot argumentu pasludināt sēdi par slēgtu. Tāpat viņš akcentēja, ka šis jautājums nav jāskata Juridiskajā komisijā, aicinot neizmantot komisiju “politiskajās spēlēs”. Parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS) piebilda, ka šis ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas jautājums.

Deputāti mudināja ar balsojumu izšķirt, vai vispār skatīt šo jautājumu.

Strīķe norādīja, ka viņas ierosinājums par slēgto sēdi bija pirmais, tāpēc par to jābalso vispirms. Deputātu vairākums neatbalstīja slēgtās sēdes rīkošanu. Pēc šī balsojuma Strīķe norādīja, ka procedūras jautājumi ir izlemti un deputātiem jāuzklausa Bordāna ziņojums. Opozīcijas parlamentārieši aicināja tomēr nobalsot par to, vai vispār skatīt šo jautājumu, taču šāds balsojums nenotika.

Bordāns izklāstīja, ka NEPLP pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, organizējot konkursu uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu vakantajiem amatiem. Vienlaikus ministrs vērsis uzmanību, ka pārkāpumus minētā konkursa norisē ir konstatējusi arī prokuratūra.

Viņš arī norādīja uz NEPLP nepietiekamo darbu, iestājoties par informatīvās telpas drošību. Ministrs skaidroja, ka ar šo jautājumu vērsies tieši šajā komisijā, jo ir juridiskie jautājumi, kur būtu svarīgs Juridiskās komisijas deputātu viedoklis.

Turpinoties diskusijām, Gobzems pauda viedokli, ka sadzirdējis tikai “Bordāna subjektīvo viedokli”. Pēc Gobzema domām, šis jautājums vispār aktualizēts tāpēc, ka Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir slikti reitingi. Viņš mudināja netērēt laiku jautājumiem, kas nav Juridiskās komisijas kompetencē.

Tikmēr Strīķe uz šo repliku reaģēja, sakot, ka visvairāk laika komisijā paiet, klausoties Gobzemu. Politiķis pauda, ka sēdes laikā sadzirdējis “tikai ministra vāvuļošanu”, bet Strīķe šo izteikumu komentēja, norādot, ka tieši Gobzema “runas stilu var nosaukt par vāvuļošanu”.

Parlamentāriete Vita Anda Tērauda (AP) bija vienisprātis ar kolēģiem, ka diskusija par NEPLP ir Cilvēktiesību komisijas jautājums. Viņa piebilda, ka no tieslietu ministra sagaidījusi dzirdēt juridiskos argumentus, bet redz tos pašus juridiskus strīdu ar interpretāciju par to, kurš likums prioritārs.

Deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) sacīja, ka saklausījis pamatotas bažas, ka NEPLP nepietiekami ierobežo Kremļa propagandu, kā arī iespējamus reputācijas riskus. Iesalnieks piekrita, ka šis jautājums būtu jānodod Cilvēktiesību komisijai.

Uz sēdi bija ieradusies arī Ķezbere, kura gan netika aicināta izteikties. Stepaņenko aicināja uzklausīt viņu, taču komisijas vadītāja sacīja: lai uzklausītu Ķezberi, Juridiskajai komisijai būtu jāpieņem šis jautājums izskatīšanai, nevis tikai jānodod citai komisijai.

Rezultātā komisija pēc būtības nelēma par Bordāna ierosinājumu, nododot vēstuli Cilvēktiesību komisijai. Vairāki deputāti arī teica, ka diskusijas par NEPLP vadību varētu norisināties abu komisiju kopsēdē.

Jau vēstīts, ka pavasarī konkursa rezultātā NEPLP nolēma par LTV valdes priekšsēdētāju apstiprināt farmācijas kompānijas “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem nebija iepriekšējas darba pieredzes medijos. Pēc tam daļā sabiedrības izskanēja iebildumi lielākoties pret Giela kandidatūru. Vēlāk gan viņš, gan Juhņēviča paziņoja, ka atsakās no amatiem LTV valdē.

Savukārt nesen TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka pērn nodibinātā biedrība “Latvijas nacionālo vērtību fonds”, kuras valdē ir NEPLP locekļi Patriks Grīva un Ivars Āboliņš, kā arī Grīvas partneris citos projektos Egils Cīrulis, saņēmusi teju 60 000 eiro no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ogres pašvaldības par vairāku diskusiju rīkošanu.

Tāpat NEPLP sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību pret mediju koncernu “All Media Latvia”, vērtējot iespēju sodīt uzņēmumu par to, kā TV3 ziņu raidījumā interpretēta Valsts kontroles paustā kritika pašas NEPLP darbam.

LA.lv