Foto no Viļņa Ķirša personīgā arhīva

Deputāti uz zemessardzi neraujas. No Saeimas simtnieka aktīvie tikai divi 12

Latvijas Valsts aizsardzības politikā liela loma atvēlēta zemessardzei. Amatpersonas regulāri atgādina zemessargu nozīmi. “Latvijas neatkarība nav iedomājama bez mūsu karavīriem un zemessargiem. Pateicoties viņiem, par savu tēvzemi varam būt droši,” svinīgajā Saeimas sēdē 18. novembrī sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Zemessargs, uzņēmējs, LATO valdes loceklis Juris Ulmanis nesen atklātā vēstulē aicināja katru Latvijas vīrieti iesaistīties zemessardzē, rēķinādams, ka patlaban no visiem atbilstošajā vecumā esošajiem (20–54 gadi) Latvijas vīriešiem zemessargu rindās ir tikai 1,65%. “Kad “Roma deg”, tad svecīšu dedzināšana un hokeja skatīšanās to neglābs! Neviens nav lieks, visi ir vajadzīgi! [..] Ja katrs Latvijas vīrietis būtu pagodināts un izjustu godu būt zemessardzē, tad mēs būtu drošībā.” Uzsvērdams kaujas mākslas apguvušo vīriešu pozitīvās īpašības, J. Ulmanis raksta noslēgumā aicināja, lai sievietes satiekas tikai ar vīriešiem zemessargiem. (Visu rakstu lasiet www.la.lv/aicina–damas–netikties–ar–viriesiem–kuri–nav–zemessardze/) Kā ir ar mūsu 100 priekšstāvjiem zemessardzes rindās? “Latvijas Avīzes” publikācijā š. g. 31. maijā “Zemessardzē tikai pieci deputāti” pēc lasītājas jautājuma noskaidroju, ka no Saeimas deputātiem aktīvi zemessargi ir pieci – trīs no Zaļo un zemnieku savienības, divi no “Vienotības”. Taču tagad izrādās, ka zemessardzē no Saeimas 84 deputātiem aktīvi darbojas tikai divi – Vilnis Ķirsis un Veiko Spolītis, abi no “Vienotības”. Kas liedz jaunajiem un spēcīgajiem parlamentāriešiem papildināt zemessargu rindas? Nav laika vai pārliecība neļauj. Varbūt kaut kad nākotnē… Šādi atrunājas deputāti. Savukārt deputāts Rihards Kols, kurš pirms pusgada “LA” teica, ka tieši pašlaik gatavojot dokumentus uzņemšanai zemessardzē, nekur tālāk par dokumentu sagatavošanu mapītē nav ticis. Rakstu “Kola “tiešām nopietnā” vēlme atlikta uz gadu” varat atrast ŠEIT.

Reklāma
Reklāma

Kur jaunie un spēcīgie?

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Saeimā ir pietiekami daudz sportisku vīru. Pats esmu orientēšanās sacensībās rijis putekļus aiz deputāta Ivara Zariņa (“Saskaņa”), kurš ar karti rokā mežā kontrolpunktus sameklē tikpat veikli kā nepilnības valdošās koalīcijas likumprojektos. Kādās piedzīvojumu sacīkstēs brīnījos, kā deputāts Viktors Valainis (“Vienotība”) peldus metas pāri Iecavas upei (novembra vidū) un pieveic virvju šķēršļus. Edgars Putra (ZZS) savulaik bijis starp labākajiem junioriem Latvijā svaru stieņa spiešanā guļus. Jānis Upenieks (“Vienotība”) spēlējis Latvijas beisbola izlasē un nodarbojies ar daudziem citiem sporta veidiem. Nacionālās apvienības (NA) deputāti katru vasaru piepilda soctīklus ar pašbildēm, kur partijas nometnē skrien krosus, vingro un pat staigā pa karstām oglēm. Saeimas deputāti izveidojuši parlamenta hokeja un futbola komandas un regulāri sūta ziņas par saviem sasniegumiem (nupat Saeimas hokejisti ar 12:8 pieveikuši Valsts policijas komandu). Tomēr, kad jautājums nonāk līdz zemessardzei, tad rodas atrunas.

Saskaņietis Ivars Zariņš to skaidro ar laika trūkumu, jo deputāta darbs neļaujot pilnvērtīgi pievērsties dienestam. Līdzīgu viedokli pauda arī Jānis Upenieks, kurš skolas laikā darbojies jaunsardzē, skautos, aizrāvies ar militāro jomu un pēc vidusskolas beigšanas esot pat apsvēris domu stāties speciālo uzdevumu vienībā: “Taču dzīve iegriezās citādi. Tagad jau ir ģimene, maza meita, daudz citu pienākumu, piemēram, darbs Sporta federāciju padomē un Olimpiskajā komitejā. Tādēļ brīvā laika tikpat kā nav.” Viktors Valainis atzīst, ka viņam tā īsti nav attaisnojuma nebūt zemessardzē, pārskatāmā nākotnē varbūt iestāšoties: “Esmu runājis ar savu kolēģi Vilni Ķirsi par to, kā viņam tur iet, kā notiek mācības un kā to iespējams apvienot ar darbu Saeimā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Skeptiskāks ir Edgars Putra: “Ja darbs būtu tikai Saeimā tad varbūt varētu apvienot, bet daudz laika prasa arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumi. Vasarā it kā sesijas starplaiks, bet tieši tad ministrijā aktīvs darbs pie budžeta gatavošanas. Ja kāds brīdis vēl paliek brīvs, tad jāpieslēdzas ģimenes saimniecībai lauku darbos. Pēdējos mēnešos vismaz esmu atsācis uz svaru zāli iet, lai atgūtu formu.”