Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Deputātiem draudēs atlaišana (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Parlamentam tuvākajā laikā vajadzētu sākt darbu pie vēlētāju uzticību pievīlušo deputātu atsaukšanas mehānisma izstrādes. Tā vakar lēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Deputāta atsaukšanas jeb impīčmenta procedūras izveide gan nav pašu tautas kalpu iniciatīva, bet gan vēlētāju spiediena rezultāts.

 

Jau rakstīju, ka pilsoniskās līdzdalības portālā “manabalss.lv” tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par zvērestu pārkāpušo deputātu sodīšanu. Kaut arī kolektīvais iesniegums Saeimā tika iesniegts jau pagājušā gada jūnijā, deputāti īpaši nesteidzās ar tā virzīšanu. Vairākkārt tika lūgti atzinumi Tieslietu ministrijai, dodot tai garus termiņus, lai sagatavotu informāciju gan par citu valstu pieredzi, gan par zvēresta juridiskajiem aspektiem.

Vērtējot citu valstu pieredzi, atrasts, ka vienīgā valsts, kas paredz sankcijas pret zvēresta lauzējiem, ir Lietuva. “Pie mums deputāta vai tiesneša zvēresta laušana ir ļoti rupjš konstitūcijas pārkāpums, jo šāds zvērests faktiski ir valsts pamatlikuma stūrakmens,” novembrī viesojoties Saeimā, stāstīja Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesnese Toma Birmontiene. Turklāt Lietuvā vārda neturēšanā pieķertie četrus gadus nedrīkst ieņemt tādus amatus valsts pārvaldē, kur, sākot pildīt pienākumus, jādod svinīgais solījums. Tomēr vairākumā Eiropas valstu zvērests tiek uztvers kā simbolisks akts, kam nevar būt juridisku seku. Taču mūsu TM atzinumā teikts, ka valsts amatpersonas zvērests nav tikai cilvēcīgi psiholoģisks, bet gan valstisks solījums ar konkrētām juridiskām sekām.

Saeimas Mandātu komisijas deputāti bija vienisprātis, ka Latvijā nepieciešams mehānisms negodprātīgu deputātu atsaukšanai, taču tautas kalpu domas dalījās par to, vai zvēresta pārkāpšana varētu būt iemesls mandāta zaudēšanai.

Piemēram, komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (“SC”) uzskata, ka deputātus drīkstētu atsaukt tikai tad, ja Latvijā būtu mažoritārā vēlēšanu sistēma, kur katrs parlamentārietis pārstāvētu konkrētu nelielu reģionu. Pārējie deputāti uzskata, ka arī par zvēresta pārkāpšanu varētu atņemt mandātu, bet jānosaka ļoti konkrēta un stingra kārtība, kā tas notiek. Debatēs izkristalizējies apmēram šāds variants – ne mazāk kā divdesmit deputāti iesniedz pieteikumu Satversmes tiesai (ST) par kāda kolēģa šaubīgo rīcību, ST kā neatkarīga institūcija to izvērtē un parlaments pieņem gala lēmumu. Galu galā Mandātu komisija vienojās, ka lūgs Saeimas juridiskajai komisijai izstrādāt šo mehānismu, uzklausot arī ST un tiesībsarga viedokļus.

Jautājums par zvēresta pārkāpēju sodīšanu aktualizējās 2011. gada nogalē, kad vairāki “SC” pārstāvji, neraugoties uz pašu doto svinīgo solījumu “stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”, parakstījās par divvalodības referenduma rīkošanu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+