Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Dainis Liepiņš.
Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Dainis Liepiņš.
Foto: LETA

Deputāts Liepiņš: Kārtības ruļļa norma par liegumu piedalīties Saeimas sēdē piemērota nepareizi 3

Saeimas Kārtības ruļļa norma par liegumu piedalīties Saeimas sēdē piemērota nepareizi, ierobežojot cilvēktiesības, iesniegumā parlamenta Prezidijam norāda deputāts Dainis Liepiņš (LRA).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Prezidijs iesniegumu šodien nodeva Saeimas Juridiskajam birojam atbildes sniegšanai.

Liepiņš norāda, ka viņa gadījumā piemērotajā Kārtības ruļļa 17.panta 2.daļā ir noteikts, “ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi
vai apstiprinājusi”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču deputāts skaidro, ka 12.Saeima pieņēma lēmumu “piekrist deputāta Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”, nevis lēmumu piekrist kriminālvajāšanas sākšanai attiecībā pret viņu. Lēmums piekrist krimināllietas turpmākai iztiesāšanai un lēmums piekrist kriminālvajāšanas sākšanai ir pilnīgi atšķirīgi lēmumi, tie nav viens otru aptveroši, iekļaujoši, un kriminālprocesa stadija, kas saucās kriminālvajāšana, ir iespējama tikai un vienīgi pirmstiesas kriminālprocesā, skaidro Liepiņš.

Savukārt kārtība, kādā Saeima pieņem lēmumu par piekrišanu krimināllietas turpmākai iztiesāšanai, nav noteikta nevienā normatīvajā aktā. Nevienā likumā nav noteikts liegums Saeimas loceklim piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu Saeimas institūciju sēdēs, ja parlaments ir piekritis Saeimas locekļa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai, uzsver politiķis.

“Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka attiecībā pret mani Kārtības ruļļa 17.panta 2.daļa piemērota, pamatojoties uz analoģiju – tas ir prettiesiski, jo, pamatojoties uz analoģiju, nevar ierobežot cilvēktiesības,” uzsver politiķis, savu apgalvojumu pamatojot ar normatīvo aktu normām.

Viņš atsaucas uz Satversmē nostiprinātajām cilvēktiesībām vēlēt un tikt ievēlētam. Šīs cilvēktiesības esot cieši saistītas ar tiesībām uz līdzdalību valsts pārvaldē, kā arī ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto, ka katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību, kā arī uz citiem principiem. Cilvēktiesības var ierobežot, taču šādi ierobežojumi skaidri jānosaka Satversmē vai likumos, un cilvēktiesību ierobežojumus nedrīkst pamatot ar analoģiju vai kaut kādām tradīcijām, tostarp Saeimas tradīcijām, uzskata Liepiņš.

Minētais princips izrietot no Satversmes un esot noteikts Administratīvā procesa likumā. Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kas ierobežo adresāta cilvēktiesības, deputāts citē likumu.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņots, Liepiņš vērsies pie Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Inta Ķuža, lūdzot paskaidrot, uz kādu normatīvo aktu pamata policijas darbinieki viņam liedza apmeklēt Saeimas sēdi 23.aprīlī.

Dodoties uz Saeimas sēžu zāli, Liepiņu sagaidīja Valsts policijas darbinieks, kurš paskaidroja, ka Valsts policijas priekšnieks ir izdevis pavēli neļaut Liepiņam piedalīties sēdē, taču tas neliedz viņam atrasties Saeimas sēžu zāles viesu sektorā.

Saeimas Juridiskajā birojā skaidro, ka deputāts Liepiņš nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, jo 5.februārī parlaments piekrita deputāta Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Šāds liegums ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums, paredz Saeimas Kārtības rullis, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.