Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. maijs, 2013
Drukāt

Deputātu debates parāda atšķirīgu vēstures izpratni


Foto - LETAFoto - LETA

Par spīti garām debatēm un emocionāliem iebildumiem no “Saskaņas centra” (“SC”) pārstāvju puses, Saeimā uz priekšu virzās likumprojekts, kas paredz publiskos izklaides un svētku pasākumos aizliegt izmantot, tostarp arī stilizētā veidā, bijušās PSRS un nacistiskos simbolus. Pašlaik šie aizliegumi attiecas tikai uz sapulcēm, gājieniem un piketiem.


Kaut arī likums runā par konkrētas simbolikas aizliegšanu, tā patiesais mērķis ir plašāks – novērst iespējas izmantot publiskus izklaides un svētku pasākumus divu totalitāru noziedzīgu režīmu ideoloģiju popularizēšanai. Tādēļ lielais jautājums, par ko deputāti lauza šķēpus, bija – nevis atļaut vai neatļaut simboliku, bet gan – vai padomju režīms uzskatāms par noziedzīgu.

“Latvija ir atzinusi, ka padomju okupācija bija un ka padomju totalitārais režīms ir bijis noziedzīgs. Tas atzīts arī starptautiski, un pie šīs koncepcijas aicinu turēties,” teica Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA). Taču ne visiem deputātiem doma par padomju režīma pielīdzināšanu nacistiskajam bija pieņemama.

Īpaši sašutusi debatēs bija “SC” pārstāve Irina Cvetkova: “Padomju režīms un nacisms nav viens un tas pats! Padomju režīms, Mūrnieces kundze, nekad netika atzīts pat noziedzīgu, un to pielīdzināšanai priekšlikuma izpratnē nav nekāda pamata.

Latvijā rodas unikāla situācija: PSRS valstiskums kā ienaida priekšmets nepastāv jau vairāk nekā 20 gadus, bet ienaids pret to sen jau pārvērties antipadomisma ideoloģijā. Vēlētos atgādināt, ka tieši zem padomju simbolikas tika panākta uzvara pār nacismu, tika sagrauts japāņu militārisms; zem tās tika dibināta progresīva apvienotu valstu organizācija.” Viņasprāt, nacionālie politiķi provocē sabiedrību uz “karu ar pagātni” tā vietā, lai mērķtiecīgi īstenotu reformas sociāli ekonomiskajā sfērā un celtu iedzīvotāju dzīves līmeni. Cvetkovas pozīciju atbalstīja arī viņas partijas biedrs Igors Pimenovs, kurš brīdināja, ka likumprojekts nozīmē Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšanu un pieņemšanas gadījumā varot izraisīt starptautisku skandālu.

Iniciatīvas autors, deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) skaidroja, ka nav vēlējies neko nekam pielīdzināt: “Mēs uzskatām, ka abi šie režīmi ir divi ļaunumi. Vienalga, vai tā ir nacistiska simbolika, vai tā ir padomju totalitārā simbolika, tas ir ļaunums. Jūs varat salīdzināt, kurš ļaunums ir ļaunāks, ja jums tas patīk, bet tas nebija mūsu mērķis.” Viņš arī atgādināja, ka tie, kuriem ļoti patīk attiecīgie simboli, savā privātajā dzīvē tos var saglabāt un baudīt, bet Latvijas publiskajā telpā tiem neesot vietas.

Vēl emocionālāk uz saskaņiešu retoriku reaģēja NA pārstāvis Raivis Dzintars, kurš atgādināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina teikto, ka Padomju Savienības sabrukums esot bijis pagājušā gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa.

“Diemžēl šādi uzskati ir dzīvi arī Latvijas Saeimā. Tie ir dzīvi “Saskaņas centrā”. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka “SC” – tas ir Latvijas Saeimas kauna traips. “SC” ir Latvijas galvaspilsētas kauna traips! Un mēs rūpēsimies par to, lai nekad šāds kauna traips nebūtu jāpiedzīvo Latvijas valdībai,” solīja R. Dzintars.

Arī viņa partijas biedrs Jānis Dombrava debatēs pauda pārsteigumu par dažu “SC” deputātu dzīvošanu “Padomju Savienības historiogrāfijas marasmā”, aizmirstot 1939. gada 23. augustā noslēgto Molotova–Ribentropa paktu un tā slepenos papildprotokolus.

Galu galā pēc garām debatēm balsojumā ar 60 balsīm “par” un 27 “pret” (visi saskaņieši) priekšlikums tika pieņemts.

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā paredz noteikt aizliegumu publiska pasākuma norises laikā “izmantot, tajā skaitā stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armijas uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju sirpi un āmuru ar piecstaru zvaigzni”. Tomēr aizliegumam paredzēti izņēmuma gadījumi, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nebūs saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.

Tāpat publiska pasākuma laikā iecerēts liegt vērsties pret Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus un sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju.

Plānots aizliegt arī kara propagandas veikšanu, kā arī aicinājumus izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus vai slavēt tos. Dalībnieki nedrīkstēs rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

Trešajā galīgajā lasījumā likumprojekts varētu tikt skatīts jūnijā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+