Foto-LETA/AFP

Kā vērtējat “deputātu kvotu” sistēmu, dalot valsts naudu? 6

Pieņemot nākamā gada valsts budžetu, aptuveni 2,6 miljonus eiro Saeimas deputāti sadalījuši pēc tā sauktā kvotu principa, atvēlot finansējumu dažādiem objektiem un projektiem, raugoties no politisko simpātiju viedokļa. Aptaujāju to novadu vadītājus, kuriem Saeimas deputātu labvēlība gājusi secen.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Daiga Jurēvica, Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja: “Jā, ir ļoti labi, ka var atjaunot baznīcu vai ko citu, bet, ja mēs šo naudu kā sīknaudu izdalām tādām lietām, kas būtu jānodrošina pašām pašvaldībām, tad tā nav valstiski pareiza domāšana. Ja pašvaldības to nevar iegādāties šogad, to varēs nākamgad. Vai mums valsts budžets jādala tādām lietām? Uzskatu, ka tas nav pareizi. Ja valsts nevar atrast 800 000 dažādu slimību ārstēšanai vai divus miljonus bērnu reto slimību ārstēšanai, kāpēc izdala divus miljonus nenozīmīgām lietām? Mums ir projekti, kuriem finansējums būtu vitāli nepieciešams, – jābūvē gan jauns bērnudārzs, gan nepieciešama piebūve skolai. Ir projekti, idejas un lietas, kas tiešām būtu vajadzīgas, bet vai valstij ar to finansēšanu būtu jānodarbojas? Šo kvotu dalīšana man izskatās pēc vēlētāju zvejošanas. Baznīcas renovāciju es vēl saprotu, jo to uzturēšana nav pašvaldību funkcija. Savukārt, ja pašvaldība nevar uzlikt karoga mastu, izveidot rotaļu laukumu, tad tas par kaut ko liecina. Ja pašvaldības pašas neko nevar atļauties, tad tiešām izskatās, ka reforma ir vajadzīga.”

Jānis Pelsis, Iecavas novada pašvaldības priekšsēdētājs: “Ja mums piešķir naudu, tad vērtēju to pozitīvi. Ja nepiešķir – negatīvi. Kopumā uz tām kvotām neskatos tik asi kā citi. Mēs it kā cerējām un prasījām, bet neko nedabūjām. Prasījām gan ZZS, gan NA deputātiem, bet esam palikuši bešā. Nelaime tā, ka no mūsu puses deputātu krēslos nav neviena. Nepieciešamību ir daudz, bet konkrēti prasījām divām lietām. Pirmkārt, 22. decembrī atveram jaunu mūzikas un mākslas skolu. Lūdzām naudu vienam koncertflīģelim, pārējo nopirksim paši. Finansējumu lūdzām arī stadiona izbūves trešajai kārtai, kam nepieciešama diezgan liela summa. Ar līdzfinansējumu būtu vienkāršāk.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Andris Apinītis, Gulbenes novada pašvaldības priekšsēdētājs: “Kopumā šīs deputātu kvotas vērtēju diezgan negatīvi, taču izskatās, ka pašiem deputātiem šāda prakse patīk. Uzskatu, ka no tā vajadzētu atteikties. Uz kvotām var raudzīties gandrīz kā uz priekšvēlēšanu kampaņu: sak, ja balsosiet par mums, mēs jums kaut ko no tā pīrāga atvēlēsim. Tas nav godīgi. Domāju, ka ar laiku kvotām būtu jāpazūd. Grūti teikt, kāpēc esam palikuši bešā, jāprasa tiem deputātiem, kuri Saeimā pārstāv Vid­zemi, – kāpēc saviem bosiem par mums nav aizlikuši kādu labu vārdu. Mums pats aktuālākais jautājums šobrīd ir pilsētas stadions, kuram būs jāmeklē nauda valsts kasē. Varbūt tajā varēsim ieguldīt arī kaut ko no skolu sporta bāzu domātā finansējuma. Kopš uzbūvēšanas pilsētas stadions nav remontēts, un tagad tas ir jāizdara jebkurā gadījumā – ar vai bez tām kvotām. Investīcijās būs nepieciešami kādi 600 – 700 tūkstoši eiro.”

Aivars Šilis, Aizputes novada pašvaldības priekšsēdētājs: “Nekad neesam neko prasījuši, neesam gājuši lūgties. Kas pienākas, tas pienākas. Ja deputātiem ir kāds redzējums, kur kvotas izlietot – labi, bet mēs pie viņiem neesam vērsušies. Grūti teikt, vai šī sistēma ir taisnīga, bet tas lai paliek uz deputātu sirdsapziņas. Mūsu novada budžets ir tāds, kāds ir, un jau nākamgad mums būs mazāk apgrozāmo līdzekļu, bet cīnīsimies. Liekam kopā, gatavojam jauno budžetu. Protams, nevarēsim izdarīt tik daudz, kā gribam, bet kvotas neko būtiski arī nepalīdzētu, jo lielas naudas tur neapgrozās. Vajadzību ir ļoti daudz, par kvotu naudu nekas jēdzīgs nesanāktu, bet kopumā ieguldījumi nepieciešami izglītībā, jārisina arī sociālie jautājumi. Tās ir galvenās sfēras.”