Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. augusts, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Rīgas centrā “desantnieki” joprojām rīko skaļas svinības (35)

Foto-LETAFoto-LETA

Interneta vietnē “Youtube” var noskatīties kādu 13 minūtes garu video. Kā norādījis autors – tas filmēts 1992. gadā Jūrmalā un atspoguļo kādu it kā sadzīvisku konfliktu. Gluži sadzīvisks gan tas nav, ja saprot, kas ir iesaistīts strīdā. Vienā pusē bravūrīgs bariņš jaunekļu ar PSRS desantnieku simboliku. Viņi savākušies svinēt savus “svētkus” un pēc grādīgo dzērienu baudīšanas sarīkojuši nekārtības – apgāzuši miskastes un piemēslojuši apkārtni. Savaldīt viņus ieradušies Latvijas Republikas Zemessardzes vīri, un skaidri redzams, ka izslavētās PSRS elitārās kaujas vienības dalībniekiem dūša ir papēžos. Daži krieviski lamājas, daži jau gatavi savākt atkritumus, taču pieprasa, lai viņus nefilmē. Dzirdamas arī atsevišķas politiska rakstura diskusijas. Viss pamazām norimst, taču, jau dodoties prom no Jūrmalas, krieviski runājošie puiši pēkšņi atkal kļūst braši un sāk sist elektrovilciena logus. Zemessargi reaģē nekavējoties, un pēc dažām minūtēm varenie “desantnieki” jau guļ zemē rokudzelžos saslēgtām rokām. Vēlāk viņus nogādā iecirknī.

Kāpēc stāstu par šo seno video? Lai salīdzinātu, kas tad pa 22 gadiem mainījies. PSRS vairs nav, arī Krievijas armija jau labu laiku kā prom, taču izrādās, ka “desantnieki” nekur nav aizbraukuši un joprojām augusta sākumā Rīgas centrā, Vērmanes dārzā, rīko skaļas svinības. (Nav runa par piemiņas dienu, bet par banālu dižošanos; vai varat iedomāties šādu publisku okupantu armijas specvienības “tusiņu” kādā citā valstī?) To atspoguļo krievvalodīgā avīze “Vesti segodņa”, īpaši uzsverot, ka padomju laikā šajā vietā neesot bijis Vērmaņdārzs, bet gan Kirova parks. Kā noprotams, šogad esot izpalikusi tradicionālā piedzērušos “desantnieku” “peldēšanās” Vērmaņdārza strūklakā, bet viss pārējais kā parasti.

Ar vārdu sakot – pārsteidzoši, bet šajā ziņā kopš 1992. gada nekas daudz nav mainījies. Kaut kas tomēr vairs nav tā kā agrāk – nav zemessargu, kas šādas situācijas varētu ātri un izlēmīgi atrisināt. Bet varbūt ir politiskā attieksme – kā vērtēt šādus pasākumus? Diemžēl arī tādas trūkst. Nav jau runa par “Saskaņas” vadīto Rīgas domi, kas dod atļaujas šādām svinībām, tur viss skaidrs. Bet ko par to domā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS)? Un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”)? Vai viņu ieskatā šādām “tradīcijām” neatkarīgajā Latvijā ir vieta? Būtu interesanti uzzināt.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Vestji sevodnja krievu propogandas rupors, sen bija laiks nolikvidēt.

  2. Edvīns Purlīcis Atbildēt

    Vai,tu,šļupstīzer esi kaut dienu nodienējis jebkurā armijā? Droši vien ka nē,tāpēc jau šitādiem patīk tie
    praidi ,helovini…
    70 desmitajos gados jauniesauktos sasēdināja lidmāšīnās un desantēja Afganistanā,neprasot tev,vai tu
    to vēlies,vai nē.Tā daudzi zēni kļuva desantnieki un pieredzēja elli zemes virsū,daudzi atgriezās cinka
    zārkos.Tāpēc liec viņus mierā.

  3. Būtu interesanti uzzināt, ko par to domā aizsardzības un iekšlietu ministri? Tur pat jautāt nevajag. Atbildi var atrast intervijā ar Levita kungu: demokrātijā ir arī jāpacieš arī tādas domas, kas ir krasā pretrunā ar vairākuma domām. Protams, ja to izsaka parasts pilsonis, nevis amatpersona. Tā kā visdrīzāk te nevar pierādīt apvainojošā veidā paustu okupācijas noliegumu – viņi jau tikai kā mācēja uzrīkoja baļļuku. Rezgaļi tādi! Uķi, ķuķi! Nekā bīstama. Nav jau latviešu nacionālisti. No tiem gan jābēg kā velnam no krusta…

  4. Десантура forever!

  5. Cik lieli un profesionāli ir krievu karotāji, to var redzēt šodien UKRAINĀ, kur darbojas viņu militārais “desants” ar Strelkovu priekšgalā. Viņi māk notriekt civilās lidmašīnas, slēpties aiz civiliedzīvotājiem un uzbrukt no slēpņa, bet ar to profesionālo karošanu tā ir kā ir – var redzēt ka ukraiņu Nacionālā gvarde, kas tapusi pāris mēnešos, ir krietni pārāka kaujas prasmē. Lai arī Krievija apgādā šos karotājus ar modernu bruņojumu un dod instrukcijas, neko īpašu viņi nerāda, jo Doņecka un Luganska jau ir aplenktas, pārējās pilsētas jau pazaudētas. Krievi kaut cik sekmīgi ir spējīgi karot tikai tad, ja viņiem ir izteikts pārspēks, bet ja tāda nav, tad paliek vien tukša bravūra.

  6. dūša papēžos?
    da labi?
    Bet tas, ka zemeņu sargi atšķirībā no desantniekiem bija ar automātiem bruņojušies – tas spēku samēru nepadarīja konkrēti nelīdzvērtīgu???

  7. Un kur joprojām nopietnos gafijumos NEKAD nejūatmā DP? Arī Āgenskalna krodziņā aiz sienas kafejnīcai “Visi savējie psrs vecie un pamatā jau noresnējušie okupanti savos formas tērpu fragmentos pieļurbājās tik pamatīgi,ka sāka savāstrapāplēsties un ieradās valsts policija, bet par lielu pārsteigumu iztraucētjiem retajiem apmeklētājiem tie draudzīgi sarokojās un sāka pļāpāt kirilicā, bet vēlāk aizbrauca tik nosakot lai uzvedas klusāk krievu bijušo desantnieku banda! Tāda sastāva un tādas morāles tipi ir Valsts policijā par 50%.

  8. Krievu tauta ir rupja,viniem vieta tikai sibirija.KRIEVULENI!

  9. letiņiem bikses trīc kad ierauga krievu

  10. Mainās laiki, mainās tikumi. Svinētkāro netrūks nekad, bet visādas ogļraču vai desantnieku dienas lieliski aizstās praidi un helovīni …

  11. Galvenais ,ka nevienu obligātā iesaukuma karavīru īpaši neapmācija . Tā kā stāsti par desantā iemācīto ir pasaks priekš puišeļiem . Protams pēc tā laika normatīviem aktiem dienas kārtībā bij visādi treniņi .apmācības , tikai realitātē virsnieki tam visam lika mīksto .

    Kā dienējis jūras kājniekos varu šo tekstu apstiprināt
    you tube.c om/watch?v=iusQii2dKkc

  12. Kāpēc nesvinēt Atbildēt

    Jā kāpēc gan nesvinēt desantnieku svētkus, nedzert vodku, nesist logus un nepeldēties Vērmaņdārza strūklakā, kāpēc gan nē, Rewa un co?

  13. Ja cilvēkiem nav ar ko īsti lepoties, izdomā kaut kādus PSRS armijas desantnieku svētkus. Ka tik iedzert un častuškas uzspēlēt

  14. Kāpēc lai desantnieks (ja tas tiešām ir desantnieks, nevis “rjaženijs”) nesvinētu savus svētkus? Tu, Antoņevič, taču savus svini? Un vēl – vai puišiem, kas pilngadību sasniedza padomijā, bija kāda cita armija, kur dienēt? Toreiz karadienests bija obligāts, bet dienests desantā – iemesls palepoties …

    • okupantu armija ir un paliek okupantu, tur nav, ko “svinēt”. Pats dienēju JK. Nekad neesmu atcīmējis JKF dienu. Mājās gāju, kā položeno, Forma oģeždi nr.3.
      Pārējie bija neizpratnē, kā tā. Šanie savās ģerevņās vismaz kādu mēnesi ražennie plītēdami staigāšot un visas ķolkas viņu.
      Tikai 1 cilvēks rotā saprata, kas un kā un viņš atbildēja manā vietā, viņs te dienēja, bet šī nav viņa (viņu) armija. Aizbrauks mājās un pirmajā vakarā tā forma atkritumos aizlidos. Labi pateica, nebija, ko piebilst.

  15. Nu un, Antoņēvič? Viņiem ir par ko priecāties, nevis kā tev mīkstajam, kurš kaut ko smagāku par zīmuli pacelt nevar! Lai svin, lai priecājas, katram savi svētki un dzimšanas diena! Es atbalstu!

  16. un kur ir saite uz youtube klipu? Gribu to noskatīties, kā mūsu zemessargi pieliek tos padibeņus pie vietas.

  17. Par to, ko domā iekšlietu ministrs kozlovskis, nevienam nevarētu būt ne mazāko šaubu – savu domāšanu viņš lieliski parādīja pagājušajā gadā 16. martā, kad pieļāva okupantu ālēšanos leģionāru piemiņas dienā.

  18. Mums Vērmanes dārzs vienmēr ir bijis tikai Vērmanes dārzs, bet pobediteļi ar saviem plastmasas maisiem var cauri šim dārzam iet kaut vai Zelta Budas izskatā – mūs tas praktiski neskar.

  19. Interesanti, ka desantnieku pasākums notiek turpat, kur parasti Praids.

  20. dienējis CCCP ne desantā Atbildēt

    Un kā jau te atzīmēja , jaunākie no šiem svinētājiem varētu būt 42-43 gadi .

  21. dienējis CCCP ne desantā Atbildēt

    Arī mūsu pulkā bija viena rota formāli spec .. Realitātē visas rotas līdzīgas . Vispār jau daudziem patika zīmēties , kādas tik formas nebija sagatavotas priekš mājā iešanas . Sapirktas strīpainie krekliņi , medāļi , akselbantes , polsteri . cieņā bija visāsādas desantnieku nozīmītes …. Stādos kādas paskas stāstīja atgriežoties mājā pēc dienesta .

    Krievu saitos daudz visādu WW2 viltus veterānu atmaskojumi . Domāju šajos ūsaino grūtnieču saietos stabili bars ir tādi kam ar desantu nav saistība un vispār nav dienējuši .

    Galvenais ,ka nevienu obligātā iesaukuma karavīru īpaši neapmācija . Tā kā stāsti par desantā iemācīto ir pasaks priekš puišeļiem . Protams pēc tā laika normatīviem aktiem dienas kārtībā bij visādi treniņi .apmācības , tikai realitātē virsnieki tam visam lika mīksto .

  22. to lasām uzmanīgāk Atbildēt

    Tā vien liekas, ka Antoņevičam kāds atņēmis fotoaparātu, ja jau avīzē jāatspoguļo kadri no 1992. gada
    video. Vai arī viņam bija slinkums aiziet un nobildēt šodienas kadrus? Citādi rakstam tāda pelējuma piegarša, lai arī viņa domu saprotu: toreiz bijām izlēmīgāki huligānu savaldīšanā.

  23. “Bravurīgs bars jaunekļu ar PSRS desantnieku simboliku”. Nu kādi tur jaunekļi, ja PSRS sabruka 22 gadus atpakaļ un armijā arī iesauca ap 20 gadu vecumā. Vai Antoņevičam jaunekļa vecums skaitās arī 50 gadi?
    No dienesta armijā zinu, ka krieviem ļoti patīk šīs ārišķības: uzvilkt jūrnieka kreklu un apkārties ar bļendukiem, sak, redz kāds es varens un svarīgs! Un ja vēl šnabis galvā, tad liekas, ka pats esi pasaules centrs, lai gan ar īstu vīrišķību tam visam ir ļoti maz sakara.

    • lasām uzmanīogāk Atbildēt

      “…tas filmēts 1992. gadā Jūrmalā”

    • biju iesaukts padarmijā, artilērijas zímotnes man bija. Saimniecíbas vadā dienošais Vasja pēkšņi dembeļa dienā no parasta cükkopja pārvērtās par desantnieku- júrnieku krekls, n- tās bļembas, izskatíjās pēc tjúnēta papuasa, kurš pirmoreiz spïdígas lietas ieraudzíjis. Dembeļa formas gatavošana un dažādu spïdïgu lietu piemeklēšana ,ko piekabināt kā kaujas medāļus, no Krievijas glubinkām nākušajiem bija daudz svarígāka lieta nekā lígavai kāzu kleitas piemeklēšana. Topā šiem bija desantnieku apģērba koda elementi.Es pārbraucu mājās savā divus gadus deldētajā šinelïtï un gandríz balti izmazgātā h/ b, jo izsniegto parādes formu jau pirmajā pusgadā pret kaut kādām lupatām ,iemainíja” man neprasot kārtējais, “desantnieks” ,kuram bija dembelis pienācis. Atceros, mani, kad demobilizējos, negribēja caur KP laist, jo visi dembeļi kā cirkā nokārušies ar lampasiem , bet letiņu puika, savā ikdienas divu gadu vecā formā bija tāds brínums, ka izsauca pat dežurnij po častji, lai tas akceptētu manu brívlaišanu.Majors izrādíjās sakarígāks par visu padarmijas fashion dembeļcirka tradícijām, izlaida mani ar laba vēlējumiem un pateica KP dežurantiem- lūk tādam ir jāizskatās zaldātam, kurš divus gadus savā šinelï ir staigājis.
      Bija man arí armijā kontakti ar reāliem desantniekiem, nekādu ārišķíbu, tikai parastās atšķiríbas zímes, un nopelnítās profesijas zímes. Afgāņi vispār bija vienkārši un ” klusāki par údeni”.

  24. Man ir divējāda attieksme pret šo pasākumu…nepatīk šis izraisītās nekārtības…,bet lielākā daļa šo vīriešu dienāja Afganistānā un tas nebija tas labākais viņu dzīves posms, kā zināms arī latviešu puiši tur bija…atcerēties viņiem ir ko…

    • Lielākā daļa Afganistānu redzēja labi, ja TV.
      Turklāt, kurš var uzskaitīt, kādas tad varenas uzvaras ir šo spēku (VDV) kontā?
      Kur viņi vispār ir piedalījušies un cik ilgi?

  25. Pats arī esmu dienējis šādos spēka veidos, tomēr uz šiem tusiņiem nekad neesmu gājis-man tā šķiet tāda banāla ārišķība,dižošanās. Vismaz 1/4 daļa no šiem “specvienībniekiem” nekad nav reāli lekuši ar izpletni un piedalījušies kaujas operācijās- daudzi šo atribūtiku vienkārši nopirkuši, lai sevi “pieskaitītu” “Supermeņu” komandai… Katrai tautai savas nacionālās īpatnības, bet kamēr viss ir normas robežās- necenzēti nelamājas, neuzstājas pret Latviju, lai jau mērās “krāniņiem” – cik nu kurš var izstiept pēc kārtējās glāzītes….

Draugiem Facebook Twitter Google+