Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. februāris, 2016
Drukāt

Desmit aizraujoši fakti par latviešu grāmatniecības vēsturi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Gaidot augustu, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 97. gadadienā tiks atklāta LNB pastāvīgā ekspozīcija “Grāmata Latvijā”, LNB reizi mēnesī iepazīstinās ar ekspozīcijas tapšanas gaitu un cilvēkiem, kuri pie tās strādā, pastāstīja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts

Šomēnes par “Grāmata Latvijā” pamatideju stāsta LNB direktors, ekspozīcijas idejas ģenerators Andris Vilks un projekta vadītāja Inga Surgunte.

Inga Surgunte: “Daudzas Eiropas nacionālās un universitāšu bibliotēkas var lepoties ar grāmatniecības muzejiem un ekspozīcijām. “Grāmata Latvijā” būs vienīgā izstāde Latvijā un pasaulē, kas veltīta grāmatniecības vēsturei Latvijas teritorijā – unikāla ne vien tematikas, bet arī satura un mākslinieciskās koncepcijas ziņā. Klasiskajā grāmatu izstāžu žanrā vēlamies ienest mūsdienu muzeoloģijas atziņas, kas būtisku nozīmi piešķir aktualitātes rakursam saturā, dizaina un pieejamības aspektiem.”

Andris Vilks min desmit faktus, kas raksturo Latvijas grāmatniecības vēsturi:

  • pirmās grāmatas latviešu valodā, lai arī baltvāciešu sarūpētas, ne tikai neļāva latviešu valodai pazust, bet spēlēja ārkārtīgi nozīmīgu lomu nācijas veidošanā
  • virkne baltvācu grāmatnieku ir radījuši vērtības, kuru nozīme pārsniedz Baltijas kultūrtelpu;
  • latviešu grāmatu tirāžas no 17. gadsimta., masveida rakstītprame no 18. gadsimta liecina, ka šeit pie zemākajiem slāņiem piederošie bija izglītotāki nekā ļaudis caurmērā visā Eiropā;
  • līdzās latviešu pārnovadu un baltvācu grāmatniecībai no 18. gs. vidus izveidojas Latgales grāmatniecības tradīcija;
  • Latvijā ir ļoti senas lasīšanas un mājas bibliotēku tradīcijas, kuras saglabājušās līdz pat 21. gadsimtam;
  • par spīti aizliegumiem un cenzūrai Latvijā no 18. līdz pat 20. gadsimtam vērojama rokraksta grāmatu izplatība;
  • no 19. gs. otrās puses latviešu grāmatniecība paātrinātā tempā sasniedz Eiropas līmeņa kvalitātes – poligrāfijā, repertuārā, grāmatu mākslā, bibliotēku darbā;
  • unikāls fenomens ir 120 kopoto rakstu izdevumi 20. gs. 20. – 30. gados;
  • tiek lēsts, ka trimdā 50 gados kopš 1940. gada ir izdots vairāk nekā 6000 grāmatu;
  • padomju laiku dižpārdokļu tirāžas sasniedza 100 000 – 120 000 eksemplāru.

Tas viss kopā rāda unikālu, savdabīgu grāmatniecības ainu, kādu grūti salīdzināt ar jebkuru citu pat vistuvākajās valstīs – Igaunijā un Lietuvā – un kas pelnījusi rūpīgu un mūsdienīgu izklāstu atsevišķā ekspozīcijā.

“No 1964. līdz 2014. gadam LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā bija skatāma leģendārā bibliotekāra, pētnieka un skolotāja Alekseja Apīņa (1926–2004) vadībā veidotā izstāde “Latviešu grāmatniecības vēsture”. Zīmīgi, ka jaunās ekspozīcijas atklāšana notiek tieši Alekseja Apīņa 90. jubilejas gadā,” piebilst Zilberts.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+