Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. septembris, 2013
Drukāt

Desmit gudri padomi, kā sakrāt spēkus ziemai

Foto - © Konstantin Yuganov, Fotolia.comFoto - © Konstantin Yuganov, Fotolia.com

Mūsu klimatiskajos apstākļos ēdienkarte vasarā, pateicoties vietējiem svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ir bagātīga, ja vien nav slinkums tos griezt un gatavot. Vai, tuvojoties rudenim un iestājoties vēsākam laikam, galdā jāceļ kādi citi produkti, kas labāk palīdz saglabāt organisma siltumenerģiju un vairo pretestību slimībām? 


 

Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs, diētas ārsts ANDIS BRĒMANIS:

Ēdienkarte vasarā un aukstajā sezonā ļoti būtiski neatšķiras, tomēr ir produkti, kas ziemā ir retāk vai vispār nav dabūjami, mazdārziņu rudens raža taču jau novākta un to trūkums arī ietekmē ēdienkarti. To, ko ceļam galdā, lielā mērā ietekmē arī laika apstākļi aiz loga. Vasarā, kad gaisa temperatūra mēdz sasniegt pat +30 grādus, iecienīta ir aukstā zupa, kas ziemā, kad termometra stabiņš noslīdējis zem nulles, diez vai kādam vairs kārojas.

Ziemā organisms vairāk prasa siltus ēdienus, bet tajos obligāti nav jābūt vairāk gaļas. Gaļu kā vērtīgu olbaltumvielu avotu ēdienkartē pastiprināti varētu ieteikt cilvēkiem, kuri dzīvo fiziski aktīvu dzīvesveidu. Gaļas patēriņš atkarīgs arī no cilvēka ieradumiem, bet nav saistāms ar laika apstākļiem. Tomēr, ja cilvēks ziemā spiests ilgi uzturēties un strādāt ārā, tad viņam, lai kompensētu enerģijas patēriņu un uzturētu organismā siltumenerģiju, gribēsies paēst sātīgāk un treknāk. Bet pilsētniekiem, kuri ziemā lielākoties uzturas siltos birojos, mājās, iespējams, dodas automašīnā, sēžot apsildāmā sēdeklī, organisms tērē mazāk un viņi vajadzību pēc īpaši sātīga ēdiena neizjūt.

Ļoti vienkārš, bet pietiekoši informatīvs rādītājs ir cilvēka svars. Ja tas sāk kāpt uz augšu, ēdiens ir pārāk sātīgs, kalorijām bagāts un ikdienas fiziskā slodze ir nepietiekama. Ja svars krītas – cilvēks droši vien ir izvēlējies īpašu ēšanas režīmu vai ēd nepilnvērtīgi.

Turklāt jāpatur prātā, ka ēdienam ir jābūt ne tikai pietiekamā daudzumā, bet arī kvalitatīvam un organismam jānodrošina vajadzīgie vitamīni, mikroelementi un citas labās vielas. To var panākt, dārzeņus, augļus un ogas ēdot ne tikai vasarā, bet augu gadu. Piemēram, C vitamīns, kas visaktīvāk vairo pretestības spējas slimībām, ir jāuzņem katru dienu, jo šā vitamīna rezerves organismā ilgstošam laikam neuzkrājas. Tāpat arī folskābe, B grupas un citi ūdenī šķīstošie vitamīni no pārtikas jāuzņem katru dienu. Daļa vitamīnu, piemēram, taukos šķīstošie A, D, E un K, kas arī ir būtiski normālai organisma funkcionēšanai, organismā veido nelielas rezerves, bet vienalga ies ir jāuzņem regulāri. Tas nozīmē, ka svaigu dārzeņu porcija uz šķīvja arī rudenī un ziemā nedrīkst sarukt. Galdā noteikti jāceļ arī pilngraudu produkti – maize, biezputras, ik pa laikam ēdienkartē jāiekļauj pākšaugi – samērā lēts, bet ļoti vērtīgs produkts. Gan vasarā, gan ziemā jābauda sabalansēta, daudzveidīga pārtika, atbilstoša fiziskajai slodzei.

Iesaka uztura zinātniece GUNA RIJKURE.

Vasaras mēneši un rudens ir īstais laiks, kad uzkrāt vitamīnu un minerālvielu rezerves un stiprināt imunitāti garajai ziemai. Jo siltajā sezonā pieejams tik daudz svaigu augļu, ogu, dārzeņu un zaļumu, ka ir gluži vai grēks neizbaudīt visas šīs dabas veltes, vienlaikus sniedzot lielu ieguldījumu savas veselības stiprināšanā.

Lai stiprinātu imunitāti, ēdienkartē regulāri vajadzētu iekļaut arī jogurtu un skābpiena dzērienus, tad vēlāk nenāksies lietot zāles. Labās baktērijas parūpēsies par gremošanas trakta mikrofloru pretēji antibiotiku postošajai darbībai.

Ikdienā vēlams atturēties no saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, priekšroku dodot ūdenim un bezkofeīna dzērieniem. Var lietot arī svaigi spiestas sulas un zāļu tējas, kas ne tikai veldzēs, bet sasirgušajam palīdzēs no organisma izvadīt vīrusu blakusproduktus – toksīnus.
Rieksti-ak

Kā našķus labāk izvēlēties žāvētus augļus un riekstus, bet ne klasiskos saldumus, kas tikai velti noslogo organismu. Žāvētie augļi satur kāliju, kas stiprina sirdi un ļauj izvairīties no gripas radītajām komplikācijām. Turklāt rieksti, pateicoties tajos esošajam E vitamīnam un nepiesātinātajam taukskābēm, labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu. Tomēr jāpatur prātā, ka riekstos ir ļoti daudz kaloriju un, našķojoties ar tiem slimības gultā, var itin viegli iegūt kādu lieku kilogramu.

Kategorisks “nē” jāsaka balto miltu izstrādājumiem un sālij. Sāls organismā aiztur ūdeni, radot tūskas un daudzas citas veselības problēmas, ko pat grūti uzskaitīt. Balto miltu izstrādājumi – baltmaize, smalkmaizītes – palēnina vielmaiņu, apgrūtina gremošanas orgānu darbību, līdz ar to organismam nepietiek spēka imūnsistēmas uzraudzībai.

Organisma aizsargspējas stiprina arī olbaltumus saturoši produkti – augstvērtīga vistas, tītara gaļa un zivis, arī olas un pākšaugi – pupas, zirņi, lēcas. Olbaltumvielas ir šūnu būvmateriāls, kas palīdz ātrāk novērst vīrusa radītos nedarbus. Saaukstēšanos palīdzēs novērst vai slimošanu saīsinās arī brokastīs ēsta putra. Vai tā ir auzu, rudzu vai miežu pārslu – šī izvēle lai paliek katra paša ziņā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+