Desmit iespaidīgākās kāpas Latvijā 1
Vasaras vidū, svinot svētkus dziesmai un dejai, uzgavilēsim arī mūsu valsts dabas virsotnēm – smilšu kāpām.
Augstākā kāpa Latvijā – Pūsēna kalns (augstums 37 m) – atrodas starp Bernātiem un Jūrmalciemu. Lielākā daļa ir norakta (smilšu karjers), bet augstākā daļa saglabājusies un apaugusi ar priežu mežu.
Pūrciema Baltā kāpa ir apmēram 20 metrus augsta. Tā veidojusies pirms 6000 gadu Baltijas jūras priekšteces Litorīnas jūras laikā un ir nesalīdzināmi vecāka par pašreizējās jūras veidotajām kāpām.
Nordeķu–Kalnciema kāpu grēda (Garā kāpa) stiepjas pa Baltijas ledus ezera smilšainā līdzenuma ārējo malu no Spilves pļavām līdz Kalnciemam. Kāpu grēdas garums ir aptuveni 25 km, Rīgas robežās tā stiepjas aptuveni 7 km garumā.
Bolderājas–Priedaines kāpu grēda stiepjas no Bolderājas līdz Priedainei (Baltajai kāpai Lielupes labajā krastā) starp Buļļupi un Babītes lagūnas līdzenumu (Spilves pļavām) Rīgas ziemeļrietumu stūrī. Kāpu grēdas garums ir aptuveni 10 kilometri.
Lilastes kāpa – varena paraboliskā kāpa, kas 20. gadsimtā virzījās iekšzemi, apberot ceļu un ēkas. Vēl 20. gs 30. gados tā bija ceļojoša, tagad, ar priežu mežu apaugusi, labi redzama pie Lilastes stacijas kā stāva siena. Kāpu augstākās virsotnes sasniedz 20 – 28 m virs jūras līmeņa.
Pabažu Baltā kāpa atrodas Saulkrastos Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, un no tās paveras izcili skaists skats uz Vidzemes jūrmalas piekrasti. No kāpas gar jūras piekrasti izveidota 3,6 km gara pastaigu ”Saulrieta taka”.
Pāvilostas Pelēkā kāpa – plašākā pelēkā kāpa Latvijā. Tajā sastopamas vairākas īpaši aizsargājamo augu sugas, piemēram, smiltāja neļķe, sīpoliņu gundega, pļavas silpurene, kā arī tikai Latvijas rietumu piekrastē sastopama kukaiņu suga – zilganspārnu smiltājsisenis.
Plieņciems – arī viens no vecākajiem Latvijas kūrortiem (rakstītos avotos minēts jau kopš 1738. gada). Peldu un atpūtas vietu izvēlējās muižnieki un garīdznieki ar savām ģimenēm. Liegumā atrodas Vabu laukums – izpūsta deflācijas ieplaka kāpā, kur vairāku gadu simtu laikā vietējie zvejnieki žāvēja tīklus, 18. un 19. gs. būvēja kuģus. Kāpas ar veģetācijas neklāto daļu vietējie iedzīvotāji dēvē par Balto kāpu. Šim nosaukumam nav saistības ar biotopa nosaukumu.
Priedaines Baltā kāpa, saukta arī par Raga kāpu, atrodas Lielupes krastā, netālu no Buļļupes ietekas Lielupē. Tās augstums – 15 m virs jūras līmeņa.
Vecāķu rietumu malā – vaļņveida kāpa. Tas ir 10 metrus augsts un vienu kilometru garš smilšu valnis, kura vecums ir aptuveni 200 gadu. Pagājušā gadsimta 20. gados, lai apturētu kāpas virzīšanos uz priekšu, to apmežoja.
{gallery id=”1934″}
