×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.3°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
16. marts, 2018
Drukāt

Desmit interesanti fakti par Ivara Selecka dokumentālo filmu “Turpinājums” (1)

Foto: Anetes VanagaFoto: Anetes Vanaga

Jau pavisam drīz, 22. martā, savu debiju uz lielajiem ekrāniem piedzīvos kino klasiķa Ivara Selecka dokumentālā filma “Turpinājums”, kas būs pirmā daļa no ieplānotā ilgtermiņa kino vērojuma cikla par pieciem varoņiem – Latvijā dzimušiem bērniem. Lūk, 10 interesanti fakti par filmas ideju, filmēšanas procesu, pašu režisoru un dokumentālās filmas dalībniekiem.

1. Filmas varoņu atlasē piedalījušies 230 bērni
Lai atrastu piecus filmas varoņus, tika veikti vērienīgi meklējumi. Tika aptaujāti 230 bērni no 40 bērnudārziem un 15 novadiem. Atlases procesu vadīja sociālantropoloģe Dace Dzenovska, kas uzklausīja katra bērna stāstu.

2. Vairāk nekā 500 stundu materiāla
Lai gan filma ir vien 95 minūtes gara, katrs tās dalībnieks tika filmēts vairāk nekā 100 stundas. Tika filmētas gan bērnu pārdomas, sapņi par nākotni, gan atspoguļotas pirmās skolas dienas sajūtas un attiecības ģimenē. Katram skatītājam būs iespēja redzēt, kas notiek bērna prātā, uzsākot skolas gaitas. Safilmētais materiāls tiks saglabāts un izmantots, veidojot nākamās filmas daļas.

3. Kinoprojekts divu gadu garumā
Filma “Turpinājums” tika veidota divus gadus. Filmēšana pie bērniem un viņu ģimenēm kopumā norisinājās 70 dienas, sekojot līdzi visu piecu galveno varoņu ikdienas gaitām un piedzīvojumiem.

4. Filmēšanas laikā nobraukti teju 16 000 km
Katrs no filmas varoņiem dzīvo savā Latvijas novadā. Anastasija dzīvo Latgalē Stoļerovas pagastā, Anete ar vecmāmiņu dzīvo Vecpiebalgā, Gļebs un Zane dzīvo Rīgā, bet Kārlis dzīvo Kusas ciemā, netālu no Madonas. Lai apciemotu visus varoņus, filmas veidotāji veikuši gandrīz 16 000 km. Viņi atzīst, ka “Turpinājums” filmēšana bijis lielisks iemesls apceļot Latviju.

5. Par filmēšanu jāmaksā!
…bet ar darbu! Piemēram, filmējot Anastasiju Stoļerovā, filmēšanas grupai nācās piedalīties arī lauku darbos, palīdzot Anastasijas mammai uzrakt kartupeļu lauku.

6. Perfekcionists Seleckis
Režisors Ivars Seleckis ir talantīgs sava amata pratējs un ļoti lielu uzmanību pievērš uzmanību detaļām. Filmējot “Turpinājumu”, Seleckis vēlējās, lai filmā tiktu iekļauts kadrs ar dzērvēm, kas lido uz siltajām zemēm. Turklāt šiem putniem bija jālido kāsī un ne citādāk. Lai piepildītu šo režisora vēlmi, kadri ar dzērvēm tika filmēti četras reizes.

7. Filma nr. 32
Režisora un operatora Ivara Selecka daiļrade ir filmām bagāta. “Turpinājums” ir Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka 32. režisētā filma, tomēr tā ir pirmā filma, ko režisors veidojis par bērniem. Liela daļa no Ivara Selecka veidotajām filmām pieskaitāma Latvijas kinovēstures zelta fondam, piemēram, viņa filma “Šķērsiela” (1988) saņēmusi trīs prestižākās dokumentālā kino balvas pasaulē. Lai gan izcilais režisors jau ir cienījamā vecumā – Seleckim ir jau 83 gadu, viņš turpina filmēt. Zīmīgi, ka 80. jubilejas gadā režisors saņēmis Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

8. Filmas veidotāju grupā – desmit operatori
Lai iemūžinātu katra galvenā varoņa ikdienu piecās dažādās Latvijas vietās, galvenā operatora Valda Celmiņa virsvadībā darbojās vēl papildu deviņi operatori. Gan 1. septembrī, gan liecību izsniegšanas pasākumos mācību gada noslēgumā, kas notiek paralēli visās skolās, katru filmas varoni filmēja cits operators.

9. Vecākais kinorežisors Latvijā
83 gadu vecumā Ivars Seleckis ir vecākais Latvijā strādājošais kinorežisors. Viņš ir viens no Latvijas dokumentālā kino klasiķiem, leģendārās Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pamatlicējiem. Ieguvis pārtikas tehnologa izglītību, taču jau 1958. gadā sācis strādāt Rīgas kinostudijā par operatora asistentu un 1966. gadā ieguvis kinooperatora izglītību Maskavas kino institūtā, bet 1968. gadā debitējis kā dokumentālā kino režisors.

10. Ilgais ceļš… kalnos
Režisoram Ivaram Seleckim bija ļoti svarīgi filmā parādīt Latvijas dabas dažādību. Lai uzfilmētu Latvijai raksturīgākos dabas skatus, filmēšanas komanda apbraukājusi ap 30 kalnu, to vidū Gaiziņkalnu, Brežģa kalnu, Klēts kalnu, Zaļo kalnu, Bākūzi, Elkas kalnu. Vestienas novadā vien komanda apskatīja vismaz 20 kalnus. Lai gan Latvija tiek uzskatīta par līdzenumu un tīrumu zemi, tomēr filmēšanas grupa apliecina, ka pakalnu Latvijā netrūkst.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Draugiem Facebook Twitter Google+