Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. jūnijs, 2013
Drukāt

Desmit leģendārākie Latvijas pilskalni (9)

Normunda Jēruma, Ievas Pīgoznes, Jāņa Sedola un Andra Tiļļas fotoNormunda Jēruma, Ievas Pīgoznes, Jāņa Sedola un Andra Tiļļas foto

Celsim augstu jāņuguni, lai tā apspīd pakalnus, laukus, viensētas… Tad zemei būs auglība, laukos – labība, mājās – saticība un pārticība.
Senās latvju ciltis guni kūra arī pilskalnos – nocietinātās dzīvesvietās, kas mums nu ir pagātnes liecinieki.
Tos pētījuši Karls fon Lēvis of Menārs, Ernests Brastiņš, mūsdienās – Juris Urtāns. Valsts aizsardzībā atrodas 473 pilskalni. Senākie atklātie pilskalni tagadējās Latvijas teritorijā radušies jau 2. gadu tūkstoša beigās p. m. ē., piemēram, Daugmales un Padures pilskalns.

 

 

Daugmales pilskalns – tuvu Rīgai, to papildus aizsargāja 7 m augsts un ~80 m garš uzbērts zemes valnis ar koka aizsargbūvēm tā augšpusē. Daugmale – izdevīgs tirdzniecības mezgls, atrasts arī līdz šim lielākais zināmais sudraba monētu skaits, kā arī Latvijas teritorijā vienīgais priekšmets ar skandināvu rūnu rakstu.

Daugmales_pilsk

Sabiles pilskalns – atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles. Pilskalna vienīgā no dabas neaizsargātā A puse bija nocietināta ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi, aiz kura uzbūvēts ap 5 m augsts, 45×60 m liels valnis. Kalna pakāji apjoza ap 10 m plata terase. Pilskalnu 10. – 13. gadsimtā apdzīvojuši lībieši. Uz austrumiem no pilskalna no 10. līdz 16. gs. atradusies Sabiles senpilsēta.

Sabiles_pilsk

Kandavas pilskalns, saukts arī par Baznīckalnu vai Pudiņkalnu, atrodas Kandavas ziemeļu nomalē. Iespējams, ka tas apdzīvots līdz 13. gs. Vairākas mitoloģiskās teikas par nogrimušu baznīcu ļauj šo vietu saistīt ar sakralitāti. Arī vizuāli kalns ar augsto valni atgādina baznīcas siluetu.

kandavas-pilsk

Talsu kuršu pilskalns apdzīvots 10. – 14. gs., kurši pilskalnā sāka dominēt 11. gs. Viens no labākajiem un nocietinātākajiem Kursas pilskalniem – ar vaļņiem un vairākām nogāžu terasēm. Tā teritorijā konstatēta kulta vieta un atrasti zirgu galvaskausi (kuršiem raksturīgā paraža ziedot dzīvniekus).

Tanīsa kalns – viens no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem seno letgaļu pilskalniem. Atrodas Raunā, tā augstums ir 24 m. Kalns apdzīvots jau kopš 6. gs. p. m. ē. Vēsturnieki domā, ka šeit varētu būt bijusi varenā Satekles pils, kurā valdīja seno letgaļu virsaitis Rusins, kurš bija viens no 1212. gada Autines letgaļu sacelšanās vadītājiem.

Pekas kalns jeb Pilskalns ir viena no visvairāk pētītajām leģendārā Beverīnas pilskalna iespējamās atrašanās vietām. Atrodas Gaujas kreisajā krastā uz dienvidiem no Valmieras. Pilskalnu 11. – 13. gs. apdzīvoja Tālavas latgaļi.

Šalupinku Ķīšu kalns jeb Ivana Bargā pilskalns, jo no senā pilskalna krievu karapulki apšaudīja Ludzas pili. Atrodas Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, kur nelielā pussalā izbeidzas garākā kalnu kaupre. Pilskalns ierīkots no trim pusēm ar dabiskām kraujām.

Cērtenes pilskalns atrodas pie Smiltenes Cērtenes upītes kreisajā ap 25 m augstajā stāvkrastā. Pilskalna nocietinājuma grāvji uzskatāmi par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos.

Tērvetes pilskalnā atradusies Tērvetes pils (13. gs.) – viena no tolaik varenākajām Baltijas reģionā, kurā valdīja Viestarts un Nameisis. Simts gadus sīksti cīnījušies par brīvību, Livonijas ordeņa pārspēka priekšā 1286. gadā zemgaļi paši nodedzinājuši savu pili un pārcēlušies uz Raktes pilskalnu.

tervetes-pilsk

Jersikas pilskalns – Daugavas labajā krastā 10 km no Līvāniem, 12. – 13. gs. bija seno latgaļu valstiskā veidojuma Jersikas administratīvais un garīgais centrs. 13. gs. sākumā te valdīja Visvaldis.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. nugan es tur esmu bijusi …….

  2. Autora leģendas – to skaitā neviena mūsdienu Siguldas, tikai viens Latgelē…!?
    Nu muļķu ķeršana (apmaksāta)

  3. Kāds šaubās, vai latviešiem bija vai nebija rakstība. Bija, bet ne zemākai tautas daļai. Latviešu zintnieki un burtnieki pārvaldīja daudzus rakstu veidus. Starp citu skandināvu rūnas nav nekas cits, kā akmenī iecirstas runas, ko tiem kāds ir teicis.

  4. Jāsaprot,ka nekādu lībiešu nebija un nevarēja būt.Kad beigs murgot?

  5. Kas tie par lībiešiem,ko neatlaidīgi visur bāž,bez jēgas.Tie nebija latvieši,ko viņi darīja uz latviešu zemes.Visdrīzāk tie bija brīvlaisto gūstekņu,kalpu mazskaitlīga kopiena.

  6. Kaut kads murgss:(!!!!!!!!!!!

  7. dazos esmu bijis

  8. Prieks, ka Letvijā letviešu senčiem bija tika daudz diženu pilskalnu. Starp citu, Letvijas vārds un letviešu tautas vārds cēlies no letgaļiem.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+