Pasaulē
Vēsture

Desmit mazzināmi fakti par Kristoferu Kolumbu0

Foto: Wikimedia Commons

1492. gada 12. oktobrī Kristofers Kolumbs pirmo reizi spēra kāju Bahamu krasta baltajās smiltīs, atritināja Spānijas karalisko karogu un pasludināja to par karaļa Ferdinanda un karalienes Izabellas zemi. Mūsdienās šo dienu gan svin, gan ari tajā rīkot protestus, aicinot iekarotājus eiropiešus atgriezties mājās.

Bet lūk, desmit lietas, ko mēdzam aizmirst slavenā ceļotāja biogrāfijā.

1. Kolumbs nedevās ceļojumā, lai pierādītu, ka zeme ir apaļa
Aizmirstiet mītus, kurus populārā kultūra kaismīgi atražo: Kolumbs zināja, ka Zeme nav plakana, jo to bija pierādījuši jau senie grieķi 6. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tiesa gan, ticības kari par Visuma uzbūvi turpinājās arī Renesansē, bet tas jau ir cits jautājums: Kolumbs zināja, ka neceļo pa plāceņveidīgu planētu.

2. Kolumbs, ļoti iespējams, nebija pirmais eiropietis, kas šķērsoja Atlantijas okeānu
Labi, tas jau nu gan ir dzirdēts iepriekš, ka norvēģu vikings Leifs Eiriksons, ļoti iespējams, bija pirmais eiropietis, kurš patiešām izkāpa Ziemeļamerikas kontinentā, tomēr Leifa Eiriksona diena – 9. oktobris – tiek piemirsta pat pašās ASV, kamēr Kolumbu, kurš pat nenonāca līdz kontinentam, uzcītīgi piemin ik gadu.

3. Trīs valstis atteicās apmaksāt Kolumba iecerēto ceļojumu
Gandrīz desmit gadus Kolumbs deldēja augstmaņu un karaļu sliekšņus, lobējot ideju par dienvidu jūras ceļa uz Āziju meklējumiem. Jūrasbraucēja dzimtajā Portugālē, Francijā un Anglijā viņš saņēma vienu un t pašu atbildi: nē! Eksperti pareģoja Kolumbam, ka viņa aprēķini ir kļūdaini un ceļojums prasīs daudz vairāk laika, nekā plānots. Izrādījās turklāt, ka skeptiķiem ir taisnība; par laimi Kolumbam (un, iespējams, par nelaimi Amerikas iedzimtajiem), viņš vārda tiešā nozīmē uzskrēja virsū kartē neiezīmētai zemei.

4. “Nina” un “Pinta” nebija Kolumba kuģu oficiālie nosaukumi
Kolumba laikā bija ierasts kuģiem dot svēto vārdus, taču raupjie jūrnieki savu daudzu mēnešu mājvietu mēdza pārdēvēt krietni necienīgākās iesaukās. Tā nu viens no kuģiem, kura nosaukums nav saglabājies, kļuva par “La Pinta” jeb “Izkrāsotā” – prostitūtas sinonīms, bet “Santa Clara” saņēma pavārdu “la Nina” pēc tās īpašnieka Huana Nino. Kuģi, ar kuru Kolumbs nonāca Bahamās, patiešām dēvēja par “Santa Maria”, taču neoficiāli tam bija dota palama “Gallega” – pēc Galīcijas, Spānijas provinces, kurā tas būvēts, vai arī “La Capitana” – kapteiņa kuģis.

5. “Santa Maria” Kolumba jūrasbraucienā avarēja
1492. gada Ziemassvētku vakarā Kolumba flagmanis uztriecās uz koraļļu rifa pie Ispanjolas (tagadējās Haiti) ziemeļu krasta. Tā ekipāža pavadīja pagalam nepriecīgus Ziemassvētkus, pūloties izglābt iespējami daudz kravas. Kolumbs atgriezās Spānijā ar “Nona”, bet gandrīz 40 apkalpes locekļus atstāja Haiti, lai viņi tur iedibināt pirmo eiropiešu apmešanās vietu “La Navidad” jeb “Ziemassvētki”. Kad Kolumbs nākamajā gadā atgriezās Haiti, neviens no apkalpes locekļiem vairs nebija dzīvs.

6. Kolumbs uz Jauno pasauli ceļoja četras reizes
Kaut gan vislabāk zināma vēsturiskā 1492. gada ekspedīcija, Kolumbs nākamo desmit gadu laikā uz Ameriku devās vēl trīs reizes, un viņa ceļojumi viņu aizveda uz Karību salām, Dienvidameriku un Centrālameriku.

7. Pēc trešā brauciena 1500. gadā Kolumbs atgriezās Spānijā važās
Kolumba valdīšana Ispanjolā bija nežēlīga un tirāniska – vietējie, kas nespēja savākt pietiekami daudz naudas, varēja palikt bez rokām, bet sacēlušies spāņi tika nonāvēti. Kolonisti sūdzējās Spānijas karaļpārim par šādu izturēšanos, un uz Ispanjolu tika īpaši atsūtīts karaliskais pārstāvis, lai arestētu Kolumbu. Kaut gan karalis Ferdinands neļāva Kolumbam turpināt pārvaldīt Ispanjolu, viņš ceļotāju atbrīvoja un pat piešķīra naudu ceturtajam braucienam.

8. Iespējams, Kolumbu izglāba mēness aptumsums
1504. gadā izmisušais kolumbs bija iestrēdzis Jamaikā – kuģa apkalpe viņu bija pametusi, bet vietējie atteicās dot pārtiku. Kolumbu izglāba debesis – nevis ticība Dievam, bet gan zināšanas par Visumu, kuras viņš bija ieguvis savos jūrasbraucienos. Kolumbs zināja, ka 29. februārī gaidāms mēness aptumsums, un brīdināja iedzimtos, ka viņa Dievs dusmojas, un ka mēness uzlēks “sarkans no dusmām”. Kad aptumsuma naktī mēness patiešām kļuva sārts, vietējie iedzīvotāji bailēs piedāvāja Kolumbam pārtiku un lūdzās, lai viņš savam Dievam lūdz viņiem žēlastību.

9. Pat pēc nāves Kolumbs turpināja šķērsot Atlantijas okeānu
Pēc jūrasbraucēja nāves 1506. gadā Kolumbu apbedīja Valjadolidā (Spānija), tad zārku pārveda uz Seviļu, taču pēc vedeklas lūguma kā Kolumba, tā viņa dēla Djego līķi tika pārvesti pāri Atlantijas okeānam un apbedīti Sandomingo katedrālē Ispanjolā. Kad 1795. gadā salu ieņēma franči, spāņi izraka zārku, kā viņi domāja, ar Kolumba mirstīgajām atliekām un vispirms pārveda uz Kubu, bet pēc spāņu-amerikāņu kara 1898. gadā atkal nogādāja Seviļā. Taču jau dažus gadus agrāk, 1877. gadā Sandomingo katedrālē tika atrasta kaste ar cilvēka mirstīgajām atliekām un jūrasbraucēja vārdu uz tās. Vai spāņi būtu izrakuši nepareizo līķi? 2006. gadā tika veikta DNS analīze, kas pierādīja, ka vismaz daļa no Seviļā apbedītajiem kauliem piederējuši Kolumbam, bet Dominikānas republikas varas iestādes aizliedza veikt DNS pārbaudi katedrā lē atrastajiem kauliem. Tomēr var pieņemt, ka nu Kristofera kolumba līķis daļēji apbedīts Vecajā, daļēji – Jaunajā pasaulē. Ļoti atbilstīgi…

10. Kolumba pēcnācēji 300 gadus tiesājās ar Spānijas kroni
Patiešām, kaut gan līdz 1536. gadam lielos vilcienos tika izspriesta Kolumba pēcnācēju prasība pret Spānijas karaļnamu par jūrasbraucējam pienākošos ienākumu slēpšanu, daļa tiesvedības turpinājās teju līdz slavenā jūrasbrauciena 300. gadadienai.

LA.lv