Desmitgades baltais zelts 1
Eiropas Komisija (EK) savā lauksaimniecības tirgus un naudas ienākumu pārskatā nākamajiem desmit gadiem piena nozarei paredz izaugsmi.
Piena ražošanā patlaban gandrīz visās ES valstīs ir sarežģīta situācija – piena cena ir zemāka vai tuva tā ražošanas izmaksām, ražotāji jau pārpildījuši kvotas un maksā soda naudas, tomēr EK nākamos desmit gadus nozarei kopumā paredz labvēlīgus.
“Piens saglabās baltā zelta nosaukumu,” teikts pārskatā. EK paredz nākamajos desmit gados piena piegāžu kāpumu par 12 miljoniem tonnu, sasniedzot 158 miljonus tonnu 2024. gadā. Izaugsme notikšot valstīs ar viszemākajām ražošanas izmaksām un tur, kur pietiekami daudz naudas ieguldīts saimniecībās un pārstrādes jaudās. Visstraujāk nozare augšot Eiropas ziemeļu daļā, tostarp Vācijā, Francijā, Polijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Dānijā un Īrijā.
Visas trīs Baltijas valstis nosauktas stabilo piegāžu valstu grupā, kur izaugsme būs dažas desmitdaļas procentu. Izaugsmi bremzēs pieprasījums pasaules tirgos, zemāka nekā 2013. un 2014. gadā piena cena, vides prasības, konkurence ar citām nozarēm, kā arī nosacījums, ka ne visas saimniecības vēlas paplašināties. Aprēķini rāda, ka savienībā govju skaits nākamajos desmit gados samazināsies par 1,3 miljoniem, bet vidējais izslaukums kāps no 6669 kg līdz 7528 kg no govs.
EK paredz – vidējā piena iepirkuma cena būšot stabila, tā samazināsies 2015. gadā, tāpēc 2016. gadā pienu ražos mazāk, tomēr nākamajos gados ražošana kāpšot un cena turēšoties vidēji 35 centu par kilogramu līmenī. Šī prognoze ir balstīta uz pieņēmumu, ka lēnāk samazināsies dzīvnieku skaits, augs izslaukums un aizvien lielāku svaru piena ražošanā gūs jaunās dalībvalstis. Tas tāpēc, ka šajās dalībvalstīs ir lētākas ražošanas izmaksas un tās vairāk iegulda pārstrādes jaudās. Salīdzinājumam – patlaban daudzi Latvijas saimnieki par kilogramu piena saņem mazāk nekā 20 centus par kilogramu.
