Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. augusts, 2012
Drukāt

Desmitiem graudu pieņemšanas punktu apturējuši labības pieņemšanu

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

A/s “Dobeles dzirnavnieks”, SIA “‘PS Līdums”, SIA ” Tand Ukri” , SIA “Iecavnieks”, SIA “Bauskas klēts” un vēl daudzi graudu pirmapstrādes uzņēmumi aizvadītajā nedēļā ziņoja par labības un rapšu pieņemšanas apturēšanu. Iemesls – izaugusi laba labība un rapšu raža, kas nav paspējusi izžūt, tāpēc graudu kaltes netiek galā ar atvesto kūlumu.

 

A/s “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils gan precizē – graudus pieņem no saimniekiem, kas noslēguši glabāšanas līgumus un vienojušies par fiksētām cenām. Saistībā ar neparasto situāciju Dobelē īsāks kļuvis arī darba laiks – kulšanas sākumā tas bija no pulksten 7 līdz 23, bet patlaban graudus pieņem no pulksten 8 līdz 17. “‘Viskritiskākais brīdis vēl ir priekšā – tās būs augusta beigas un septembra sākums,” teic K. Amsils.

LPKS “Latraps” pieņemšanas punktā Elejā divas kaltes vienā stundā par četriem procentiem samazina mitrumu 160 tonnām labības, tomēr, ja mitrums jāsamazina no 22% līdz vajadzīgajiem 14,5%, tad vajag divas reizes vairāk laika un arī elektroenerģijas, kas šo darbu dara dārgāku. “Mēs saviem biedriem teicām, lai rēķina, cik maksās graudu žāvēšana, ja graudu mitrums pārsniedz 20 procentus. Tie ir daudzi desmiti latu. Aicinām tos kooperatīva biedrus, kuriem nav kaltes, graudus kādu laiku glabāt saimniecībā,” saka “Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža. Viņš atklāj, ka aizvadītajā nedēļā atvestas vairākas kravas pat ar 26 – 28% lielu mitruma daudzumu.

Kooperatīva labības pirmapstrādes rūpnīca jau krietnu laiku darbojas 24 stundas diennaktī. Lai darbi ritētu raitāk, biedriem uz laiku ieviestas graudu nodošanas kvotas, kuras gan drīz varētu atcelt. E. Ruža stāsta, ka patlaban Zemgalē ir nokulta vairāk nekā puse sējumu. Graudu audzētājus priecē labais kūlums, tomēr saimnieki vienlaikus ir norūpējušies, ka pēc pāris lietainām dienām pārtikas graudu vairs nebūs.

Graudu audzētāji meklē dažādus veidus ražas saglabāšanai. Kāds saimnieks Iecavas pusē, piemēram, izbēris labību darbnīcā. Labību pagaidām glabā plačos un šķūņos.

Graudi2_DB_7Uģis Cēbers, Ozolnieku pagasta SIA “Delaferma” saimnieks un “Latraps” biedrs, vakar rādīja ar graudiem piepildīto skābbarības bedri, kurā sabērtas 600 tonnas labības. Izmērījām graudu kaudzē mitrumu – mērītājs rādīja 16,3%, kas būtu pieņemami vešanai uz pieņemšanas punktu, tomēr patlaban tuvākajā apkārtnē tie labības pieņemšanu uz laiku apturējuši. Piebildīšu, ka kaudzē izbērtiem graudiem ar 18 – 20% un vēl lielāku mitruma daudzumu var sākties karšana, labība var zaudēt kvalitāti, tāpēc regulāri jāvērtē šīs labības veselība.

Otru daļu no kūluma saimnieks bēra uz asfaltētā laukuma Emburgā. “Vissvarīgākais, lai kombains nestāvētu bez darba, tāpēc graudiem vieta ir jāatrod. Zudumi no glabāšanas zem klajas debess ir ļoti mazi,” teic U. Cēbers.

SIA “Delaferma” šajā gadā, visticamāk, nokuls rekordlielu rapšu un graudu ražu. Uģis stāsta, ka no laukiem, kur parasti kultas 5 – 6 tonnas, šajā sezonā nokultas pat vairāk nekā astoņas tonnas graudu. Sakarā ar mitrumu, nevienmērīgi nogatavojušos ražu, abi “John Deere” un “New Holland” kombaini gan šajā gadā tik ātri kā citus gadus nedarbojoties. No 600 hektāriem vēl nenokulti ir 100 ha vasaras kviešu un vien aptuveni 30 ha ziemas kviešu. Ik dienu ar abiem kombainiem var nokult līdz 40 ha lielu platību. “Ir ļoti liels prieks pašam vadīt kombainu un kult tik labu ražu,” atzīst saimnieks. Divpadsmit gados, kopš saimnieks nodarbojas ar graudkopību, naudas ir pieticis moderna tehnikas parka izveidei, tomēr labības pirmapstrādes cehs varētu būt nākamais solis saimniecības izaugsmē.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis stāsta, ka situācija ar pieņemšanas punktu jaudām ir saspringta, tomēr tā nav katastrofāla. “‘Dienas nav karstas, sauso brīžu ir aizvien mazāk, tāpēc tāda situācija. Ziemā jādomā par kalšu jaudām,” tā O. Balodis.

Kā uzsver E. Ruža, graudu pirmapstrādes jaudu vidējā gadā valstī pietiek, tomēr rekordu laikam to ir par maz. “Jautājums ir – vai mums vajag ieguldīt naudu un būvēt lielas jaudas, ko izmantos vien vienu reizi četros piecos gados?” vaicā E. Ruža.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta vecākais referents Andis Kozlovs stāsta, ka pieteikumu pieņemšana atbalsta saņemšanai graudu pirmapstrādes būvju būvniecībai un vajadzīgo iekārtu pirkumam šajā un arī nākamajā gadā nenotiks. “Pieejamais finansējums visam programmēšanas periodam jau ir pilnībā iztērēts. Patlaban ir īstenota un apmaksāta tikai aptuveni puse no visiem pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” līdz šim apstiprinātajiem projektiem. Pārējo apstiprināto projektu īstenošana, tostarp arī vairāku graudu pirmapstrādes būvju būvniecība un iekārtu iegāde vēl turpināsies līdz pat jaunā programmēšanas perioda sākumam 2014. gadā. Turklāt arī jaunajā programmēšanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam graudu un rapšu audzētājiem tāpat kā līdz šim būs pieejams atbalsts lauku saimniecību modernizācijai un restrukturizācijai, arī graudu pirmapstrādes būvju būvniecībai un nepieciešamo iekārtu iegādei,” uzskata A. Kozlovs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+