Elīnas Zariņas “zero waste” māksla 1
Jaunā dizainere Elīna Zariņa Latvijas Mākslas akadēmijā radījusi oriģinālu bakalaura darbu “Iepauzē”.
“Ilgi domāju, ko izvēlēties par diplomdarba tēmu. Tad paskatījos pa virtuves logu. Pagalmā redzamas vienmēr piepildītās miskastes. Es piekrītu ilgtspējīgajai filozofijai: lai pasaule izdzīvotu, jātiek galā ar atkritumu kalniem, atkritumu šķirošana un nodošana pārstrādei ir racionālākais veids, kā to darīt. Vismaz puse no ikdienā radītajiem atkritumiem ir piemēroti pārstrādei. Tā, sēžot savā virtuvē pie loga, sapratu, ka vēlos arī dot savu ieguldījumu “zero waste” (0 atkritumu) kustībā,” stāsta Elīna.
“Cilvēks desmit minūtes pabauda kafijas krūzi un izmet vielu, kuras sagādāšanai tērēts tik daudz dabas resursu! Tā kā cilvēki kafiju dzer daudz, veidojas kafijas biezumu kalni, kas nonāk atkritumos. Viena pati benzīna uzpildes stacija dienā saražo aptuveni četrus kilogramus kafijas atkritumu. Kafija ir bioloģiski bagāta ar dažādām vielām, kuras būtu vērīgi izmantot lauksaimniecībā, nevis noglabāt atkritumu poligonā. Kafija arī no dārzkopju viedokļa ir derīgs produkts – labs mēslojums, tas patīk sliekām un, izrādās, nepatīk gliemežiem un citiem kaitēkļiem,” noskaidrojusi studente.
“Tā kā esmu no laukiem, bieži izmantoju podiņus dēstiem. Man ienāca prātā, ka puķupodu plastmasu varētu aizstāt ar izlietotas kafijas masu. Tā radās diplomdarba ideja ” Iepauzē”. Radīju dēstu podus no presētas kafijas masas un garšaugu šķīvjus, kas zemē sadalās. Sērijā ir četri dažādi podiņi ar dažādiem izmēriem. Sieniņas ir ap centimetru biezas. Mazākajam puķupodam tiek tērēts ap 700 gramu kafijas biezumu. Dēstu podiņi, ievietoti zemē, sadalās un veido mēslojumu, kas patīk sliekām un nepatīk gliemežiem. Ja tomātus mēslo ar kafiju, lauku kaķiem parādās lielāka cieņa pret šo augu un viņi vairs tos neapčurā tik intensīvi. Arī kāpostos tārpiem nepatīk, ja tiem uzbārsta kafiju. Pārbaudīju. Puķupods līdz šim droši izturējis četrus mēnešus… ja augs nav ar ļoti spēcīgām saknēm. Pēc tam to var ielikt māla podiņā un kafija sadaloties veido mēslojumu.
Sarežģīti bija atrast saistvielu, kas kafiju saturētu kopā. Tika izmēģinātas vairākas vielas, piemēram, želatīns nederēja. Tad vienu rītu sapnī atnāca atbilde par īsto saistvielu! Arī podiņu forma tika atrasta eksperimentējot: apaļā formā radās spraugas, bet četrstūrī neizmantoti palika stūri. Labākais izrādījās bišu atklātais risinājums – sešstūris. Dažādus ziedus var cieši vienu pie otra kombinēt un veidot rakstus. Grūtāk bija pašai izveidot presformu,” tapšanas procesu atstāsta Elīna Zariņa.
“Šobrīd ideja ir novesta līdz patentēšanai un es pētu iespējas sākt šādu ekskluzīvu kafijas trauciņu ražošanu. Iespējams, trauciņus, kur augs puķes, pēc laiciņa varēs ievietot speciālos “kafijota” dizaina māla puķupodos ar apakštasēm, kur tie varēs turpināt funkcionēt bezgala ilgi,” smaida Elīna.
6. jūnijā plkst. 17 LMA 1. stāva zālē atklās “Dizaina diplomandu dienas 2018”. Mākslas akadēmijas jauno dizaineru izstādē būs apskatāmi 44 diplomandu darbi, tostarp arī Elīnas Zariņas kafijas puķupodi.
Vērtējums: jauns no atkritumiem
Maija Rozenfelde, LMA Funkcionālā dizaina apakšnozares katedras vadītāja, docente: “Jaunā dizainere Elīna Zariņa savā bakalaura darbā “Iepauzē” risina arvien pieaugošo atkritumu krājumu problemātiku. Pēc nopietna izpētes darba studente atklājusi iespējas, kā kafijas biezumus pārvērst jaunā materiālā. Ņemot vērā kafijas vērtīgās īpašības augsnei, Elīna nonākusi pie idejas radīt stādu podiņu kolekciju. Šis diplomdarbs veiksmīgi demonstrē, ka dizainera rokās ir gan atrast jaunus materiālus jau apkārt esošajos resursos, gan izmantot tos vēl neierastos veidos.”
