Mobilā versija
+3.1°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
30. marts, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Melis, zaglis, naciķis – “smagos” vārdus priekšvēlēšanu laikā lieto viegli (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Žurnāls “Latvijas Arhīvi” pērn publicēja pētījumu par slaveno Raņķu dzimtu Rīgā 18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā. Dzimtas pārstāvji bieži tiesājušies, un procesu aprakstos vairākkārtīgi parādās kāda interesanta situācija: viena no pusēm labāk zaudē prāvu, ja tiek aicināta savus apgalvojumus apstiprināt ar zvērestu. Citiem vārdiem sakot, lai nu strīdnieki droši vien nebija nekādi eņģeļi, tomēr izpratne par to, ka ir vārdi, ar kuriem nemētājas, šķiet, bija.

Mūsdienās mēs redzam šo nerakstīto likumu sabrukumu. Kādas piejūras pilsētas pašvaldības vadītājs saviem oponentiem vienā mierā publiski piedēvē saistību ar “specdienestiem”. Lai gan tas ir ļoti smags apvainojums, tas tiek brīvi lietots, jo tā izteicējs zina, ka viņam nekas nebūs jāpamato. Valdības 28. marta sēdē strīdnieki viens otru vienā mierā apvaino melošanā, un atkal nekas – nedz lec kājās un prasa pierādījumus apvainotais, nedz kaut ko sīkāk paskaidro apvainotājs. Piketos uz plakātiem, kā saka, lieki nefilozofējot, tiek lietoti jēdzieni “genocīds”, “terors” utt.

Te nav runa par akadēmisku nepatiku pret jēdzienu neprecīzu lietošanu. Runa ir par jēdzienu vaļīgu lietošanu, kuras rezultātā tiek saduļķota mūsu izpratne par ļoti svarīgiem jautājumiem. Valdības politika var būt atbaidoša, bet, ja es to apzīmēju par “teroru”, es faktiski zaimoju terora aktos nogalināto piemiņu un viņu tuvinieku sāpes. Ja es kādu ērmu saucu par “naciķi”, tad būtībā es normalizēju nacismu, jo, ja ērms ir nacists, tad jau arī tie nacisti tādi ērmi vien bija (tas pats, protams, attiecas arī uz citiem totalitārisma vēsturiskajiem projektiem).

Mums visiem gadās sarunāt par kādu nejaucības. Tomēr ir noteikta izteikumu hierarhija, un sāls ir tā, ka mēs šo hierarhiju vairs nejūtam. Ja es kādam veltu apzīmējumus “ķēms” un skarbākus, tad tā ir attieksmes paušana, kas var būt arī nepieklājīga, vienkārši muļķīga, pārsteidzīga. Savukārt, ja es apgalvoju, ka kāds melo vai zog, tad man ir jāatbild par šo izteikumu, jo tas ir principiāli atšķirīgs. Pretējā gadījumā es melošanu un zagšanu devalvēju līdz “ķēmam”, “muļķim” utt. Ļoti nozīmīga rīcība tiek trivializēta. Starp citu, šajā procesā savu lomu spēlē arī apvainotā, ja vēlaties, cietusī puse, kas nereaģē, jo tā, redz’, tāda apsaukāšanās vien ir. Ja melošana (zagšana utt.) ierindojas apsaukāšanās svaru kategorijā, tad nav jābrīnās, ka attieksme pret šādu rīcību ir atbilstoši relaksēta.

Nepieciešamībai nopietni izturēties pret pašu teikto ir arī citi aspekti. Man personīgi nav iebildumu, ja Vējonis 25. martā uzrunu noslēdz ar “Lai Dievs dod mums spēku un pārliecību!”, jo pieņemu, ka tas no sirds, un es te nesaskatu apdraudējumu valsts un reliģijas nošķīrumam. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka Dieva piesaukšana nav tas pats, kas vēlējums “Laimīgu Jauno gadu!”, un nereti liekas, ka, kā tagad saka, sabiedrībā pazīstamas personas droši vien neapzināti devalvē kristietības saturu un rituālus.

Atgriežoties pie “smagajiem” vārdiem, kas jo īpaši priekšvēlēšanu periodā tiek lietoti viegli. Pat neceru, ka politiskie personāži sekundi apdomāsies, pirms aplaimos konkurentu ar kādu verbālās caurejas produktu. Runa ir par piesardzīgāku attieksmi pret jēdzienu lietošanu kopumā. Lai gan Latvijā dzīvojošajiem dažkārt labpatīk parunāt par neiecietību mūsu sabiedrībā, spilgtāks piemērs tam, kāds ir iznākums paviršībai valodā, patiesībā varētu būt “vecās” Rietumu demokrātijas, kur ilgstoša savstarpēja aizrautīga apmētāšanās ar jēdzieniem “fašists”, “rasists”, “marksists”, “antisemīts” utt. ir novedusi pie tā, ka a) “birku” karināšana aptur notiekošā patiesā satura noskaidrošanu, b) “birkas” notrulina reakciju uz skaļiem apvainojumiem, provocējot decibelus vēl palielināt. Bieži dzirdamās runas par “vērtību krīzi” man liekas pārāk spekulatīvas. Savukārt to, ka valoda ir cilvēku komunikācijas pamatā, laikam neviens nenoliegs. Un valodas devalvācija gan nav kaut kas abstrakts.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Jā, šī valsts zog un melo! Kāpēc Zandera kungs uzskata, ka tā ir nepatiesa apmelošana un vērtību devalvācija? Es būtu priecīgs, ka kāds vēlētos tikt skaidrībā par šiem apgalvojumiem! Kāpēc šī nelietībās apvainotā valsts nevēršas savās tiesās? Varbūt tomēr bail, ka atklāsies lieli nesmukumi?

  2. Pēc komunistu okupācijas, latvijā pierasta lieta, šī mētāšanās ar vārdiem. Vai tad kāds apvainojas, ja kāds izsaka priekšlikumu stāties ar viņa māti dzimumattiecībās, Teikumā iesprausti vārdi, dzimumloceklis, uz dzimumlocekļa, vieglas uzvedības sieviete, kuriem nav pat sakara ar sarunas tematu , tiek uzskatīti par normu.
    Kāpēc jaunietis savā ģimenē pārsvarā nelieto krievu mātes vārdus, bet sabiedriskajās vietās, kur apkārt ir nepazīstami cilvēki, viņš pat lepojas ar savām zināšanām? Kāpēc Lietuvā, Igaunijā nevar dzirdēt šos mātes vārdus?
    Varbūt latviešu partijām jāizbeidz valsts izzagšana un jāpievēršas ekonomikas, kultūras vides sakārtošanai?

  3. Protams ,ka apsaukāties var pirms vēlešanām bet ko paši saukātāj8 dara pēc vēlēšanām ,zog guļ un pieliek sev tik algas nepamatoti

  4. ideologjijai, pardon

  5. Birkas tachu tagad piekar visi `politkorektie liberasti` un viss,
    kas neatbilst vinju leksikonam, ifeologjijai, utt. savukaart ir… vien `naida runa`…
    :)))`

  6. Vispirms nepatiesību runāt sāka deputāti,ministri un tad uzņēmēji,tad visi,kuriem atleca kāds labums.

  7. Valdis Freimantals Atbildēt

    Privilegijas izmanto veiksminieki!

    Vai mums – latvieshiem, kurus pretlikumiigi, BRUTALI disriminee ari ir iespeejas teikt savu vaardu?

    Luudzu izlasiet manu rakstu:”Mosties, celies, strada”! (gribu likumiibu atjaunot latvieshiem Latvijaa!)

    Vai tas ir reaali?

    Paldies Zanderam par viedokli!

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+