Deviņās no 10 pārbaudītajām pašvaldībām prettiesiski izlietoti kopumā 124 tūkstoši eiro, atzīst VK 2
Piešķirot pabalstus un nekustamā nodokļa atvieglojumus, deviņas no desmit pārbaudītajām pašvaldībām ir prettiesiski izlietojušas budžeta līdzekļus vismaz 124 tūkstošu eiro apmērā, trešdien žurnālistiem paziņoja Valsts kontroles (VK) pārstāvji.
Valsts kontrole, veicot pārbaudes Jelgavā, Siguldas novadā, Liepājā, Kuldīgā, Rundāles novadā, Kandavas novadā, Daugavpilī, Ludzas novadā, Rēzeknes novadā, secinājusi, ka valstī nav izstrādāta un apstiprināta vienota sociālās palīdzības politika valstī esošās nabadzības mazināšanā, kas nozīmē, ka nepastāv vienota izpratne par to, kā sniedzama sociālā palīdzība.
Kļūdas nav konstatētas vien Liepājas pilsētas pašvaldībā.
VK konstatējusi, ka pašvaldībām nav vienota izpratne par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamiem atbalsta veidiem. Tāpat nav vienotas izpratnes par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgās ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.
“Ja man sociālās palīdzība būtu jāraksturo divos vārdos, tad tie būtu “neizpratne” un “neesamība”,” teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa un piebilda, ka jau vairākus gadus netika strādāts ar uzlabojumiem, tas sākts darīt vien pērn.
VK norāda, ka pašvaldības politiku veido, izmantojot nepareizu informāciju par sociālās palīdzības veidiem un apmēru. Valsts statistikas pārskatos 2013.gadā neatbilstoši norādīti pabalsti vismaz 223 tūkstošu eiro apmērā.
Kā galvenos kļūdu rašanos iemeslus VK min to, ka sociālie dienesti par ģimenes ienākumiem un materiālo stāvokli nebija pārliecinājušies tiem pieejamās valsts informācijas sistēmās un reģistros.
Vairāku pašvaldību sociālie dienesti nebija pārbaudījuši, vai ģimene (persona) nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, no metāllužņu pārdošanas, no Lauku atbalsta dienesta saņemtajām subsīdijām.
Tāpat pašvaldību sociālie dienesti nebija pārbaudījuši, vai ģimenei nepieder kapitāla daļas vai lauksaimniecības tehnika.
No Valsts kontroles izlasē 477 iekļautajām ģimenēm no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada aprīļa beigām trūcīgās ģimenes statuss bija spēkā vai bija piešķirts 377 ģimenēm, no tām 121 ģimenei trūcīgās ģimenes statuss bija piešķirts tiesiski.
Savukārt 256 ģimenēm šāds statusu nebija tiesību iegūt.
Krūmiņa kā “visdāsnāko pašvaldību” minēja Daugavpili, kur ir septiņi dažādu pabalstu veidi, bet kā pašvaldību ar vismazāk atbalsta iespējām trūcīgajām personām – Kandavas novada pašvaldību.
VK skaidro, ka pašvaldības drīkst brīvi lemt arī par vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā, tomēr šis pabalsts bieži tiek izmantots, arī lai novērstu pašvaldību pieļautās nepilnības to izveidotajās sociālo pabalstu sistēmās, piemēram, apbedīšanas vai veselības aprūpes izdevumu segšanai, lai gan citas pašvaldības to nosaka kā atsevišķu pabalstu.
Tāpat pabalsts tiek piešķirts arī tādu vajadzību nodrošināšanai, kas neatbilst ārkārtas pabalsta piešķiršanas mērķim. Piemēram, Daugavpils pilsētas pašvaldība šādi ir apmaksājusi ceļa izdevumus dalībai Ļeņingradas blokādes dalībnieku salidojumā Sanktpēterburgā.
Rundāles novada pašvaldības darbību sociālās palīdzības jomā nemaz nevar pārbaudīt, jo revīzijā konstatēts, ka tajā netiek veikta vienota un pārskatāma klientu un tiem sniegto pakalpojumu uzskaite, secināts revīzijā.
VK norāda, ka retā pašvaldībā ir veikts mērķtiecīgs izvērtējums par iedzīvotāju sociālo situāciju un viņu pamatvajadzībām, tāpēc arī nav izveidota efektīva sociālās palīdzības sistēma. Lielākoties pašvaldību darbību nosaka to finansiālās iespējas.
Piemēram, izmantojot Ministru kabineta piešķirto rīcības brīvību, dažas pašvaldības ir noteikušas, ka par trūcīgu ir atzīstama ģimene, kurai pieder līdz pat sešiem nekustamajiem īpašumiem vai līdz pat deviņiem transportlīdzekļiem. Tajā pašā laikā citās pašvaldībās ģimene nav tiesīga iegūt trūcīgās statusu pat tad, ja tai pieder traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai.
Spilgts piemērs ir arī dzīvokļa pabalsts, kas vienā pašvaldībā tiek piešķirts tikai trūcīgām ģimenēm ar bērniem, bet kaimiņos dažādi pabalsti ir paredzēti ģimenēm ar ienākumiem līdz pat 320 eiro uz vienu cilvēku mēnesī, pauž VK.
Katrā trešajā pašvaldībā nav ieviests maznodrošinātas ģimenes statuss, kas piešķir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kā arī dažādus valsts noteiktos tiesiskos labumus (piemēram, tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī no 2015.gada 1.janvāra tiesības saņemt elektroenerģiju par samazinātu tarifu).
Tajā pašā laikā ir pašvaldības, kurās nepamatoti, pat prettiesiski tiek ierobežota pabalstu saņemšana – piemēram, lai saņemtu dzīvokļa pabalstu vai bērna piedzimšanas pabalstu, personai jābūt deklarētai noteiktajā pašvaldībā vismaz vienu gadu.
VK akcentē – jau 2010.gadā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam nabadzības mazināšana tika izcelta kā prioritārs valsts ilgtermiņa rīcības virziens, kura īstenošanai nepieciešama efektīva sociālās palīdzības sistēma.
Tomēr četru gadu laikā šī prioritāte tikusi īstenota, tikai pasūtot pētījumus un gatavojot informatīvos ziņojumus. Tikmēr sociālās palīdzības sniedzējām – pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un atbalsta veidiem, un pabalstus tās piešķir, kā prot, norāda VK.
