Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. oktobris, 2016
Drukāt

Deviņi skolēni – 13 darbinieki: Ko darīt ar Priekuļu sākumskolu? (21)

Pusdienu galds Priekuļu sākumskolā. Foto no "skaties.lv"Pusdienu galds Priekuļu sākumskolā. Foto no "skaties.lv"

Skolēnu skaita ziņā mazākajā Latvijas skolā – Priekuļu sākumskolā, kas atrodas Preiļu novada Prīkuļos, – uz deviņiem skolēniem strādā 13 skolas darbinieki, svētdien vēstīja “LNT Ziņu TOP 10”.

Skolā strādā septiņi pedagogi, skolas direktore, kā arī pavārs, sētnieks, apkopēja, kurinātājs un lietvede. Faktiskās izmaksas uz vienu audzēkni pilsētu skolās Latvijā variē ap 60 eiro mēnesī, bet Prīkuļos – 341 eiro mēnesī. Skolēnu skaits ir piecas reizes mazāks, nekā valstī minimāli nepieciešams, un, ja ļautu izlemt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), visticamāk, skola sen jau būtu slēgta. Tomēr Preiļu novada dome turpina to saglabāt, norādīja raidījums.

Priekuļu sākumskolas 1.klasē ir divi bērni, 2.klasē ir trīs, 3.klasē – arī trīs, bet 4.klasē – tikai viens skolēns. Visiem mācības notiek apvienotajās grupās. Pirmklasnieki sēž kopā ar 2.klases bērniem, 3.klases bērni mācās kopā ar vienīgo 4.klases skolēnu.

Gadu no gada bērnu skaits ciemā tik dramatiski samazinājies un citus pie sevis pārvilinājušas kaimiņu skolas, ka uz šo mācību gadu Prīkuļos nebūtu izdevies nokomplektēt 5. līdz 9.klasi. Tika atstāta tikai sākumskola.

“Kad nolēma skolu reorganizēt, mums bija plānots lielāks bērnu skaits, bet, tā kā vecākie bērni – 7. un 8.klase – bija spiesti doties projām, tad arī mazākos savas māsas un brāļus ņēma līdzi,” stāstīja Priekuļu sākumskolas direktore Ruta Rožāne.

Pavasarī, kad vēl īsti nebija skaidrs, vai šo skolu slēgs vai saglabās, 14 bērnu vecāki lēma savas atvases no skolas izņemt un sūtīt tuvākajās lielajās skolās, līdz ar to direktorei nācās atlaist arī septiņas skolotājas.

“Paldies Dievam, ka man nav jālemj, kur ir tā robeža, ar cik bērniem slēgsim skolu, jo aizslēgt jau vienmēr var. Nu mēs esam laikam mazi, pārāk mazi. Tā īstenībā ir naudas izšķērdēšana,” viņa vienlaikus atzina.

Skolas finansētājs – Preiļu novada dome – gan izvēlas ne tik skarbu raksturojumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Somijā vienas skolnieces dēļ pat vilciens iet!!!

  2. Skolas laukos ir politika un tur tā atbilde. Tur tām ir jābūt, lielākām un arī mazajām.

  3. Palūkojieties ,taču no cita skatu punkta. Kādas darba vietas laukos var radīt,nu nekādas. Lauksaimniecībā veidojas lielas sainiecības ,tajās vajaga pāris algotu strādnieku .Kas tad vēl ,veikals, pasts, doktorāts skola, kultūras nams un vis.Nekādas rūpnīcas taču tādās nomaļās vietās neviens necels. Ja nu vienīgi ir kādi dabas resursi ,kā māls, kūdra ,dolomīts ,tad kādu ieguves ražotni varētu atvērt un pat tad vides aizstāvji tūlīt protestēs. Tā ka iedzīvotāju aizplūšana no laukiem ir objektīvs process un nekādi deputāti tur darīt neko nevar. Nu un nav cilvēku ,nav skolas ,veikala un pasta un cilvēku paliek vēl mazāk.

  4. Zinot, ka Latvijā bērni ir lieka greznība, gan jau IzM slēgs skolu kā nerentablu. Berni nodokļus nemaksā, tātad lieki. Vienīgi, ja vecāki dzīvotu Rīga, klanītos Ušakova priekšā, tad arī šādu vecāku bērni kļūtu nedaudz vērtīgāki u tiktu iebāzti monstru skolās. Skolās, kur visi ir kā roboti… Laimīgi tiek kuru bērni pametuši šo valsti u kurus nepazemo dzimtenē. Svešumā paciest pazemojumus vieglāk nekā izjust to šeit un ik uz soļa. Vai tu esi jaunā māmiņa, vai esi skolnieks, vai esi pirmspensijas vecuma bezdarbnieks.

  5. Nevajag likvidēt Latvijas uzņēmumus, tad būs kas mācās lauku skoliņās!

  6. Lai turpina pastāvēt skola ! Latvijā arī maz cilvēku palicis, bet ierēdņu varza- 100 deput. ministri paliek tik pat ar savām svītām, miesassargiem, padomniekiem- Un Latvija tāpat novesta līdz nabadzībai.
    Skolēni -lai turpina mācības. Ja runa ir par jauno paaudzi, nevajag žēlot līdzekļus. Jauka skola, viss sakārtots. Redzēju sižetu.

  7. nu par PRIKUĻU NEVIS PRIEKUĻU SKOLU IET RUNA!!!!DAŽĀDAS VIETAS TAK!!!!!

  8. Es arī mācījos skolā, kur no 1-4.klasei bērni mācījās vienā telpā, ar mums strādāja viena!!! skolotāja un ar visu tika galā, un ,aizejot uz lielo skolu, mēs sekmju ziņā bija pārāki par tiem skolēniem , kuri bija mācījušies klasē, kurā bija 35-40 skolēni. Vai tas ir tik sarežģīti kaut ko līdzīgu noorganizēt mazajiem šodienas skolnieciņiem, jeb vienkārši nevienam nav gribēšanas, labāk taču skolu slēgt. Kāpēc vajadzīgs tāds skaits palīgpersonāla, arī nevarēju saprast.

  9. Ulmaņa laikos katru gadu atklāja kādu jaunu skolu.Laukos strādāja 800000 Latvijas iedzīvotāji.Ulmaņa laikos zirgu vilkmes tehnika un koka grābeklis bija efektīvāks par kapitāla koncentrāciju,finanšu tirgiem,automatizāciju un brīvā kapitāla un darba spēka plūsmu.Augsnes auglības veicināja kūtsmēsli,bet ne pesticīdi un herbicīdi kā tagad ,kas peļņas vārdā ražo tikai grūti ārstējamas slimības.
    Pārtikas eksports Latvijā pār importu 1938.g. bija 62 milj. latiem lielāks.2010.g. Latvijā pārtikas imports bija par 124 milj. eiro lielāks par eksportu.

  10. Mūsu izglītības sistēma uz māla kājām. Sākumskola ir sākumskola. Vunderkindiem nepieciešama speciāla skola, bet sākumskolai mācību programmai jābūt tādai un skolotājiem, kā kādreiz teica, plaša profila, lai tāds aplams skolotāju pulks nebūtu nepieciešams. Mana vecās mātes māsa savulaik bija beigusi 4 klases, mācījusies skolā kur bija tikai skolotājs un skolotāja palīgs, bet matemātikā neviens viņu nevarēja ”iebāzt kabatā”. Savu laik gadījās loģisks teksta uzdevums, kuru varēja atrisināt tikai pielietojot integrāli. Bet viņa to atrisināja galvā bez papīra un zīmuļa, kaut integrālrēķinus nebija ne redzējusi ne dzirdējusi. Mēs šodien tērējam aplam daudz līdzekļus izglītībai, bet uzbūvētie tilti šķiebjas, ielas tiek lepni izbūvētas, lai tūlīt raktu no jauna, īsts riņķa dancis. Laikam ļoti sekojam viena otra ”gudrīša” padomam – jo vairāk tērēsim, jo labāk dzīvosim. Tikai tas viss ir novedis pie nemitīgu nodokļu celšanas un jauniešu plūšanas uz citām mītnes zemēm.

  11. Sētnieks, apkopējs , kurinātājs un saimniece, vai šie nevarētu būt 2 personas, ja jau te tik ļoti vēlas saglabāt skoliņu. … tāpat skolotāju daudzums… – ko dara tajā laikā , kad 1 skolotāja visiem māca angļu valodu? … sēž skolotāju istabā un priež globālos pagasta jaunumus?

  12. Ja pašvaldībai citas vajadzības nav,uz priekšu! Nez vai direktors nav vietējā deputāte vai radiniece kādam,citādi tik cēlu žestu grūti izskaidrot.

  13. Citur nav naudas, lai skolotājiem varētu maksāt normālu algu…Priekuļos ir izšķērdība.

Draugiem Facebook Twitter Google+