Mobilā versija
Brīdinājums +17.3°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
26. aprīlis, 2017
Drukāt

Deviņi uzņēmumi darbojušies karteļa aizsegā (1)

Foto: ShutterstockFoto: Shutterstock

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošu kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi, šodien žurnālistiem pavēstīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

KP šiem uzņēmumiem kopumā piemēroja naudas sodu 373 083 eiro apmērā.

KP lietas izmeklēšanu sāka 2015.gada maijā, kad viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja KP par iespējamo pārkāpumu. Uzņēmums atklāja KP informāciju par karteli, kura ietvaros notiek informācijas apmaiņa par dalību publiskajos iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka pārkāpums īstenots laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, kartelī piedalījušies vēl deviņi komersanti – SIA “SGS Sistēmas”, SIA “Diogens Audio”, SIA “Kompānija NA”, SIA “Pro 1 Stage”, SIA “AJV grupa”, SIA “Audio AE”, SIA “3S”, SIA “SGM” un SIA “Solavit”.

Uzņēmumi pārkāpumu īstenojuši galvenokārt divos veidos – aicinot konkurentus neiesniegt savus piedāvājumus un aicinot saskaņot savus piedāvājumus, lai nodrošinātu iepirkumā nepieciešamo pretendentu skaitu un konkrētā uzņēmuma uzvaru. Tādējādi starp uzņēmumiem nepastāvēja konkurence un iepirkumu rīkotāji tika maldināti, saņemot piedāvājumus, kas nav gatavoti patiesas konkurences apstākļos, skaidroja Ābrama.

Jautāts, kādi ir iepirkumi, kuros šis kartelis piedalījies, KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička sacīja, ka tie ir visdažādākie. “Tie ir sākot no aprīkojuma iegādes iepirkumiem Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Nacionālajam teātrim, beidzot ar iepirkumiem lauku kultūras namiem. Var teikt, ka jebkura pašvaldība, kas laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam iepirkusi aprīkojumu savām kultūras iestādēm, ir cietusi no šī karteļa,” skaidroja Spička.

Kopumā KP uzņēmumiem par konkurences kropļošanu piemēroja šādus naudas sodus – “SGS Sistēmas” 46 342 eiro, “Diogens Audio” 13 709 eiro, “Kompānija NA” 185 931 eiro, “Pro 1 Stage” 40 283 eiro, “AJV grupa” 9995 eiro, “Audio AE” 36 716 eiro, “3S” 12 749 eiro, “SGM” 8039 eiro un “Solavit” 19 319 eiro. Tāpat šiem uzņēmumiem piemērots aizliegums vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos.

Uzņēmums, kurš izmantoja iecietības programmas iespējas un pirmais ziņoja KP par aizliegto vienošanos, saņēma pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda un gadu ilgā lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Savukārt, ņemot vērā to, ka “Diogens audio” lietas izmeklēšanas laikā sadarbojās ar KP un pēc savas iniciatīvas sniedza informāciju, KP nolēma šim uzņēmumam samazināt piemēroto naudas sodu. Savukārt ar uzņēmumiem “Solavit” un “SGM” KP noslēdza izlīgumu, kas paredz apņemšanos nepārsūdzēt KP lēmumu tiesā daļā par konstatēto pārkāpumu un saņemt tiem piemērotā naudas soda samazinājumu.

Ābrama skaidroja, ka uzņēmumiem piemērotais naudas sods veido 2% līdz 4,5% no to pēdējā gada apgrozījuma. Ābrama arī norādīja, ka deviņi sodītie uzņēmumi ir lielākie šajā tirgū.

Jautāta, vai tagad tuvākā gada laikā profesionālā video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma tirgū vispār pastāvēs konkurence, ņemot vērā liegumu deviņiem lielākajiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, Ābrama sacīja, ka konkurence pastāvēs, jo ir vairāki mazāki piegādātāji, turklāt iepirkumos varēs piedalīties arī uzņēmums, kurš ziņoja par aizliegto vienošanos.

Piecu gadu laikā karteļi ietekmējuši publiskos iepirkumus vismaz 134 miljonu eiro apmērā

Kopējais Konkurences padomes (KP) pēdējo piecu gadu laikā atklāto karteļa vienošanos rezultātā ietekmēto publisko iepirkumu apmērs bija vismaz 134 miljoni eiro, īpaši skarot tieši būvniecības iepirkumu procedūras, šodien žurnālistiem sacīja KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

No visiem KP piecu gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtām vienošanām 70% ir bijušas karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos, informēja Spička.

Kopumā par dalību publisko iepirkumu karteļos KP piecu gadu laikā ir pieņēmusi 19 lēmumus, 89 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus kopumā gandrīz 10,7 miljonu eiro apmērā.

“Secinājām, ka neviena nozare nav pasargāta no karteļiem iepirkumos, tomēr visbiežāk prettiesiskas uzņēmumu darbības ir konstatētas tieši būvniecības iepirkumos,” stāstīja Spička.

Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem karteļiem bija saistīta ar būvniecības un remonta pakalpojumu iepirkumiem, taču karteļi atklāti arī iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem, bibliotēku aprīkojuma piegādi, medicīnas aprīkojuma piegādi un citās jomās.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama informēja, ka uz aizliegto vienošanos problemātiku iepirkumos padomei norādīja arī pērn rudenī veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondenti. Tie atzina, ka iepirkumu karteļi ir viena no būtiskākajām konkurences problemātikām Latvijā un ka lielākais atturošais efekts ir tieši lēmumiem par pārkāpumiem un uzliktajiem naudas sodiem. Vairāk nekā puse jeb 59% respondentu atzina, ka KP piemēroto naudas sodu apjomi ir samērīgi.

Jautāta, cik lielā mērā atklātie karteļi ir sadārdzinājuši publiskos iepirkumus, kuros tie piedalījušies, Ābrama sacīja, ka vismaz par 10% un vairāk. “Parasti tie ir 15-20%, bet reizēm tie var būt pat 60%. Rēķinam, ka iepirkumos par 134 miljoniem eiro, kuros atklāti karteļi, kopējais sadārdzinājums ir vismaz 20 miljoni eiro,” sacīja Ābrama.

Lai novērstu uzņēmumu konkurenci ierobežojošās darbības, KP kopš 2013.gada izmanto arī alternatīvas pārkāpumu novēršanas metodes, piemēram, mazākas nozīmes iespējamu aizliegtu vienošanos gadījumos izsakot brīdinājumus. Neierosinot formālu lietas izmeklēšanu, KP ir izteikusi 62 brīdinājumus, tādējādi aptverot uzņēmumus, kas darbojas 39 dažādās komercdarbības jomas.

Lai gan analizētajā periodā KP ir saņēmusi četrus pilna veida atbrīvojuma pieteikumus, kā arī septiņus pieteikumus par naudas soda samazināšanu, tomēr pārkāpumos iesaistīto uzņēmumu motivācija pēc savas iniciatīvas atklāt ziņas un pierādījumus par pārkāpumu ir bijusi zema, atzina Ābrama.

Viņa atgādināja, ka pārkāpuma konstatēšanas gadījumā uzņēmumiem piemērotie naudas sodi ir bargi un aicināja pārkāpumos iesaistītos uzņēmumus aktīvāk izmantot iecietības programmas iespējas – pirmajiem ziņot par pārkāpumu un saņemt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no gadu ilgā lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Elektriķis Fedots Atbildēt

    Nu, AJV “profesionalitāte” ir vnk smieklīga 😀

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+