Franks Gordons
Franks Gordons
Foto – Timurs Subhankulovs

Franks Gordons: Svin padomju propagandas centra 75. gadskārtu 31

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins nesen gari un plaši spriedelēja par žurnālistiku, runādams īpašā forumā, kas tika sasaukts Maskavā, atzīmējot īpatnēju jubileju: 75 gadi Staļina radītajai iestādei “Sovinform­bjuro”, t. i., PSRS informācijas biroju, kura mantinieces, kā tagad oficiāli paziņots, ir ziņu aģentūra “RIA Novosti” un MIA (starptautiskā informācijas aģentūra) “Rossija segodņa”, pasaulē pazīstama kā “Russia Today” jeb RT.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Divas dienas pēc tam kad Lielvācijas karaspēks uzsāka karagājienu pret PSRS, pārkāpjot “Molotova–Ribentropa robežu”, 1941. gada 24. jūnijā, ar Staļina pavēli tika nodibināts PSRS informācijas birojs, kas jau tad zināmā mērā attaisnoja nosaukumu “dezinformācijas birojs”. Tā bija Kremļa propagandas centrāle, kuras uzdevums bija iegalvot PSRS iedzīvotājiem un visai pasaulei, “kāda ir īstenība” gan frontē, gan aizmugurē. Tika mobilizēti visdaiļrunīgākie publicisti, visprasmīgākie tulki un, kā izteicies Staļins, “dvēseļu inženieri”.

Pēc PSRS sabrukuma informācijas biroja veterāni savos memuāros atklāja interesantas lietas: katru biroja biļetenu par stāvokli frontē, kas bija domāts kā Lielvācijas “Wehrmachtsbericht” pretsvars, pirms publikācijas parādīja Staļinam, kurš to laboja pēc savas iegribas. Kremlim traģiskajā 1941. gada vasarā, kad pilsētas cita pēc citas krita Hitlera divīziju rokās, par to tika paziņots, kad fronte jau bija pārvietojusies tālu uz austrumiem. Par Kijevas krišanu vispār netika ziņots…

CITI ŠOBRĪD LASA

Visprasmīgākais šā propagandas centra izveidē bija boļševiku partijas vecbiedrs Solomons Lozovskis, kurš to vadīja no 1945. līdz 1947. gadam. Drīz pēc vācu–padomju kara sākuma Staļins uzticēja viņam īpašu uzdevumu: nodibināt PSRS Ebreju antifašistisko komiteju (EAK), mobilizējot ietekmīgās ASV žīdu organizācijas karojošās PSRS morālam un, galvenais, materiālam atbalstam. EAK delegācija, kuras “zvaigzne” bija aktieris un režisors, Daugavpilī dzimušais Solomons Mihoelss, tika jūsmīgi sveikta Ņujorkā. Lozovskis Staļina uzdevumu bija spīdoši izpildījis. Taču trīs gadus pēc “Lielās uzvaras”, 1948. gada 12. janvārī, Staļins lika Mihoelsu nogalināt, inscenējot satiksmes negadījumu. Drīz visa EAK tika pasludināta par amerikāņu izlūkdienesta un vispasaules cionisma (lasi – žīdisma) aģentūru, un 1952. gada 12. augustā Solomons Lozovskis kopā ar EAK vadības locekļiem un vairākiem ebreju rakstniekiem tika nošauts.

Par to “Sovinformbjuro” 75 gadu jubilejas svinībās, protams, nebija teikts ne vārda. Toties Putins savā uzrunā neskopojās ar melīgu demagoģiju: “Nedrīkst būt situācija, ka kādam varas orgānam kāda informācija patīk un tā, lūk, jāaizstāv, bet, kad kaut kas nepatīk, tad šī informācija tūdaļ jāpulgo kā propaganda, kas kalpojot kādu konkrētu valstu interesēm.” Lieliski! Šie Putina viedie vārdi, šī trāpīgā analīze pilnībā attiecināma uz viņa paša milzīgo globālo dezinformācijas aparātu ar “Russia Today” priekšgalā.

Maijā tika atzīmēta cita jubileja: Viskrievijas valsts televīzijas un radio komitejas (VGTRK) dibināšanas 25. gadskārta, un te nu jārunā par šis komitejas vicedirektoru un konglomerāta “Russia Today” vadītāju Dmitriju Kiseļevu, kurš cenšas hipnotizēt Krievijas iedzīvotāju plašās masas, uzstājoties valsts TV pirmā kanāla raidījumā “Vesti ņedeļi” (“Nedēļas vēstis”). Viņš, būdams visai masīvs vīrišķis, reizēm gandrīz vai danco pa estrādi, rokas plātīdams un piesolot Vašingtonai ar visu Pentagonu pārtapšanu radioaktīvos pelnos (jā, bija tāds teikumiņš).

Dmitrijs Kiseļevs bieži sapinas melos un nereti tiek atmaskots. Taču tādas ķibeles viņu nemulsina. Viņš jūtas drošs savā amatā, vadot milzīgo “Russia Today” konglomerātu, kur citu starpā nodarbināti tūkstošiem interneta “troļļu”.

Lielvācijas propagandas ministram Jozefam Gebelsam, kurš darīja sev galu 1945. gada 1. maijā, pat sapņos nebūtu rādījies, ka Dmitrija Kiseļeva personā viņam izaugtu tik prasmīgs skolnieks ar pilnvarām, personālu un tehniskām ierīcēm, kas tālu pārsniedz Trešā reiha iespējas.

Reklāma
Reklāma

(Raksts publicēts avīzē ”Laiks”/”Brīvā Latvija”)