Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. augusts, 2012
Drukāt

Diabēts – izaicinājums visai sabiedrībai


Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pēdējos gados saslimšana ar diabētu skar arvien lielāku skaitu cilvēku. To jau dēvē par epidēmiju un pat pandēmiju


 

Tiek uzskatīts, ka patlaban Eiropā ar diabētu slimo apmēram 10% ES iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 79 gadiem. Līdz ar sabiedrības novecošanos šis skaitlis turpmākajos gadu desmitos turpinās pieaugt, un 2030. gadā ar diabētu slimo cilvēku īpatsvars varētu 
sasniegt pat 16,6%. Vairākumā dalībvalstu tieši diabēts ir atbildīgs par 10% no veselības aprūpes izdevumiem. Turklāt diabēts ir galvenais sirdslēkmju un citu nopietnu slimību cēlonis. Diabēta profilakses, diagnosticēšanas un ārstēšanas uzlabošanai Eiropas Parlaments aicina izstrādāt ES mēroga diabēta stratēģiju.

Otrā tipa diabētu uzskata par neveselīga dzīvesveida jeb aptaukošanās sekām. Piemēram, kā liecina Starptautiskās aptaukošanās speciālās komisijas dati, aptaukošanās izplatība ir pieaugusi par 10 − 40% vairākumā Eiropas valstu pēdējos desmit gados. Austrāliešu zinātnieks, profesors Pauls Zimmets pat ieviesis jaunvārdu “diabesity”, ko latviešu valodā varētu tulkot kā diapozitāte (no vārdiem “diabēts” un “adipozitāte” jeb aptaukošanās). “Šā zinātnieka visā pasaulē veiktie diabēta pētījumi pārliecinoši pierāda, ka šobrīd vienlaikus noris divas epidēmijas, pat pandēmijas. Viena no tām ir iedzīvotāju aptaukošanās, kuras iemesls ir neveselīgs uzturs un mazkustīgums, un otra ir otrā tipa diabēts, kas iet roku rokā ar aptaukošanos. Turklāt saslimšana ar diabētu ne tikai plešas plašumā, bet skar gados arvien jaunākus cilvēkus. Ir pat tādas rūpnieciski attīstītas valstis, kurās bērni ar otrā tipa diabētu slimo biežāk nekā ar pirmā tipa diabētu,” stāsta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs, profesors Valdis Pīrāgs. “Patiesībā šī veselības problēma ir vēl sarežģītāka, jo aptaukošanās, mazkustīgums un daļēji arī ģenētika izraisa ne tikai diabētu, bet bieži vien ir iemesls paaugstinātam asinsspiediena, holesterīna un citu kaitīgo lipīdu līmenim organismā, dažādu recēšanas faktoru pārmaiņai un podagrai, kam savukārt seko locītavu problēmas.”

Diabēta ārstēšana nozīmē arī arteriālās hipertensijas un koronāro sirds slimību ārstēšanu, insulta seku likvidēšanu, dažādu locītavu kaišu mazināšanu un citus veselības aprūpes pasākumus. “Slogs, ko šīs slimības rada veselības aprūpes budžetam, ir milzīgs, jo to ārstēšanai aiziet vairāk nekā puse valstu veselības aprūpes budžeta,” uzsver V. Pīrāgs. “Protams, attīstītās valstis var atļauties tam tērēt vairāk līdzekļu, pretī saņemot ar diabētu slimo cilvēku labāku dzīves kvalitāti un garāku mūža ilgumu. Tomēr – cik ilgi veselības aprūpes budžeti varēs izturēt šo slogu? Tāpēc jāmeklē kādi citi risinājumi, nevis tikai jāpaplašina veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un jāpalielina līdzekļi ārstēšanai. Ir arī kaut kas jādara profilaksei un saslimšanas novēršanai.”

Viens no risinājumiem, ko piedāvā Eiropas Komisija, – veidot īpašas iedzīvotāju izglītības programmas.

Piemēram, daudziem iebraucējiem, galvenokārt no Āzijas valstīm, pat ar mazāku aptaukošanos ir smagāks cukura diabēts, kas noteikts ģenētiski. Ar izglītojošiem un profilakses pasākumiem var daudz darīt diabēta novēršanā, liecina agrāk Somijā veiktais salīdzinošais pētījums somu zinātnieka Tomi Lehto vadībā.

 

Potenciālo cukura diabēta pacientu grupā, ar kuru cītīgi darbojās diabēta centrā, mācot pareizi ēst, dozējot fizisko slodzi, regulāri pārbaudot rezultātus, pēc vairākiem gadiem bija gandrīz par 60% mazāk cukurslimnieku nekā otrā grupā, kas bija atstāta pašplūsmā.

 

Ieguldot daudz darba un enerģijas, lielākajai daļai cilvēku var novērst otrā tipa diabēta rašanos.

 

 

Uzziņa

Diabēts

1. tipa diabēts rodas, ķermeņa imūnajai sistēmai uzbrūkot un iznīcinot insulīnu ražojošās šūnas aizkuņģa dziedzerī. Patlaban 1. tipa diabēta slimniekiem ir jāsaņem insulīna injekcijas katru dienu un ļoti rūpīgi jāseko savai diētai un dzīvesveidam, lai izvairītos no ilgtermiņa komplikācijām.

2. tipa diabēta slimnieka ķermenis ir spējīgs ražot insulīnu, taču tā vai nu nepietiek, vai arī organisms uz to nereaģē. Tas ir visizplatītākais diabēta tips, kura galvenie riska faktori ir smēķēšana, nepietiekams uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums un alkohola patēriņš. Šā tipa diabētu var novērst ar veselīgu dzīvesveidu.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 80 000 diabēta slimnieku, no tiem 90% ir 2. tipa diabēts.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+