Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. marts, 2014
Drukāt

Diānas Zandbergas dejas ar klavierēm

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Trešdien, 26. martā, pulksten 17.00 Cēsu Izstāžu namā notiks pianistes Diānas Zandbergas koncerts “Deja ar klavierēm”, liecina informācija portālā cesis.lv.

Pianistes Diānas Zandbergas solokoncerta “Deja ar klavierēm” koncepcija saistīta ar kustību un deju, izvēršoties krāšņā ceļojumā caur dažādu laikmetu deju žanriem.

Koncerta programmā iekļauta Johana Sebastiāna Baha majestātiski vērienīgā re minora Čakona Feručo Buzoni pārlikumā – 33 variācijas par senas spāņu dejas tēmu, Friderika Šopēna poētiskā Polonēze-fantāzija, spožā Heroiskā polonēze un izsmalcinātās Mazurkas op. 33.

Igauņu komponista Lepo Sumeras (1950-2000) polistilistiskajā klavierdarbā “Piedod, Friderik” (1981) mākslinieciskais tēls atklājas ne tikai ar skaņu, bet arī ar kustību – horeogrāfisku kadenci, kurā, pēc komponista ieceres pianists ne tikai spēlē, bet arī dejo.

Franču šarma caurstrāvoti dejas ritmi valdīs D. Zandbergas klavieru pārlikuma pirmatskaņojumā – mūzikā no Amerikas latviešu komponistes Daces Aperānes baleta “Edīte” (1995), kas veltīta izcilajai šansonu dziedātājai Edītei Piafai.

Koncertu noslēdz Morisa Ravela iespaidīgā Horeogrāfiskā poēma “Valsis”, kas pārsteidz ar simfonisku krāsu un tembru bagātību. Komponists par šo mūziku izteicies: “Kāds šajā mūzikā saskata parodiju, cits – dramatisku zemtekstu saistībā ar Pirmā pasaules kara beigu atbalsīm Vīnē. Lai gan šī mūzika var šķist traģiska, kā jebkuras līdz galējībai sakāpinātas emocijas, tomēr galvenais ir pakāpeniska virzība uz skanējuma, gaismas un kustības apoteozi.”

Diāna Zandberga (Baibusa) sāka spēlēt klavieres piecu gadu vecumā. Jau agri viņas spēle ieguva starptautisku atzinību, ko apliecināja Galvenās balvas iegūšana 1995. gada “Concours musical de France” Parīzē.

Pēc maģistra grāda iegūšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Jura Kalnciema klasē, viņa turpināja studijas doktorantūrā pie profesores Jeļenas Ļebedevas un profesora Sergeja Osokina. No 2000. līdz 2004. gadam Diāna studēja Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008. gadam papildinājās Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie izcilās spāņu pianistes Alisijas de Laročas (Alicia de Larrocha).

Kopš 1996.gada Diāna Zandberga koncertējusi Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Kubā un Amerikas Savienotajās Valstīs, gan atskaņojot soloprogrammas, gan arī kā soliste ar Šumenas simfonisko orķestri Bulgārijā, Katalonijas simfonisko orķestri (diriģents Uve Munds) Palau de la Musica Catalana Barselonā, Bakau Filharmonijas simfonisko orķestri (diriģents Frančesko Atardi (Francesco Attardi)) Rumānijā un Itālijā Milānā Teatro dal Verme prestižā koncertcikla Serate Musicali ietvaros un Krievijas Valsts simfonisko orķestri Klasika (diriģents Aleksandrs Kantorovs) Sanktpēterburgā.

Pianistes spēle ieskaņota vairākos CD albumos – “Transkripcijas” (2003), “Sapņi par Spāniju” (2011) un “Veltījums Lista divsimtgadei” (2012) un “Ungāru un latviešu klavierainavas” (2013), kurš tika nominēts Mūzikas Ierakstu gada balvai Zelta Mikrofons 2013.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+